Apspriestākais vitamīns, kura deficīts Latvijā ir īpaši izteikts, patiesībā nemaz nav vitamīns
Arvien biežāk un jo sevišķi pašreizējos apstākļos cilvēkiem Latvijā tiek atgādināts par D vitamīna svarīgumu un nozīmi normālas ķermeņa darbības nodrošināšanā. Bet vai zināji, ka D vitamīns patiesībā nemaz nav vitamīns, bet gan hormons?
Kā norāda ASV veselības portāls “The Hormone Health Network”, D vitamīns pēc savas molekulārās uzbūves patiesībā ir prohormons – viela, kuru organisms pārveido hormonā.1 Tāpēc nereti D vitamīnu mēdz dēvēt arī par "saules hormonu".
Atšķirībā no citiem vitamīniem, ar pārtiku iespējams uzņemt tikai aptuveni 10% no nepieciešamās D vitamīna devas. Par pārējo daudzumu organisms gādā pats – ķermenim atrodoties saules staru ietekmē, veidojas ķīmiska reakcija, kuras rezultātā rodas holekalciferols, kas vēlāk pārvēršas kalcitirolā.
Kāpēc organismam ir vajadzīgs D vitamīns?
“D vitamīns ir būtisks vitamīns, kas organismā pārveidojas par aktīvu formu – kalcitriolu. Kalcitriols ietekmē ļoti daudzus procesus – kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās un stiprus kaulus, imūnās sistēmas šūnu aktīvu un pareizu darbību,” stāsta VCA poliklīnikas “Aura” endokrinoloģe Latvijas Endokrinologu asociācijas biedre un Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle Maija Gureviča.
Kā norāda “Harvard Health Publishing”, bērniem D vitamīna trūkums vismanāmāk izpaužas kā rahīts - slimība, kam raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
Tieši pētnieku centieni atrast veidu, kā izārstēt rahītu, 1920.gadā noveda pie D vitamīna atklāšanas.
Savukārt pieaugušajiem D vitamīna deficīta dēļ var attīstīties osteomalācija un osteoporoze.2
Divas galvenās D vitamīna formas, kas nepieciešamas organismam, ir D2 (ergokalciferols), un D3 (holekalciferols).
Lai gan viens no visvairāk apspriestajiem D vitamīna pozitīvajiem aspektiem ir kalcija uzsūkšanās nodrošināšana, tādējādi padarot izturīgākus kaulus un zobus, pētījumi liecina, ka patiesībā D vitamīns nepieciešams virknei orgānu, tostarp sirdij, muskuļiem, asinsvadiem un endokrīnajiem orgāniem. D vitamīna trūkums tiek saistīts ar vairākām veselības problēmām, tostarp pavājinātu imunitāti, sirds un asinsvadu slimībām, depresiju.3
D vitamīns tā aktīvajā formā piesaistās praktiski visām šūnām organismā, radot dažādus efektus. Darbojoties kā hormons, tas organismā veic apjomīgu darbu, tostarp neļauj vairoties patoloģiskām šūnām, palīdz regulēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs.4
Kuri cilvēki ir vistiešāk pakļauti D vitamīna deficītam?
D vitamīna deficīts izteiktāks ir kļuvis līdz ar cilvēku paradumu maiņu. Ja kādreiz cilvēki daudz vairāk laika pavadīja ārā, tostarp izplatītāks bija darbs ārā, piemēram, uz lauka, tad mūsdienās arvien biežāk cilvēki strādā birojos, turklāt pandēmijas laikā populārs kļuvis darbs no mājām. Globālās sasilšanas dēļ un bailēs no onkoloģiskajām saslimšanām cilvēki mūsdienās kļūst piesardzīgāki no saules, vairāk lietojot aizsargkrēmus, izvairoties no tiešiem saules stariem. Visi šie faktori ir noveduši pie tā, ka D vitamīna deficīts mūsdienās kļūst stipri pamanāmāks.
Tomēr galvenais faktors, kas ietekmē D vitamīna uzņemšanu dabīgā veidā no saules, ir attālums no ekvatora. “Jo tālāk no ekvatora atrodas un dzīvo cilvēks, jo slīpāks ir saules staru krišanas leņķis.
Piemēram, Latvijā ne tikai ziemā, bet arī vasarā, saules stari krīt slīpi, vasarā tikai dažas dienas mums nodrošina D vitamīna veidošanos dabīgā ceļā ādā.
Līdz ar to Ziemeļu platuma grādu valstu iedzīvotājiem, tai skaitā Latvijā, D vitamīns pietiekamā daudzumā neveidojas ne ziemā, ne vasarā,” stāsta endokrinoloģe Gureviča.
Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skola norāda uz pieciem faktoriem, kas var ietekmēt D vitamīna līmeni organismā:
- Aptaukošanās - tauku šūnas absorbē D vitamīnu un neļauj tam cirkulēt visā asinsritē.
- Ādas pigments - cilvēkiem ar tumšāku ādu ir vairāk melanīna, kas neļauj ādai sintezēt D vitamīnu.
- Dzimums – novērots, ka sievietēm biežāk novērojams pazemināts D vitamīna līmenis organismā. Tam ir dažādi iespējamie iemesli - sievietēm parasti ir vairāk ķermeņa tauku nekā vīriešiem, viņas pavada vairāk laika telpās un biežāk mēdz nēsāt cepures vai lietot saules aizsarglīdzekļus.
- Vecums - Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skola norāda, ka, ķermenim novecojot, D vitamīns no uztura absorbējas sliktāk, un arī āda ražo mazāk D vitamīna. Turklāt vecāki cilvēki mēdz būt mazāk aktīvi, kas nozīmē, ka viņi īsāku laiku uzturas ārpus telpām.
- Atrašanās vieta – cilvēki, kuri dzīvo tālāk no ekvatora, nesaņem pietiekamu daudzumu ultravioletā starojuma.4
Situācija Latvijā neiepriecina
Kā norāda Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija, D vitamīna līmeņa izpēte Latvijas iedzīvotāju vidū sākta salīdzinoši nesen. Apkopotie dati liecina, ka D vitamīna deficīts un nepietiekamība Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīta neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika. Tikai apmēram piektajai daļai iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir normas robežās.5
Piemēram, 2019.gadā Rīgas Stradiņa universitāte publicēja pētījumu, kurā atklāts, ka 82% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis, kas ietekmē ne tikai kaulu veselību, bet arī veicina autoimūnās saslimšanas, nelabvēlīgi ietekmē psihoemocionālo veselību un imūnsistēmas darbību.6
Endokrinoloģe Maija Gureviča atklāj, ka viņas praksē lielākajai daļai pacientu pirmajās vizītēs ir novērojama D vitamīna nepietiekamība vai D vitamīna deficīts.
“Reti var sastapt cilvēku, kuram, pateicoties saules gaismai un uzturam, ir pietiekams D vitamīna daudzums,” viņa stāsta.
Veidi, kā uzņemt D vitamīnu
Cilvēki D vitamīnu var uzņemt galvenokārt trīs veidos – ar pārtiku, sauli vai farmaceitiskiem preperātiem.
Ja zinām, ka no saules Latvijā D vitamīnu uzņemt pietiekošā daudzumā ir praktiski neiespējami, atliek divi varianti – uzturs un aptiekās pieejamie produkti.
Kā norāda speciāliste Gureviča, noteiktu D vitamīna daudzumu ir iespējams uzņemt ar pārtikas produktiem, piemēram, taukainām zivīm (lasis, forele, sardīnes), olu dzeltenumiem un saulē kaltētām sēnēm. “Bet jāsaka, ka tievajām zarnām ir ierobežota spēja uzņemt D vitamīnu,” viņa norāda.
Ārste uzsver, ka uztura bagātinātāji ir labs veids, kā uzlabot D vitamīna līmeni organismā, turklāt tie ir jālieto visu laiku.
“Pārtraucot D vitamīna lietošanu, organisms izmantos savas rezerves, un D vitamīna līmenis kritīsies jau pēc 2-3 nedēļām. Vasarā arī nav jātaisa pārtraukumi,” norāda endokrinoloģe.
Par to, ka D vitamīns īpaši populārs un apspriests kļuvis pēdējo gadu laikā, liecina arī tas, ka arvien pieprasītāks kļūst laboratoriju pakalpojums noteikt D vitamīna līmeni asinīs.
- 1 "Vitamin D", Hormone Health Network, www.hormone.org
- 2 "Vitamin D and your health: Breaking old rules, raising new hopes", Harvard Health Publishing, www.health.harvard.edu
- 3 "Vitamin D May Be the Most Important Nutrient You Need", HuffPost, www.huffpost.com
- 4 "Vitamin D and the Heart", Johns Hopkins University School of Medicine, www.hopkinsmedicine.org
- 5 "Kāds ir D vitamīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem?", Rasa I. Mukāne M., 2015
- 6 "Latvijas iedzīvotājiem D vitamīns jāuzņem papildus", Rīgas Stradiņa universitāte, www.rsu.lv
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar TEVA