foto: Shutterstock
Cik daudz D vitamīna lietot? Devai ir nozīme, un pārdozēšanai var būt sekas
Mājas aptieciņa
2021. gada 22. aprīlis, 12:25

Cik daudz D vitamīna lietot? Devai ir nozīme, un pārdozēšanai var būt sekas

"100 Labi padomi Par veselību"

Kādā jaunā pētījumā atklāts, ka 80% cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19, trūkst D vitamīna. Vai pietiekams D vitamīna līmenis viņus būtu pasargājis no saslimšanas? Vai deficīta novēršana varētu būt stratēģija, kas ļautu ātrāk izveseļoties? Šie jautājumi nodarbina ārstu un zinātnieku prātus, un viņi meklē atbildes, taču jau tagad ir skaidrs, ka labāk nepieļaut, lai D vitamīna organismā trūktu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Latvijā ziemā (un patiesībā – ne tikai ziemā) lielākajai daļai cilvēku nav citu variantu, kā uzņemt D vitamīnu papildus. Skaidrojam, kā to darīt: ilgstoši un vārda tiešā nozīmē – pa pilienam vai ātri, reti un lielākā daudzumā.

Ar pārtiku neapēdīsim

Nepieciešamību uzņemt D vitamīnu papildus patlaban neapšauba pat kaismīgākie vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanas noliedzēji. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Ināra Ādamsone jau 2010. gadā žurnālā “Latvijas Ārsts” rakstīja, ka mūsdienās D vitamīna deficītu pieaugušajiem var uzskatīt nevis par izņēmumu, bet par likumsakarību, kas mūs tikpat likumsakarīgi pakļauj lielākam tā saukto civilizācijas slimību riskam (audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām, augstam asinsspiedienam, insultam, cukura diabētam, artrītam, oesteoporozei, mentālām slimībām un citām). Un ka cilvēki maldīgi uzskata, ka pietiekamu D vitamīna daudzumu var uzņemt ar veselīgu uzturu.

“[..] ēdiens, ko lietojam ikdienā, satur ļoti maz D vitamīna. Nozīmīgu D vitamīna daudzumu satur treknās zivis, kaltētas šitake sēnes, olas dzeltenums. Taču tradicionāli cilvēka D vitamīna sistēma sākas nevis mutē, bet gan ādā.

Tāpēc visi faktori, kas traucē UV staru ietekmēto D vitamīna sintēzi ādā, ietekmē arī D vitamīna līmeni cilvēka organismā.”

Ārste uzskaita šos faktorus:

  • dzīvesvieta (ģeogrāfiskais novietojums),
  • gadalaiks,
  • gaisa piesārņojums,
  • mākoņu sega,
  • apģērbs,
  • melanīna daudzums ādā,
  • cilvēka vecums,
  • liekais svars,
  • saules aizsargkrēmu lietošana.

Ja D vitamīna līmenis asinīs (25(OH)D) ir zemāks par 40 ng/ml, tas norāda uz D vitamīna nepietiekamību.

Lai to novērstu, kā daktere raksta, ir trīs iespējas: sauļoties saulē, uzturēties mākslīgos UV staros vai lietot D vitamīna preparātus.

Trešais ir ieteicams, jo nedraud ar ādas apdegumiem, nesekmē ādas novecošanu un nerada ādas vēža draudus, taču tas ir sarežģītāks, jo jāpiemēro individuāli (atkarībā no vecuma, ķermeņa svara, gadalaika utt.).

“Veselam pieaugušajam ar normālu svaru, kuram sākotnējais D vitamīna līmenis ir 10 ng/ml, būtu jālieto aptuveni 2000 SV D vitamīna dienā, lai sasniegtu 30 ng/ml līmeni, ja šis cilvēks papildus nesauļojas,” ārste raksta. “Neregulāra oficiāli ieteicamo D vitamīna devu uzņemšana (400 SV dienā) polivitamīnu veidā, neregulāra ar D vitamīnu bagātinātu uzturproduktu lietošana [..] nevar pasargāt no D vitamīna nepietiekamības veidošanās.”

Ādamsone min pētījumu, kurā aprēķināts, ka optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšanai, kas būtu augstāks par 35 ng/ml, cilvēkiem katru dienu būtu jālieto vidēji 3000 SV D vitamīna. Vecākiem, lielākiem un resnākiem cilvēkiem šī uzturošā deva varētu būt vēl lielāka.

