Kļūdas dēļ uz nopietnu procedūru aiziet nevis īstais slimnieks, bet gan viņa blakussēdētājs

Upenieks skaidroja, ka pacientu drošības jautājumi ir ļoti aktuāli, jo veselības aprūpe mūsdienās ir ļoti sarežģīta sistēma un augsta riska nozare (līdzīgi kā aviācija, ķīmiskā rūpniecība, naftas ieguve u.c.). Veselības aprūpē ir augsti iespējamie riski, un ir jāsaprot, ka šajā jomā viena cilvēka rokās nekad nebūs 100% ietekme, jo parasti pacienta aprūpē ir iesaistīti vairāki mediķi. Tāpēc ir diezgan liela iespēja, ka realitātē notiekošais var atšķirties no pacienta gaidām. 

Ņemot to vērā, katrai veselības aprūpes iestādei par pacientu drošības jautājumiem vajadzētu domāt gan preventīvi, gan pēc konkrētiem nevēlamiem gadījumiem.  Tos vajadzētu analizēt, lai saprastu, kā to skaitu nākotnē mazināt un novērst.

Aicina domāt par ārstu kriminālatbildības atcelšanu

Saistībā ar to viņš aicināja domāt par kriminālatbildības atcelšanu ārstniecības personām par profesionālajā darbā pieļautajām kļūdām. Patlaban mediķiem var noteikt kriminālatbildību, ja atklājas, ka viņi savā darbā ir pieļāvuši nopietnas kļūdas.

"Pats būtiskākais, kādēļ ir svarīgi par to runāt un apskatīt iespējas dekriminalizēt, ir citu valstu piemēri, kuri norāda: kamēr mediķiem ir kriminālā atbildība par profesionālo darbību medicīnā un līdz ar to arī kļūdām, tas veicina klusēšanas, slēpšanas un nedalīšanās kultūru." Ir saprotami, ka mediķi bažījas par to, lai saistībā ar kļūdām viņus kā profesionāļus neapsūdzētu un nerastos nepatikšanas.

Ja kļūdas neanalizē, tās pieļaus arī turpmāk

Ja par kļūdām mediķiem draud kriminālatbildība un šīs kļūdas tiek slēptas, netiek analizētas, netiek meklēti cēloņi un iemesli, tad ir lielāka varbūtība, ka šīs kļūdas atkārtosies arī nākotnē. Ne tikai konkrētais speciālists, bet arī citi mediķi līdzīgās situācijās var rīkoties kļūdaini.

"Tā ir esence, kāpēc ir svarīgi dekriminalizēt. Nevis tādēļ, ka mēs teiktu, ka kādai profesijai ir jāstāv pāri citām. Pilnīgi noteikti nē! Bet mediķu dekriminalizācija īstenībā ir pacientu interesēs, lai ārsti spētu brīvāk un atklātāk runāt par profesionālo ikdienu, nebaidoties, ka, izstāstot par kādu gadījumu un sākot analizēt to, tas beigsies ar apsūdzību vai kriminālprocesu. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi," Upenieks teica.

Viņa rīcībā nebija informācijas par šī jautājuma risinājumiem citās Baltijas valstīs, bet zināms, ka Nīderlandē, Dānijā, Lielbritānijā, Austrālijā un citās pasaules valstīs par ārstu profesionālajām kļūdām nav noteikta kriminālatbildība. Vienlaikus eksistē risinājumi, kā bez tiesvedības pacientiem gūt kompensāciju par veselības aprūpes procesā gūtu kaitējumu, piemēram, Ārstniecības riska fonda mehānisms.

Tipiska situācija: procedūru veic nepareizajam pacientam

Kādas ir kļūdas? Upenieks pastāstīja, ka Latvijā tāpat kā citās pasaules valstīs ik pa laikam atgadās situācijas, kurās sajauc pacientus. "Piemēram, tiek pasaukts pacients uz kādu procedūru no telpas, kur ir vairāki pacienti. Gadās, ka īstais pacients nesadzird, bet nepareizi sadzird blakus pacients. Varbūt viņš ir tik ļoti ilgi gaidījis, ka pat nepievērš uzmanību, vai tiešām viņu sauca vai nē. Apstākļi varētu būt dažādi. Bet rezultāts ir tāds, ka, piemēram, uz sev nevajadzīgu procedūru nokļūst cits pacients. Viņam tiek izdarīta anestēzija, viņam sāk veikt kādu invazīvu diagnostisku manipulāciju, bet beigās izrādās, ka tas ir pilnīgi cits pacients. 

