Kas ir Krona slimība un ar kādiem dabīgiem līdzekļiem iespējams mazināt simptomus
foto: Shutterstock
Esi vesels

Kas ir Krona slimība un ar kādiem dabīgiem līdzekļiem iespējams mazināt simptomus

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Krona slimība ir hronisks stāvoklis, kad gremošanas sistēmas gļotādā rodas iekaisums. Kopā ar čūlaino kolītu tās ir izplatītākās iekaisīgu zarnu slimību formas. Čūlainais kolīts skar resno zarnu un taisno zarnu (resnās zarnas beigu daļu), bet Krona slimība var rasties jebkurā gremošanas trakta daļā.

 

Simptomi, no kā cieš cilvēki ar Krona slimību, ir caureja, ārkārtīgs nogurums, svara zudums, asinis vai gļotas fēcēs un vēdersāpes. Šie simptomi var būt visu laiku vai kādā brīdī pāriet un cikliski atkārtoties. Krona slimības neparedzamā gaita var smagi ietekmēt dzīves kvalitāti.

Tradicionāli medicīnas risinājums ir spēcīgas zāles, lai uzveiktu iekaisumu (steroīdi) vai nomāktu imūnsistēmu (imūnsupresanti), jo uzskata, cilvēkiem ar Krona slimību imūnsistēma strādā pārspīlēti.

Pastāv arī ķirurģiskas iejaukšanās iespēja – parasti tā ir saistīta ar iekaisušo, bojāto gremošanas trakta posmu izņemšanu, un kādā brīdī apmēram pusei no visiem, kas sirgst ar Krona slimību, nākas veikt operāciju. Taču abas šīs metodes pavada nozīmīgs risks, un tās ne vienmēr arī palīdz. Pētījumi liecina, ka pieejamie ārstēšanas līdzekļi nesniedz risinājumu 40–60% cilvēku ar Krona slimību.

Ideālā gadījumā vajadzētu konsultēties ar pieredzējušu funkcionālās medicīnas ārstu, kurš varētu mēģināt noskaidrot slimības pamatcēloni un ieteikt individualizētu rīcības plānu, tomēr ir arī dažas vispārējas stratēģijas, ko var ieteikt, lai sāktu atlabt no Krona slimības.

Pārskatiet diētu

Aizvien vairāk pētījumu apstiprina: tam, ko cilvēks ēd, var būt liela loma Krona slimības attīstībā. Lūk, dažas ieteicamās pārmaiņas, kuru ieviešanu ēdienkartē vajadzētu apsvērt.

Vairāk šķiedrvielu, mazāk ogļhidrātu. Šķiedrvielu uzņemšana lielā daudzumā, it sevišķi no augļiem, tiek saistīta ar 40 % lielu Krona slimības riska samazinājumu. Un, kā liecina kāds pētījums, salīdzinājumā ar kontroles grupu cilvēki ar Krona slimību, kuri ievēro diētu ar augstu šķiedrvielu un zemu rafinēto ogļhidrātu saturu, piemēram, ierobežo cukura, saldo ēdienu, baltmaizes un rīsu patēriņu, daudz retāk nonāk slimnīcā un pavada tajā īsāku laiku.

Pamēģiniet specifisko ogļhidrātu diētu (SOD), kas ļauj lietot vienkāršos ogļhidrātus (monosaharīdus), bet izslēdz tos, kuri satur divas vai vairāk monosaharīdu molekulas (disaharīdus un polisaharīdus). Daudzsološi pētījumi rāda, ka šī diēta varētu būt efektīva terapija Krona slimības gadījumā; daudzi no cilvēkiem, kas to ievēroja, spējuši panākt remisiju un to arī saglabāt.

Aizmirstiet par ātrajām uzkodām. Lietojot uzturā ātrās uzkodas vismaz divas reizes nedēļā, Krona slimības risks trīskāršojas.

Pārbaudiet alerģijas. Ja atklāj slimības pamatā esošās pārtikas alerģijas vai nepanesību, iespējams panākt zarnu trakta izveseļošanos. Kādā pētījumā secināts, ka cilvēki, kam ir Krona slimība, parasti nepanes graudaugus, piena produktus un raugu. Lai precīzi noteiktu problemātiskos produktus, sekojiet ārsta norādījumiem un ievērojiet izslēgšanas diētu.

Specifisko ogļhidrātu diētas pamats

Šo diētu 1951. gadā izveidoja ASV pediatrs Sidnejs Hāss un vēlāk grāmatā "Breaking the Vicious Cycle" popularizēja bioķīmiķe Īleina Gotšala.

Specifiskā ogļhidrātu diēta (SOD) ir īpaši izstrādāta cilvēkiem ar Krona slimību, čūlaino kolītu un citiem iekaisīgu zarnu traucējumiem. Pamatā ir uzskats, ka saliktie, grūti sagremojamie ogļhidrāti baro kaitīgās baktērijas zarnās, izraisot to pārmērīgu savairošanos un iekaisuma rašanos. Diēta iedarbojas, kā uzskata, “nobadinot šīs baktērijas” un atjaunojot baktēriju līdzsvaru zarnās. Lūk, vairāku produktu saraksts, kurus diētas laikā atļauts un nav atļauts lietot uzturā. 