Patiesībā arī domas par to, kāds ir optimālais D vitamīna līmenis, kas būtu jāuztur organismā, gadu gaitā mainās. Piemēram, Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” endokrinoloģe Maija Mukāne, kas pētījusi Latvijas iedzīvotāju nodrošinājumu ar D vitamīnu un, tāpat kā daktere Ināra Ādamsone, atzīst, ka ar pārtiku un sauli Latvijā to nevar uzņemt pietiekamā daudzumā, bet pietiekams D vitamīna daudzums ir ļoti svarīgs ne vien osteoporozes, autoimūnu un onkoloģisku slimību profilaksei, bet arī psihoemocionālajai veselībai un “gripas un citu vīrusu izraisītu slimību profilaksei”, uzskata, ka D vitamīna līmenim asinīs būtu jābūt 45–55 ng/ml. Un tas jāuzņem papildus visu gadu.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Rīgas Stradiņa Universitātes mājaslapā aktualitāšu sadaļā Dr. Maija Mukāne skaidro, ka pieaugušam cilvēkam, lai viņš nodrošinātu organismā optimālu D vitamīna līmeni, uz katru kilogramu ķermeņa svara būtu jārēķina 70–80 SV D vitamīna. Tas nozīmē, ka septiņdesmit kilogramus smagam cilvēkam tie dienā būtu ap 5000 SV D vitamīna, kas jāuzņem papildus. Kad optimalais līmenis sasniegts, var pāriet uz uzturošo devu – 800–2000 SV dienā. 

Rezultātam jāparādās drīz

Ja cilvēks lieto dabīgu dzīvnieku valsts izcelsmes D3 vitamīnu, D vitamīna līmenim asinīs būtiski jāuzlabojas jau 2–3 mēnešu laikā, saka uztura bagātinātāju eksperte Anželika Kuzņecova.

“Ja cilvēks jūt, ka viņa stāvoklis neuzlabojas, simptomi nesamazinās, bet viņš jau 3–4 mēnešus ir lietojis D vitamīnu, un arī analīžu rādītāji nav īpaši mainījušies – no 15 ng/ml palielinājušies tikai līdz 18–20 ng/ml –, tad ir jādomā, ka varētu būt traucētas aknu funkcijas un ir pasliktināta žults attece. Ja ir traucēta žults attece, tad neuzsūksies neviens taukos šķīstošais vitamīns,” skaidro speciāliste.

Uz problēmas esamību var norādīt arī fēču analīzes – palielināts tauku un ziepju daudzums fēcēs –, aplikta mēle (dzeltenīgs vai brūngans aplikums), rūgta garša mutē, smaguma sajūta labajā paribē un slikta pašsajūta pēc trekna ēdiena ēšanas, jo žults neizplūst un tauki nevar tikt sašķelti.

Taču žults atteci, aknu darbību un attiecīgi arī D vitamīna uzsūkšanu, kā saka eksperte, var uzlabot. “Pirmais, ko var darīt, – dzert karstu ūdeni vai pieneņu tēju (bez cukura). Pieneņu sakņu ekstraktu var uzņemt arī kapsulu formā. Otra iespēja – lietot lecitīnu šķidrā veidā (kapsulās), kas veicina taukos šķīstošo vitamīnu uzņemšanu un izmantošanu. Lecitīna sastāvā ir arī fosfatidilholīns, kas atjauno aknu šūnu membrānas un ļauj nodrošināt vielmaiņas procesus aknās.”

Savukārt par to, ka D vitamīna līmenis ir palielinājies, parasti ziņo pašsajūta – ir vairāk enerģijas, cilvēks no rīta mostas mundrāks, viņam ir labāks noskaņojums un arī labāks izskats – gludāka, elastīgāka āda, sāk ataugt mati, kas iepriekš pastiprināti izkrituši. D vitamīns ir hormons, kas ietekmē daudzu audu un orgānu darbību, un tā trūkums rada pretējus efektus: nogurumu, nespēku, muskuļu sāpes, nomāktu garastāvokli, sliktāku ādas stāvokli, matu izkrišanu un vāju imūnsistēmu – cilvēks biežāk saslimst ar vīrusu un bakteriālām infekcijām un grūtāk izveseļojas.