Arī šeit mēs varam teikt: pat, ja kaitējums ir īslaicīgs un pārejošs, nevajadzīgas manipulācijas nevienam pacientam nav nepieciešamas! Ja manipulācija saistās ar anestēziju, kā minētajā piemērā, tad jāatceras, ka anestēzijai vienmēr ir kāds risks. Ja vēl sajauktajam pacientam ir kāda nevēlama reakcija uz anestēziju...Tā ir pilnīgi nevajadzīga manipulācija."

Lai var vaļsirdīgi runāt un nav jādreb no policijas

Bērnu slimnīcas pārstāvis norādīja: lai izprastu, kādēļ tāda situācija radusies, ārkārtīgi svarīga ir pilnvērtīga sadarbošanās un vaļsirdība no iesaistīto cilvēku puses. "Ja šie cilvēki pie sevis domā: "Ka tikai man neuzsāk kriminālprocesu!", tas vienmēr būs pirmajā vietā un viņi gribēs situācijas noklusēt. Tas ir ļoti labi saprotams. Ja es jūtos apdraudēts, kāpēc man vaļsirdīgi runāt, kā tur ir un kā tur bija?

Savukārt, ja šāda sloga nav, ja nav visu laiku ar drebošu sirdi jādomā, vai kāds tūlīt no policijas pienāks klāt, tad mēs varam izanalizēt konkrētu gadījumu un saprast, kas bija tie apstākļi un ietekmējošie faktori, kādēļ tas varēja notikt."

Konkrēto gadījumu vajadzētu analizēt ne tikai mediķiem, bet arī pārrunāt ar pacientu, neslēpjot notikušo. Atziņas par to, kas ietekmēja šo gadījumu, ir ļoti svarīgas, lai veselības aprūpes iestāde uzlabotu procesus tā, lai līdzīgi gadījumi notiktu pēc iespējas mazāk.

Vismaz divi identifikatori

Viens no kļūdu aizsargmehānismiem, lai nesajauktu pacientus, ir pacientu identifikācijā izmantot vismaz divus identifikatorus. Ko tas nozīmē? Piemēram, viens identifikators ir vārds un uzvārds, bet otrais varētu būt dzimšanas datums. Tas mazinātu to gadījumu skaitu, kad nepareizais pacients nonāk nepareizajā vietā uz nepareizo manipulāciju.

Arī dokumentu pārbaude var mazināt kļūdu skaitu. Diemžēl slimnīcas gultās, kur mēdz būt arī pacienti bez dokumentiem, vajadzīgs cits identifikators, piemēram, speciālas aproces, kas jau ieviestas daļā Latvijas slimnīcu. Tiesa, lai tās varētu droši izmantot, vajadzīga personāla apmācība, lai nav tā, ka darbinieki ierodas slimnīcā, bet neko nezina par identifikācijas aprocēm, kas atrodas uz pacientu rokām.

Īsa instrukcija darbiniekiem

Arī Bērnu slimnīcā daudz domā par pacientu drošību un cenšas analizēt dažādas notikušās situācijas. Piemēram, aprūpe ir izveidojusi arī īsu instrukciju, lai regulāri atgādinātu personālam par labo praksi pacientu identifikācijas procesā.

Mediķiem tiek atgādināts, ka drošas pacientu ārstniecības un aprūpes viens no vissvarīgākajiem elementiem ir skaidrība par pacienta identitāte visu slimnīcā pavadīto laiku. Tāpēc pirms jebkuras procedūras (izmeklējuma, medikamentu izsniegšanas, analīžu veikšanas, operācijām u.c.) personāla pienākums ir vienmēr noskaidrot, kāds ir pacienta vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai personas kods, medicīnas kartes numurs.

