Trīs netipiski faktori, kas var veicināt sirds slimības
Ir trīs iemesli, par kuriem, iespējams, nenojautāt, ka tie var veicināt sirds slimības.
Troksnis
Tas paaugstina asinsspiedienu
Veikti vairāki pētījumi, kas liecina, ka cilvēki, kas strādā troksnī, ir pakļauti lielākam riskam pieredzēt insultu vai saslimt ar išēmisko sirds slimību. Zinātnieki to saista ar stresu, ko jūt cilvēks, kam nav iespēju būt klusumā (par stresu pētījumos liecinājis paaugstināts stresa hormonu līmenis), bet hronisks stress izraisa nelabvēlīgas fizioloģiskas pārmaiņas – paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, pat maina asins sastāvu, palielinot lipīdu daudzumu (holesterīnu, brīvās taukskābes un triglicerīdus), veicina asins sarecēšanu un paaugstina glikozes līmeni asinīs. Patiesībā tam nav pat jābūt rūpnieciskās ražošanas troksnim – asinsspiedienu paaugstina arī ceļu satiksmes troksnis.
Kā secināja dāņu pētnieki, katri desmit decibeli, kas pārsniedz normālo līmeni, ved arvien tuvāk sirds slimībām.
Labsajūtu sāk ietekmēt troksnis, kas pārsniedz 40 decibelu līmeni – tādā skaļumā parasti noris mājas dzīve – , aizkaitinājumu lielākā daļa izjūt, kad troksnis pārsniedz 55 decibelus, bet 65 decibeli, kā noteikusi Pasaules Veselības organizācija, jau kaitē veselībai.
Īss augums
Bet tikai – vīriešiem
Katru 2,5 collu jeb 6,35 centimetru atšķirība starp garāku un īsāku augumu tiem, kas ir īsāki, palielina sirds slimību risku par 13,5 procentiem.
Citiem vārdiem, cilvēkam, kas ir 5 pēdas garš (ap 150 cm), ir par 32 % lielāks risks nekā tādam, kurš ir 5 pēdas un 6 collas garš (ap 170 cm).
Britu zinātnieki, kas to atklāja, analizēja vairāk nekā 65 000 cilvēku ģenētiskos datus, kam ir sirds slimības, un salīdzināja ar 128 000 cilvēku ģenētiskajiem datiem, kam nav sirds slimību. Pētnieki secināja, ka daļai maza auguma cilvēku varētu būt ģenētiska nosliece uz augstāku holesterīna un tauku līmeni (bet ne uz paaugstinātu asinsspiedienu, otrā tipa cukura diabētu vai citiem faktoriem, kas veicina sirds slimību rašanos), savukārt pārējiem saslimšanas risku varētu noteikt kādi kopīgi bioloģiskie procesi, kas vienlaikus ietekmē gan auguma garumu, gan sirds veselību.
Tiesa, vairāk izteiktu saistību starp nelielu augumu un sirds slimībām zinātnieki novēroja vīriešiem, ne sievietēm, tāpēc tikpat iespējams, ka saslimšanas risku veicina ne tikai gēni, bet arī neveselīgas dzīvesveida izvēles. Turklāt, kā atzīst zinātnieki, sirds slimības parasti izraisa vairāki faktori. Tas nozīmē, ka garam cilvēkam, kurš ir aptaukojies, smēķē un pārmērīgā daudzumā lieto alkoholu, iespēja “nolikties ar sirdi” ir pat lielāka nekā īsam, kurš sporto un rūpējas par savu veselību.
Dusmu izvirdumi
Dusmas un sirdslēkme patiešām ir saistīti.
Ziemeļkarolīnas pētnieki jau pirms vairākiem gadiem atklājuši, ka niknajiem un dusmīgajiem ir gandrīz trīsreiz lielāki draudi pieredzēt sirdslēkmi nekā tiem, kas ir noskaņoti mazāk agresīvi. Citā pētījumā zinātnieki no Džonsa Hopkinsa Universitātes secināja, ka tie, kas stresa laikā kļūst nikni, piecreiz biežāk piedzīvo infarktu nekā viņu mierīgākie vienaudži un trīsreiz biežāk priekšlaikus saslimst ar sirds slimībām (priekšlaikus, tas ir, pirms 55 gadu vecuma).
Visriskantākais brīdis ir apmēram divas stundas pēc dusmu izvirduma. Tiesa, pētnieki nevarēja pateikt, kāpēc un kas šajā laika konkrēti notiek. Viss esot rūpīgāk jāizpēta un jāatrod labākie veidi, ka samazināt stresu un novērst dusmu izvirdumus.
Nav īpaši jāuztraucas arī tiem, kas sadusmojas retu reizi, piemēram, viens skandāls reizi mēnesī, rēķinot uz 10 000 cilvēku, kam nav sirds slimību riska faktoru, nozīmē vienu papildu infarktu gadā.
Vai četrus, ja šiem 10 000 cilvēku ir liels sirds asinsvadu slimību risks. Taču ārdīšanās negatīvais efekts sakrājas, un tas nozīmē, ka agresīvajiem pilsoņiem draudi pastāv. Piemēram, ja dienā stipri sadusmojas piecas reizes, tad, kā liecina zinātnieku aprēķini, no 10 000 cilvēku ar mazu sirds slimību risku gadā infarkts piemeklēs jau 158 dusmīgos tipus, bet no 10 000 cilvēku, kam ir liels sirds slimību risks, tās jau būs 657 papildu sirdslēkmes gadā.
Jautājums – vai tiešām vajag tik ļoti dusmoties?
