Melatonīns - slēptais supervaronis
Zinātnieku uzmanību piesaistījis melatonīns - hormons, kas ierosina miegu. Izrādās, ka melatonīna labvēlīgo īpašību klāsts ir daudz plašāks, nekā esam raduši domāt.
Melatonīna molekulas ir dabiski sastopamas dažādos organismos: gan augos un vienšūņos, gan aļģēs un baktērijās. Cilvēka organismā to visvairāk izstrādā epifīze. Tā ir smadzeņu daļa, ko Ķīnā dēvē par trešās acs mājvietu.
Kad iestājas tumsa un mēs aizveram acis, epifīze čakli sāk ražot melatonīnu, un mēs iemiegam. Maksimālā “ražošanas jauda” jeb augstākā melatonīna koncentrācija tiek sasniegta trīs līdz piecas stundas pēc tumsas iestāšanās.
Pēdējos 10 gados zinātnieku uzmanību piesaistījušas daudzas citas melatonīna īpašības. Noskaidrots, ka melatonīns līdzsvaro garastāvokli, regulē asinsspiedienu, neļauj iesnausties libido un spēcina mūsu imūnās sistēmas šūnas.
Izrādās, ka melatonīnam piemīt arī pretvēža, pretiekaisuma un antioksidanta īpašības, tas palīdz cīnīties pret organisma novecošanos. Atklāts, ka cilvēkiem, kuriem ir krūšu, plaušu un prostatas audzējs, depresija un citas psihiskas saslimšanas, ir zems melatonīna līmenis organismā. Savukārt cilvēkiem ar metabolo sindromu (piemēram, II tipa cukura diabēta risku) vai II tipa cukura diabētu bieži ir izjaukts melatonīna diennakts ritms. Epidemioloģiskie pētījumi savukārt apliecina, ka cilvēkiem ar izjauktu diennakts ritmu ir augstāks kardiovaskularo slimību risks, kā arī lielāks aptaukošanās, diabēta, kognitīvo traucējumu, priekšlaicīgas novecošanās un audzēju risks.
Līdz ar vecumu melatonīna diennakts ritms mainās. Bērniem melatonīna līmenis organismā ir salīdzinoši augsts, šis fakts izskaidro vieglāku Covid-19 gaitu bērnu vidū. Zinātniskajā literatūrā atrodamas vairākas vērtīgas publikācijas par melatonīna nozīmi imūnās sistēmas modulēšanā Covid-19 saslimšanā starp pieaugušajiem.
Mūsdienu cilvēkam, kurš vairāk laika pavada iekštelpās, organisma izpratne par diennakts tumšo un gaišo laiku var būt traucēta. Lai gan cilvēka organisms joprojām funkcionē tāpat, kā pirms simts gadiem, mūsu diennakts ritms vairs ne tuvu nav tāds kā mūsu senčiem. Ja melatonīna sintēzes ritms ir izjaukts, mēs nevaram cerēt, ka miegā tas spēs izmantot visu savu superspēju potenciālu, tāpēc īpaši svarīgi noregulēt katram savu bioloģisko pulksteni.
Izjauktais diennakts ritms nelabvēlīgi ietekmē katru mūsu orgānu un katru šūnu. Organisms savus proteīnus un enzīmus izstrādā un savas “kļūdas ražošanā labo” saskaņā ar stingri noteiktu diennakts ritmu, kura “virsdiriģents” ir tieši melatonīns.
Pērn tika veikts pētījums, kas atklāja: tikai ievērojot stingru diennakts ritmu vien, ir iespējams ievērojami uzlabot savu veselību un mazināt iekaisuma risku. Tas nozīmē - ap astoņiem mums vajadzētu izslēgt datoru un telefonu zilo gaismu, lai desmitos dotos pie miera un jau pulksten sešos mostos nākamajai dienai.
Stresam ir liela ietekme uz mūsu miegu. Tāpēc brīžos, kad aizmigšana sagādā lielas grūtības, glābiņš var būt melatonīnu saturoši vitamīnu kompleksi, piemēram Orthomol Nemuri.
Orthomol Nemuri ir īpaši izstrādāts, bagātīgs uzturvielu komplekss siltā dzēriena pagatavošanai, ko lietot tieši pirms miega. Produkta sastāvā esošie vitamīni un mikrouzturvielas nodrošina sabalansētu nervu sistēmas darbību, palīdz melatonīna sintēzei un izcili palīdz miega traucējuma gadījumos.
Guli saldi, lai pamostos supervaronis melatonīns!
Raksts sadarbībā ar www.ortomol.lv