Mediķi tiek lūgti, lai drošos identifikatorus nosauc pats pacients vai viņa pavadošā persona, formulēt jautājumus tā, lai būtu drošs par saņemto informāciju drošai identifikācijai, kā arī salīdzināt pacienta sniegto informāciju ar medicīnisko dokumentāciju un aproci. Tāpat mediķiem jāpārliecinās, ka pacients atbild pilniem teikumiem. Nevajadzētu pacientam teikt priekšā "pareizās" atbildes.

Viens teica 15, bet otrs dzirdēja 50

Veselības aprūpē un kļūdu mazināšanā ļoti svarīga ir komunikācija ne tikai ar pacientu, bet arī starp vairākiem mediķiem. "Piemēram, iespējama pārklausīšanās. Ja ir darbības ar augsta riska medikamentiem un viens mediķis teica piecpadsmit, bet otrs dzirdēja piecdesmit, sekas var būt nepatīkamas." Šo novērst palīdz "Closed Loop Communication" metode jeb dzirdētā atkārtošana. To medicīnas joma ir pārņēmusi no aviācijas nozares. Taču jāsaprot, ka veselības aprūpē nevar pārņemt visas metodes, kas labi darbojas citās nozarēs. Viena no tām ir standartizācija. To var labi izmantot rūpniecībā, nosakot, cik lielai ir jābūt katrai skrūvītei, bet tā pilnībā nevar darboties medicīnā, jo pacienti ir ļoti dažādi un tos nav iespējams standartizēt.

Saistībā ar to, ka katrs pacients ir unikāls, parādās saprotama pelēkā zona, kur mediķu kļūdas ir iespējamas. Tomēr speciālisti aicina domāt, kā sistēmu sakārtot, lai līdzīgos gadījumos no kļūdām izvairītos. Lai to izdarītu, nepieciešama informācija no konkrētiem negatīviem gadījumiem. To daudz vieglāk un ātrāk varētu uzzināt, ja par mediķu kļūdām noņemtu kriminālatbildību. "Lai mediķi uzdrošinātos runāt, viņiem ir jājūtas pietiekami drošiem, ka viņi sevi neapdraud ar šo runāšanu," Upenieks teica.

Sadūšoties un pajautāt, ko tieši ar mani darīs

Viņš arī norādīja, ka vēsturiski medicīna ir bijusi izteikti aizbildnieciska, ko ilustrē, piemēram, tas, ka angļu valodā vārds pacients vienlaikus ir ar nozīmi būt pacietīgam. Pacientiem nācies piedzīvot nostāju, ka mediķi ir gudri un zina, ko ar slimniekiem darīt, bet sirgstošajiem tikai jāizpilda mediķu norādes.

"Šī vēsturiskā pieeja nav diez ko droša. Un tāpēc es vēlos iedrošināt pacientus tiekties būt vienā līmenī ar mediķiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tiesībām būt informētam, kas ar mani notiek, kas ar mani tiks darīts, ko tiek plānots darīt. Tāpat tas nozīmē būt iesaistītam, proti, ja es nesaprotu, kas ar mani notiks, tad es kā pacients pirms atļaujas ar mani kaut ko darīt realizēju savas tiesības prasīt mediķiem. Man tik tiešām ir jāuzdrošinās pajautāt jebkurā brīdī, kad man kaut kas ir neskaidrs."

Iebilst, ja nelaikā atnes nepareizas zāles

Pacientiem ir jābūt informētiem, kādi medikamenti un cikos viņiem paredzēti. Viņiem arī jāzina, kādā formā tie būs un kā tie izskatīsies. "Labi informēts pacients var novērst kļūdas, kas var gadīties, nozīmējot vai ievadot medikamentus."

Informēts pacients var vērst uzmanību, ka nebija paredzēts, ka konkrētajā laikā pie viņa nāks ar zālēm. Tad pacients ir aicināts uzrunāt medmāsu un jautāt: "Sakiet, lūdzu, kas tas ir?"

Pacientu līdzdalības līmenis Latvijā pamazām uzlabojas, un pašiem pacientiem tajā ir ļoti būtiska loma, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk un mediķi arvien labāk izprastu, ka pacientu jautājumi un iesaiste ir normāla ikdienas parādība. Mediķiem jāapzinās, ka viņiem nav jāslēpj informācija no pacientiem, bet tieši otrādi: atklāti jāpasaka, kas tieši paredzēts.