Vairākos placebo kontrolētos pētījumos ir apstiprināta D vitamīna spēja pasargāt no elpceļu infekcijām, piemēram, kādā pētījumā pierādīts, ka 4000 SV D vitamīna uzņemšana ik dienas veselu gadu nozīmīgi samazināja saslimšanu skaitu ar respiratorajām infekcijām cilvēkiem, kuri ar tām bieži slimoja. Un pētnieki secināja, ka D vitamīna lietošana varētu būt lēts un drošs veids, kā uzlabot cilvēku veselību un samazināt saslimstību ar elpceļu infekcijām. Citā pētījumā secināts, ka lielas D vitamīna devas (100 000 SV, uzņemtas ik pēc četrām nedēļām gada garumā), samazināja slimības saasinājumus cilvēkiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, ja viņiem iepriekš trūka D vitamīna.

Devai ir nozīme! 

D vitamīna preparātu ir daudz, un gan D2 vitamīns (ergokalciferols, kas ir atsevišķos augu valsts produktos), gan D3 vitamīns (holekalciferols, ko var uzņemt no dzīvnieku valsts produktiem un kas UV staru ietekmē veidojas ādā) – abus šos D vitamīna variantus var iegādāties un lietot –, sākotnēji ir bioloģiski neaktīvs. Bioloģiski aktīvā formā tas pārveidojas aknās un nierēs.

Uztura bagātinātāju eksperte Anželika Kuzņecova atzīst, ka labāk dot priekšroku D3 vitamīnam, kas ir aktīvāks un stabilāks un nodrošina vairāk kalcifediola – 25-hydroksivitamīna formu, kādā D vitamīns tiek pārveidots aknās. Taču eksperte vērš uzmanību uz devām, kādās labāk D3 vitamīnu uzņemt. Lai gan pētījumi liecina, ka pat 50 000–100 000 SV liela D vitamīna deva nedēļā ir droša un būtiski nemaina kalcija līmeni asinīs, eksperte skaidro, ka ar lielām taukos šķīstošo vitamīnu devam jābūt uzmanīgiem.

Starp citu, lai gūtu priekšstatu par D vitamīna devas drošumu, der atcerēties, ka saules ietekmē (adekvāti uzturoties saulē, ne apdegot) ādā veidojas 10 000–25 000 SV D vitamīna dienā.

Un tomēr, kā saka Anželika Kuzņecova, ir jāņem vērā, ka ģenētisku īpatnību gadījumā, ja ir traucēta kalcija vielmaiņa, par ko cilvēks var pat nenojaust, kalcijs var nonākt nevis kaulos, bet asinsvados – D vitamīna uzņemšana lielā daudzumā to sekmēs. Un pasliktināto asins cirkulāciju, kas tāda būs kļuvusi kalcija izgulsnēšanās dēļ, cilvēks saistīs nevis ar uzņemto D vitamīnu, bet gan visiem labi zināmo holesterīnu.

“Ja D3 vitamīnu lieto lielās devās, papildus būtu jāuzņem arī K2 vitamīns, kas palīdzētu nogādāt kalciju no asinsvadiem uz kauliem,” viņa saka.

“Vēl labāk būtu, ja to varētu papildināt arī ar A vitamīnu, jo parasti, ja cilvēkam ir D vitamīna deficīts, viņam trūkst arī A vitamīna.”

Otrs aspekts, ko uztura bagātinātāju eksperte atgādina, ir cilvēka fizioloģija. Lai cik ļoti kādas vielas organismam trūktu, tas nespēj visu trūkstošo saņemt vienā reizē. “Tas darbojas tāpat kā ar pārtiku. D vitamīns ir pārtikas daļa. Tieši tāpat mēs nevaram vienā reizē apēst desmit kilogramus gaļas un pēc tam piecas nedēļas neko neēst – tas nav fizioloģiski pareizi.

Ja cilvēkam gadiem ilgi ir trūcis D vitamīns, ir bijis D vitamīna deficīts, tas ir jāatjauno pakāpeniski. Pakāpeniska pieeja ir pārbaudīta tūkstošiem gadu. Mūsu ķermenis nav radis pie šoka devām. Ja D vitamīnu uzņem ļoti lielās devās – 100 000 SV –, tas ietekmē aknu darbību, mainās aknu fermentu rādītāji, paaugstinās bilirubīna līmenis, kas ir intoksikācijas pazīme un norāda, ka aknas, vienkārši sakot, netiek galā.”

