Pētījumā atklāts, kas traucē D vitamīnam organismā aktivizēties
D vitamīns ir viens no galvenajiem sabiedrotajiem, kas mums palīdz izvairīties no dažādām saslimšanām, bet tā efektivitāti var noteikt zarnu trakta veselība.
Šis trūkstošais posms, kas ir saistīts ar D vitamīna vielmaiņu, varētu izskaidrot, kāpēc tik daudzos pētījumos gūti pretrunīgi rezultāti, ieskaitot vienu no visu laiku lielākajiem pētījumiem, kurā bija iesaistīti 25 000 dalībnieku un secināts, ka vitamīns neatstāj pozitīvu iespaidu uz sirds veselību, vēža profilaksi un pat kaulu veselību.
Iespējams, tas bija tāpēc, ka pētījuma dalībnieku zarnu mikrobioms – baktērijas, kas apdzīvo gremošanas sistēmu, – bija neveselīgs, saka pētnieki no Kalifornijas Universitātes Sandjego.
Veselīgas zarnas ir nepieciešamas, lai aktivizētu vitamīnu, skaidro pētnieki, kas analizēja 567 vīriešu asins un fēču paraugus. Vīrieši bija vidēji 84 gadus veci, un viņiem bija laba veselība.
Pētnieki atklāja saistību starp aktīvā D vitamīna līmeni un mikrobioma daudzveidību.
Dalībniekiem ar augstāku aktīvā D vitamīna līmeni bija arī vairāk nekā 12 specifisku veidu baktēriju, kuras ražoja butirātu, taukskābi, kas palīdz nodrošināt veselīgu zarnu trakta pārklājumu.
Nav brīnums, ka vīriešiem, kas dzīvoja ASV saulainākajās daļās kā Sandjego Kalifornijā bija augstāks D vitamīna līmenis, taču tas nenozīmēja, ka viņiem D vitamīns bija aktīvajā formā.
“Šķiet, nav svarīgi, cik daudz D vitamīna uzņemat ar saules gaismu vai ar uztura bagātinātājiem vai cik daudz jūsu organisms spēj to uzglabāt,” teica viena no pētniecēm Debora Kado (Deborah Kado). “Svarīgi, cik labi jūsu organisms to spēj pārveidot D vitamīna aktīvajā formā.”