Vieglāk pamanīt nesakritības

Katram slimnīcas ārstam un medmāsai vienlaikus ir vairāki pacienti, bet katra slimnieka un viņa tuvinieku uzmanība ir vērsta tikai uz konkrēto gadījumu, tāpēc dažkārt viņi var daudz labāk ieraudzīt dažādas nesakritības, kas nesaskan ar plānu vai gaidīto. Piemēram, iepriekš mediķi teica, ka pacientam plānota viena manipulācija, bet realitātē notikusi kļūda un viņš tiek aicināts doties uz citu procedūru. Tāpēc speciālists aicināja pacientus un viņu tuviniekus būt pēc iespējas aktīvākiem ārstēšanās procesā.

"Uzmundrinājums ir tāds: pacients nav mēbele, pacients nav lieta! Pacients ir dzīvs cilvēks ar savu balsi. Pacients ir dzīvs cilvēks ar savu spēju pamanīt lietas, un to vajag maksimāli izmantot. Tas var novērst lielu daļu iespējamo kļūdu."

Ja viena medmāsa neatbild, vaicāt citai

Tāpēc pacienti ir aicināti būt maksimāli aktīvi nevis pasīvi savā ārstēšanās procesā. "Tiklīdz ir kāda neizpratne, to nevajadzētu paturēt pie sevis, bet gan jautāt. Varētu būt situācijas, kad pacients pajautā vienreiz, bet kāda māsa atbild, ka nezina, un aiziet tālāk. Bet aicinu nepalikt pie šī un neatmest ar roku. Vajadzētu jautāt nākamajam, lūgt ārsta konsultāciju. Galu galā visas lietas notiek ar jūsu ķermeni. Jums ir jābūt maksimālai izpratnei."

Pacienti ir aicināti arī sekot līdzi, vai viņiem pirms katras manipulācijas, piemēram, zāļu došanas, vešanas uz izmeklējumu, pārvietošanas uz citu telpu, pajautā vārdu un uzvārdu, salīdzina to ar medicīniskajiem dokumentiem. "Šie visi ir punkti, kad būtu jānotiek pacienta identificēšanai, līdz ar to arī pacients no savas puses var veicināt to: ja viņam nepajautāja, viņš pats var jautāt, vai mediķi salīdzināja pacientu dokumentus ar viņa vārdu, vai tiešām man ir jādodas turp, kur jūs mani grasāties vest. Tās ir viegli īstenojamas un ļoti praktiskas lietas."

Ir saprotama pacientu emocionalitāte, piemēram, bailes un dusmas, nokļūstot slimnīcā, tāpēc mediķi tiek aicināti saglabāt profesionalitāti arī tad, ja pacienta sākotnējā komunikācija bijusi nepieklājīga. Vienlaikus Upenieks mudināja arī slimniekus iespēju robežās izturēties cieņpilni.

Pirms pieskaries man, lūdzu, nomazgā rokas!

Bērnu slimnīcas pārstāvis noslēgumā ieskicēja vēl kādu ar pacientu drošību saistītu problēmu. Zināms, ka daļu no slimnīcā iegūtajām infekcijām pārnēsā darbinieki ar savām rokām, tāpēc būtu labi, ja mediķis pirms katra pacienta apskates vispirms nomazgātu rokas.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju pacientiem varētu būt vieglāk atgādināt mediķiem par nepieciešamību nomazgāt rokas, tuvojoties viņiem. Protams, to vajadzētu darīt pieklājīgā un korektā veidā, nevis būt rupjiem un aizskarošiem. Un personālam nevajadzētu apvainoties, ja kāds pacients vērš uzmanību uz roku mazgāšanu. Citās valstīs pacientu telpās ir izvietoti aicinājumi aizrādīt mediķiem par nenomazgātām rokām.

17. septembrī paredzēta konference, kurā plānots plašāk runāt par pacientu drošības jautājumiem, tostarp mediķu kļūdu dekriminalizāciju.