Ne visi uzņēmēji priecājas par iespēju atsākt darbu ar vakcinētiem klientiem
No 15. jūnija visi, kuri ir vakcinējušies vai izslimojuši Covid-19, uzrādot to apliecinošu sertifikātu, bez maskas var baudīt dzīvi arī krogu un restorānu iekštelpās. Varētu domāt, ka tie, kuru bizness jau vairāk nekā gadu ir cietis no ierobežojumiem, priecāsies, tomēr daļa rīkojas pretēji un drīzāk cenšas izsist caurumu glābšanas laivā.
Proti, ir uzņēmēji, kuri nevis grasās atvērt durvis vakcinētajiem, bet sūrojas par diskrimināciju. Savu nostāju paudusi viesnīcas "Hotel de Roma" un restorāna "Mazais Otto" vadītāja Linda Mūrniece. Viņa norāda, ka restorāna kolektīvs ir vakcinējies un teorētiski no 15. jūnija varētu atsākt uzņemt imūnus apmeklētājus arī restorāna iekštelpās, taču nē – tālāk par terasi viņi netiks.
Turpinās gaidīt labākus laikus
“Noteikti varētu strādāt daudz ienesīgāk un pilnvērtīgāk, ja varētu apkalpot viesus arī iekštelpās. Tomēr es neesmu gatava sadalīt cilvēkus vakcinētos un nevakcinētos. Pacietīsimies līdz labākiem laikiem, kad bāriņā varēs pasēdēt visi, kas to vēlas, bez izņēmumiem,” ierakstā "Facebook" paziņojusi Mūrniece.
Ar šādu pieeju var palikt bez darba, piemēram, vakcinējies bārmenis, kurš varbūt tad pāries pie konkurentiem.
"Kas Jauns Avīzei" Mūrniece teic, ka iekštelpu neizmantošana arī pēc 15. jūnija viņas gadījumā nenozīmēšot darbinieku turēšanu dīkstāvē. Šobrīd "Mazais Otto" kopā nodarbinot trīs darbiniekus.
Mūrniece ir to aptuveni 150 cilvēku vidū, kas nesen parakstīja atklāto vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, piesaucot diskrimināciju un apšaubot vakcinācijas jēgu. Parakstītāju vidū nav epidemiologu un virusologu.
Arī kultūrists Māris Šveiduks, Liepājas fitnesa kluba "Gym Lacplesis" dibinātājs, pieslējies antivakseru nometnei. Vienlaikus nostādamies pret epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, Šveiduks "Kas Jauns Avīzei" apliecina, ka savu sporta zāli vakcinētajiem un pārslimojušajiem 15. jūnijā neatvērs. Viņš arī uzskata, ka tādu klientu nebūšot pietiekami daudz. Uz jautājumu, vai sporta kluba darbinieku vidū ir vakcinētie, Šveiduks atbild: “Man nav nekādu tiesību ne uzspiest kādam to darīt, ne arī jautāt, vai viņš to ir darījis.”
Sola apkalpot tikai nevakcinētos
Sociālajos tīklos izcēlies laivu nomas laivo.lv ieraksts. Šis uzņēmums no Rendas pagasta Kuldīgas pusē paziņoja, ka, reaģējot uz valdības lēmumu piešķirt privilēģijas vakcinētajiem, apsver domu laivas izīrēt tikai nevakcinētajiem.
"Kas Jauns Avīzes" sazvanītais uzņēmuma pārstāvis gana nelaipni norādīja, ka nevēlas, lai viņa viedoklis tiktu publicēts, un pārmeta, ka nav brīdināts par sarunas ierakstīšanu. Uz iebildi, ka saruna netiek ierakstīta, vīrietis pavēstīja, ka sarunu ieraksta viņš pats. Uz jautājumu, vai uzņēmumam nav bažu, ka izvēle apkalpot tikai nevakcinētos varētu novest pie pārmetumiem par diskrimināciju, skaidra atbilde izpalika.
Priecājas par iespēju
Tikmēr atšķirīgi rīkoties plāno Vecrīgas ģimenes restorānā "Zviedru vārti", kur šobrīd nodarbina četrus darbiniekus un ar nepacietību gaida iespēju droši atvērt imūnajiem apmeklētājiem iekštelpas.
“Mēs esam priecīgi par iespēju tuvākajā laikā straujāk atgriezties tuvāk tai darba ikdienai, kāda tā bija pirms pandēmijas. Kas būtiski – šī ir iespēja to darīt droši, neriskējot atkal pietuvināt situāciju tai, kāda bija ziemā, pavasarī. Mēs paši, darbinieki, vakcinējamies. Manuprāt, šādi atsākt darbošanos – tas ir loģisks solis, jo pēdējais, ko es vēlētos, ir kādu no saviem klientiem, darbiniekiem vai tuviniekiem aplipināt,” uzsver Zviedru vārtu īpašniece Ilga Niedra.
Vecrīgas kroga "O’Paps" saimnieks Pēteris Spēlmanis sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" spriež, ka jaunajos atvieglojamos var saskatīt diskrimināciju. Viņš nevēloties uzspiest vakcinēties ne saviem darbiniekiem, ne citiem, tomēr no 15. jūnija kroga iekštelpās uzņems imunitāti ieguvušos. “Šobrīd nodarbinām astoņus cilvēkus. Pie mums laipni gaidīti ir visi klienti, tādēļ arī tos, kuri nāks pēc 15. jūnija, iekštelpās gaidīsim,” piebilst Spēlmanis.
Par pabalstiem vēl spriedīs
Rodas jautājums, vai uzņēmēji, kas atsakās izmantot atvieglojumu sniegtās iespējas un nu jau paši sev un darbiniekiem tīši rada dīkstāvi, ir pelnījuši pabalstus no valsts.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Evita Urpena skaidro: “Piesakoties uz dīkstāves atbalstu, komersantam ir gan jāapliecina apgrozījuma kritums pēc Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem, gan pamatojums tā saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pamatojums var būt, piemēram, telpu platības nepietiekamība vai neatbilstība, lai nodrošinātu epidemioloģiskās drošības prasības, persona nav vakcinēta, lai sniegtu pakalpojumus. Ja komersants šādu pamatojumu nevarēs sniegt, atbalsts tiks atteikts.”
Dīkstāves atbalsta programma vēl būs pieejama jūnijā, proti, atbalstam par šo mēnesi būs jāpiesakās no 1. līdz 15. jūlijam. Pagaidām valdība nav lēmusi par atbalsta programmas pagarināšanu. “Ierobežojumi komersantu darbībai visai strauji tiek atcelti, līdz ar to arī tiek mazināts valsts atbalsts,” piebilst Urpena.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, no ēdināšanas pakalpojumu nozares vien līdz 31. maijam saņemti 8329 iesniegumi par dīkstāves pabalstiem. Kopumā izmaksāti 34,16 miljoni eiro. Subsīdiju atbalstam saņemti 2712 iesniegumi un izmaksāti 3,96 miljoni eiro. Izmaksāti arī 3232 granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kopā 40,14 miljoni eiro.