Eksperte iesaka dienā nepārsniegt 10 000 SV lielu D3 vitamīna devu un uzņemt to dalītās porcijās – pa 5000 SV divas reizes dienā kopā ar ēdienu, turklāt tādu, kurā ir veselīgas taukvielas.

Meklējiet tīru

Dabīgu D3 vitamīnu iegūst no aitu vilnas lanolīna, bet D vitamīnu var sintezēt arī laboratorijā. Iegādājoties šādu vitamīnu, jāpievērš uzmanība piedevām, kas nāk kopā ar vitamīnu.

“99% gadījumu E vielas ir kaitīgas cilvēkam,” saka Anželika Kuzņecova. “Tās uzreiz neizraisa saslimšanas, taču noslogo mūsu detoksikācijas sistēmu. Cilvēkiem ar  traucētu detoksikācijas pirmo vai otro fāzi laika gaitā rodas hroniskas slimības.”

Speciāliste skaidro, ka vispareizāk būtu lietot preparātus, kas satur tikai vitamīnu un tā saukto nesējeļļu.

Par vienu no veselīgākajām patlaban tiek uzskatīta MCT eļļa – vidēja garuma ķēžu triglicerīdi, ko iegūst no kokosriekstu eļļas.

Ja D vitamīns nav kapsulās, bet jālieto pa pilieniem, jāpievērš uzmanība, lai eļļa būtu pildīta tumša stikla pudelē un arī pipete būtu stikla. Ja D vitamīns ir kapsulās, tad tām nevajadzētu saturēt neko citu, kā tikai pārtikas želatīnu, no kā kapsula veidota.

“Ir ļoti nepareizi domāt, ka, piemēram, vitamīniem, kurus dod bērniem, noteikti jābūt ar saldu garšu. Lai izveidotu zemeņu “garšu”, tiek izmantots ap 300 ķīmisko vielu, kuras rada nevajadzīgu slogu aknām un nierēm,” saka Anželika Kuzņecova, piebilstot, ka cilvēkam katram pašam jādomā par savu veselību un arī jāuzņemas par to atbildība.

Svarīgi!

● Uzņemot papildus D vitamīnu, lietojiet to kopā ar ēdienu, kas satur taukvielas, – vitamīns labāk uzsūksies. To sekmēs avokado, sēklas, pilnpiena produkti, olas.

● Labāk D vitamīnu uzņemt dienas pirmajā pusē, jo to saista ar miega hormona melatonīna līmeņa pazemināšanu.

● Ja nevarat izlietot D vitamīnu pāris mēnešu laikā, glabājiet to ledusskapī.

● D vitamīna uzsūkšanos ietekmē konkrētu medikamentu lietošana, ka arī D vitamīns var mainīt atsevišķu medikamentu iedarbību, tāpēc, ja tie ir nozīmēti, preparāti jauzņem vismaz ar divu stundu starplaiku.

Preparāti, ko labāk nelietot reizē ar D vitamīnu

  • Antikonvulsanti palielina D vitamīna noārdīšanos un samazina kalcija uzsūkšanu.
  • Statīnu grupas zālēm atorvastatīnam D vitamīns var mainīt veidu, kā organisms to izmanto.
  • Zāles pret psoriāzi kalcipotriols var veicināt pārmērīgu kalcija daudzumu asinīs (hiperkalciēmiju).
  • Holestiramīns var pasliktināt D vitamīna absorbciju.
  • Digoksīns, sirds zāles, kopā ar D vitamīnu lielās devās var sekmēt hiperkalciēmiju un sirdstrieku.
  • Diltiazems, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu, var nebūt efektīvs.
  • Tiazīdu grupas diurētiķi kopā ar D vitamīnu var veicināt hiperkalciēmiju.
  • Steroīdi var ietekmēt D vitamīna izmantošanu organismā.
  • Laksatīvie līdzekļi, kas atvieglo vēdera izeju, ja tos lieto ilgtermiņā, var samazināt D vitamīna un kalcija uzsūkšanos.