Atļauts

  • Zivis
  • Svaigi augļi
  • Melnās pupiņas
  • Lazdu rieksti
  • Medus
  • Sviests
  • Brokoļi
  • Izturēts siers
  • Mājputnu gaļa
  • Cūkgaļa
  • Spināti
  • Ķirbis
  • Šķiņķis

Nav atļauts

  • Griķi
  • Bulgurs
  • Sviesta pupiņas
  • Graudaugi
  • Kokosrieksts
  • Kukurūza
  • Šokolāde
  • Rīsi
  • Kartupeļi
  • Pastinaki
  • Sojas pupiņas
  • Rāceņi
  • Zeltainās jeb mungo pupiņas

Akupunktūra

Vairāki placebo kontrolēti pētījumi liecina, ka tradicionālās ķīniešu medicīnas metodes – akupunktūra un moksibustija, kad tiek kūpināta kaltētas vībotnes droga uz vai tuvu akupunktūras punktiem, – var būt efektīvas pret Krona slimību. Vienā no pētījumiem 10 akupunktūras un moksibustijas seansi ļāva gūt nozīmīgu simptomu, kā arī dzīves kvalitātes un vispārējās labsajūtas uzlabojumu.

Palieliniet D vitamīna devu

Zems saules vitamīna līmenis arī tiek saistīts ar Krona slimību, un kāds pētījums vedina domāt, ka D vitamīna papildu lietošana, lai sasniegtu tā normālu līmeni, var atvieglot simptomus un celt dzīves kvalitāti. Atklāts arī, ka D vitamīna papildu lietošana palīdz novērst slimības uzliesmojumus tiem, kam ir normāls šā vitamīna līmenis un kuri atlabst no Krona slimības.

Vislabāk sadarboties ar ārstu, kas kontrolēs D vitamīna līmeni un ieteiks uztura bagātinātāja pareizo devu.

Ieteicamā deva: 1000–5000 SV dienā.

Pamēģiniet citus uztura bagātinātājus

Arī šajā gadījumā vislabāk konsultēties ar ārstu, kurš var izstrādāt individualizētu uztura bagātinātāju programmu, lai gan daži uztura bagātinātāji varētu būt vairāk noderīgi, vismaz tā liecina provizoriski pētījumi.

Omega 3 taukskābes. Cilvēkiem, kam Krona slimība bija remisijā, lietojot zivju eļļas kapsulas, kas bagātīgi satur Omega 3 taukskābes, novēroja retākus recidīvus nekā placebo grupā.

Ieteicamā deva: 2,7 g Omega 3 taukskābju dienā.

Saccharomyces boulardii. Šī sēnīte, kas darbojas kā probiotikas, cilvēkiem ar Krona slimību var palīdzēt atvieglot hronisku caureju.

Ieteicamā deva: 250 mg trīs reizes dienā.

Dehidroepiandrosterons (DHEA). Šis hormons, ko organisms dabiski izstrādā, ir arī populārs uztura bagātinātājs. Parasti to iegūst no savvaļas jamsa vai sojas. Kāds neliels pētījums liecina, ka seši no septiņiem cilvēkiem, kam bija Krona slimība, sāka atlabt, kad to lietoja.

Ieteicamā deva: kā nozīmējis ārsts un tikai mediķa uzraudzībā.

Pievērsieties ārstniecības augiem

Herbālists Meilērs Džeimss, Herbālās klīnikas īpašnieks Svonzi, Velsā, iesaka šādus ārstniecības augus, kas varētu atvieglot Krona slimības simptomus.

Ārstniecības alteja (Althaea officinalis). Šis augs ar nomierinošām īpašībām sevišķi ieteicams gadījumos, kad fēcēs novērojamas gļotas, saka Džeimss.

Lietošana: kā tēju, kombinējot ar citiem ārstniecības augiem gremošanai, piemēram, pelašķi, fenheli, parasto vīgriezi. Uz tasi karsta ūdens ņem tējkaroti ar kaudzi kaltēto augu. Var lietot arī kā tinktūru – 3 ml tinktūras, kas pagatavota proporcijā 1:5, izšķīdina nelielā ūdens daudzumā, dzer trīs reizes dienā.

Parastais pelašķis (Achillea millefolium). Šis rūgtais ārstniecības augs palīdz gremošanai, samazina asiņošanu un veicina sadzīšanu.

Lietošana: pievieno 1 ml tinktūras, kas pagatavota proporcijā 1:4, altejas tinktūrai un lieto trīs reizes dienā.

Ingvers (Zingiber officinale). Šis augs ir noderīgs pret sāpēm un graizēm, jo atslābina spazmas gremošanas traktā.

Lietošana: 1 ml 1:2 tinktūras, kas nedaudz atšķaidīta ūdenī, jālieto trīs reizes dienā.

Zāģzobainā bosvēlija (Boswellia serrata) un kurkuma. Abi šie augi palīdz samazināt zarnu iekaisuma reakciju.

Lietošana: 2000 mg bosvēlijas dienā (kapsulas formā); 1–2 g kurkuma pastas dienā (malts kurkumas pulveris, sajaukts ar olīveļļu).

Lietojiet prāta un ķermeņa metodes

Stress, nemiers un depresija ir cieši saistīti ar iekaisīgu zarnu slimībām, tāpēc būtiski ārstēt ne vien ķermeni, bet nomierināt arī prātu. Pamēģiniet prāta un ķermeņa metodes, piemēram, jogu, cigunu vai meditāciju, varbūt apsveriet hipnozes terapijas lietderību, kas ir apliecinājusi daudzsološas sekmes kā alternatīva terapija pret Krona slimību.