
Karstā laikā ēdot salātus ar krējumu vai majonēzi, ir milzu risks saķert "vēdera vīrusu"

“Vēdera vīruss” ir tautā lietots apzīmējums, kas medicīniski visbiežāk nozīmē vīrusu izraisītu gastroenterītu – akūtu kuņģa un zarnu trakta iekaisumu, ko izraisa vīrusi. Parasti simptomi sākas pēkšņi, ilgst 1–3 dienas un pāriet bez antibiotiku lietošanas. Par to lasi žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” speciālizdevumā “Vesels vēders”.
Konsultē Dr. med. Aleksejs Derovs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs.
Kādi ir tipiskākie simptomi, kas liecina par vēdera vīrusu jeb akūtu kuņģa un zarnu trakta infekciju?
Simptomi, kas raksturīgi “vēdera vīrusiem”, tautā sauktiem arī par vemšanas vīrusiem, var būt ne tikai vīrusu izraisīti. Tā varētu būt arī pārtikas vai uztura toksikoinfekcija (saslimšana, ko izraisa mikroorganismi vai to toksīni, kas iekļuvuši organismā ar piesārņotu pārtiku; visbiežāk sastopamie izraisītāji ir dažādas baktērijas) vai kādu gremošanas trakta orgānu problēma, kas izpaužas līdzīgi – ar sliktu dūšu, vemšanu, diareju jeb caureju. Cits piemērs būtu aizkuņģa dziedzera problēmas, jo tam ir ļoti svarīga loma gremošanā. Šajā gadījumā var attīstīties akūts pankreatīts, kas parasti norisinās ar stiprām vēdera sāpēm, var būt arī slikta dūša, vemšana, citi gremošanas traucējumi. To visbiežāk novēro arī pēc lielām svinībām, kad cilvēki aktīvi grēko attiecībā uz ēšanu, ēdot visu, kas pagadās, – ēdienu kombinācijas mēdz būt ļoti dažādas, bieži vien “ļoti radošas”, ko aizkuņģa dziedzeris “nesaprot” un attiecīgi reaģē. Ir svarīgi saprast, kas tieši ir iemesls gremošanas trakta simptomiem, lai zinātu, kā un ko ārstēt, jo ārstēšanas metodes mēdz stipri atšķirties.

Kādi ir biežākie “vēdera vīrusi”, un kuras pacientu grupas tie visbiežāk skar?
Ja runājam par “vemšanas vīrusiem”, klasiskie ir rotavīruss un norovīruss. Tiem raksturīga zināma sezonalitāte, bet var būt atsevišķi uzliesmojumi arī visa gada garumā. Šos vīrusus visbiežāk atnes bērni – no bērnudārza, no skolas. Šīs ir pacientu grupas, kas visātrāk uz to reaģē. Pieaugušos šie vīrusi skar dažādi, var nebūt arī nekādas reakcijas, bet saslimšana, protams, nav izslēgta. Ar norovīrusu slims cilvēks var “piesārņot” pārtiku un šādā veidā aiznest infekciju tālāk. Jo īpaši būtiski tas ir, ja šāds cilvēks strādā sabiedriskas ēdināšanas vietās.
Vasaras sezonā aktuāla ir arī pārtikas toksikoinfekcija, un šeit pie vainas bieži vien ir konkrētas baktērijas, nevis vīrusi. Klasisks variants – salāti ar krējumu vai majonēzi vai konditoreja (krēmi, tortes u. tml.) āra kafejnīcā saules staru ietekmē. Tā ir ļoti laba vide, kur baktērijām uzdzīvot. No tāda ēdiena var dabūt “nepareizās baktērijas” un to producētos toksīnus, kas izprovocē līdzīgus simptomus.
Kā visefektīvāk izārstēties no “vēdera vīrusa”? Kas vislabāk palīdz atjaunoties?
Nav specifisku zāļu pret vīrusu izraisītu gastroenterītu – ārstēšana ir simptomātiska. Klasiskie “vemšanas vīrusi” parasti ir pašlimitējoši, kas nozīmē, ka organisms pats ar tiem tiek galā dažu dienu laikā, bez specifiskas ārstēšanas. Protams, kamēr tie uzturas mūsu organismā, arī mēs paši varam sev palīdzēt. Lai ātrāk atveseļotos un justos labāk, galvenais ir pareiza pašaprūpe un šķidruma aizvietošana. Pieeja bērniem un pieaugušajiem, īpaši attiecībā uz šķidruma zudumu un dehidratāciju, atšķiras. Ja slimo bērns, jāreaģē straujāk un uzmanīgāk, pat ja simptomi šķiet vieglāki. Jo bērni ļoti ātri atūdeņojas, tāpēc zaudēto šķidrumu vajag dabūt atpakaļ. Protams, ja ir slikta dūša un vemšana, ja nekas “neturas iekšā”, tas ir diezgan izaicinoši. Tad vienīgie varianti ir stacionārs vai ambulatora (dienas stacionāra) palīdzība – intravenoza šķidruma ievade. Arī pieaugušajiem situācijas var būt dažādas. Papildu riska grupas, kas jāpieskata, vērojot šķidruma balansu, ir gados vecāki cilvēki un cilvēki ar smagām hroniskām saslimšanām. Arī grūtnieces ir īpaša pacientu grupa, kam simptomi un šķidruma līdzsvars jāvērtē individuāli un piesardzīgi, bet grūtniecēm organisms bieži pielāgojas mainīgajiem apstākļiem, un ne vienmēr notiek strauja dehidratācija, kā tas ir, piemēram, bērniem.
Visu rakstu lasiet “100 labi padomi Par Veselību” speciālizdevumā “Vesels vēders”.
