Kādus dārzeņus ēst imunitātes stiprināšanai?

Imunitāte ir organisma spēja pretoties infekcijas slimību ierosinātājiem. Par imunitāti atbildīgo šūnu darbībai un antivielu veidošanai daudzas nepieciešamās vielas ir atrodamas dārzeņos, ogās un augļos, piemēram, beta karotīns, C un E vitamīns, dzelzs un citi. Turklāt daudzi dārzeņi satur vielas, kam piemīt pretvīrusu iedarbība: ķiploki, mārrutki, sīpoli, paprika, tomāti. Tāpēc ir svarīgi ēst daudz dārzeņu, lai stiprinātu organisma dabisko aizsardzību pret vīrusiem. Dārzeņos ir arī daudz šķiedrvielu, kas vajadzīgas, lai mūsu zarnu trakts labi darbotos.  

Visvairāk šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu ir Briseles kāpostos, seleriju saknēs, brokoļos, burkānos, ziedkāpostos, sarkanajās bietēs, zaļajos lapu salātos, ķirbjos, paprikā, tomātos, pētersīļos, dažādu šķirņu kāpostos – arī skābētos, sīpolos, ķiplokos.

Cik daudz? Pieaugušam cilvēkam ikdienā savu ēdienkarti vajadzētu veidot tā, lai viena trešdaļa, bet vēl labāk – puse no apēstā uztura daudzuma būtu dārzeņi un augļi. Dienā ieteicams apēst ne mazāk kā piecas porcijas dārzeņu un augļu – vismaz 500 gramu. Ideālajā variantā tie jāuzņem katrā maltītē un svaigā veidā, kombinējot pēc varavīksnes principa, lai būtu vairāk krāsu. Der zināt, ka kartupeļi satur daudz cietes, tāpēc tie netiek ieskaitīti šajā grupā.

Vienas porcijas mērs varētu būt sauja sagrieztu svaigu dārzeņu vai divas saujas termiski apstrādātu dārzeņu. Viena porcija var būt arī viens vidēja izmēra dārzenis, piemēram, tomāts, burkāns, paprika, vai viena dārzeņu sulas glāze (150 ml).