Mokošā sēdētāju problēma - išiasa sāpes. Kā pret tām cīnīties

Sākumā jūs izmēģināt vienkāršas lietas – maināt sēdēšanas pozu, cenšaties biežāk piecelties kājās un lietojat zāles –, bet galu galā vairs nespējat to izturēt un meklējat medicīnisko palīdzību. Kā ar lielāko daļu problēmu, kas skar muguru, vēršoties pie ārsta, pirmais, ko viņš ieteiks, visdrīzāk, būs magnētiskās rezonanses izmeklējums mugurkaula jostasvietas daļā. Parasti tajā konstatē strukturālas pārmaiņas: diska trūci, stenozi (mugurkaula kanāla sašaurinājums) vai saspiestu nervu.

Nav nozīmes, kurā mugurkaula vietā strukturālās pārmaiņas tiks atklātas, – tās uzskatīs par išiasa izraisītāju un ārstēšanu mērķēs uz to, lai stabilizētu mainīto mugurkaula daļu. 

Terapiju varētu sākt ar epidurālo nervu blokādi, kortizona injekcijām, hiroprakses seansu vai pat fizioterapiju, taču, visticamāk, ieteiks epidurālu steroīdu injekciju. Epidurālās injekcijas aizvien biežāk izmanto kā līdzekli pret visu veidu muguras sāpēm. ASV katru gadu veic vairāk nekā 10 miljonus mugurkaula injekciju. Tās var samazināt sāpes uz īsu laiku, sākot no nedēļas līdz vairākiem mēnešiem, taču nepalīdz novērst cēloni, kas izraisījis problēmu.

Laikam ritot, simptomi kļūs intensīvāki un ikdienas dzīve apgrūtinātāka, un ārsts, iespējams, paziņos, ka nekas cits, izņemot operāciju, vairs nepalīdzēs. 

Lielākā daļa cilvēku piekrīt invazīvajai procedūrai – mugurkaula skriemeļu saaudzēšanai – un ne jau tāpēc, ka tas ir loģisks un pamatots problēmas risinājums, bet tāpēc, ka vairs nespēj paciest sāpes. Diemžēl miljoniem cilvēku, kuri patiešām piekrīt mugurkaula skriemeļu saaudzēšanai, sāpes bieži vien turpinās un nereti pat kļūst spēcīgākas.

Šajā stadijā ārsts var vienīgi izrakstīt pretsāpju līdzekļus. Jums atliks neapskaužama izvēle: lietot zāles (ar ļoti lielu risku, ka kļūsiet no tām atkarīgs) vai visu atlikušo mūžu mocīties ar aizvien spēcīgākām išiasa sāpēm.

Taču šai nevajadzētu būt jūsu vienīgajai izvēlei, ja zināt išiasa īsto cēloni – cēloni, ko mediķu aprindās tikai retais saprot vai mēģina ārstēt.

Kas ir išiass?

Pēc definīcijas išiass ir sēžas nerva iekaisums, kas rodas sēžamvietas apvidū un skar augšstilbu līdz ceļa locītavas aizmugurei. Sēžas nerva iekaisumam ir jārodas kaut kur tur, kur iet nerva ceļš. Taču sēžas nervs nav piestiprināts mugurkaulam. Tādējādi nekādas pārmaiņas mugurkaula jostas daļā nevar ietekmēt pašu nervu. 

Ar mugurkaulu ir savienotas mazāku muguras nervu saknītes. Šie nervi iet cauri mugurkaula smadzenēm visā tā garumā, un tie, kas ir piestiprināti mugurkaula jostas un krusta kaula daļai, savienojas sēžamvietas rajonā, kur veido sēžas nervu. 

Pārmaiņas mugurkaula struktūrā var ietekmēt tikai konkrētu muguras nervu saknītes, nevis visu sēžas nervu kopumā. Sēžas nervā, kurš inervē visu kāju, nervu šķiedras no katra atsevišķā muguras nerva visas stiepjas uz to pašu vietu ādā. Ja muguras nerva saknītes ir apdraudētas, tas rada simptomus tikai konkrētajā ādas vietā, nevis kaut kur kājā. 

Iedomājieties to kā piecas pietekas, kas ieplūst upē.

Ja tiek skarta viena nerva sakne, kas veido daļu no lielāka nerva, tas nerada apdraudējumu visam nervam, kurš ietekmē lielāku ķermeņa daļu. Ja cilvēkam sāpes izstaro no sēžamvietas līdz pēdai, tas nenozīmē, ka šos simptomus izraisījusi atsevišķa nerva saknīte, kas ir piestiprināta pie mugurkaula jostas daļā, kura inervē tikai pēdas apakšpusi.

Sāpēm no sēžas nerva būtu jārodas zemāk uz nerva ceļa, kas iet no sēžamvietas līdz ceļgala aizmugurei. 

Ādas laukumus, kas sedz sēžas nervu, patiesībā inervē dažādi muguras nervi, kas iziet no muguras smadzenēm katrā mugurkaula daļā. Nav viena tāda muguras nerva, kurš sniegtos no sēžamvietas pa kājas aizmuguri vai sāniem līdz pat pēdai. Lai būtu nosegtas visas kājas un pēdas daļas, ko skar išiasa sāpes, jāietver vairāki muguras nervi – divi no jostas daļas un divi no krustu kaula. 

Svarīgi arī zināt, ka krustu kauls, svarīga izejas vieta muguras nerviem, kuri pievienojas sēžas nervam, sastāv no pieciem saaugušiem, pārkaulotiem skriemeļiem. Krustu daļā nav disku. Tagad vajadzētu būt pilnīgi skaidram, ka išiasa simptomus nevar izraisīt nekādas pārmaiņas mugurkaulā.

Strukturālas pārmaiņas

Ja magnētiskās rezonanses izmeklējums parāda strukturālas pārmaiņas, piemēram, diska trūci, laikā, kad ir išiasa simptomi, pastāv varbūtība, ka arī tad, ja magnētiskā rezonanse būtu veikta gadu pirms simptomu parādīšanās, būtu atklātas tieši tādas pašas strukturālās pārmaiņas. Šādas pārmaiņas progresē lēni un prasa gadus, pat desmitgades, lai attīstītos. 

Ja išiasa simptomu cēlonis būtu šādas strukturālas pārmaiņas, tad cilvēkiem, kuri nejūt išiasa simptomus, tādām nevajadzētu būt. 

Taču, kā liecina kāds pētījums, 90% cilvēku vecumā pēc 60 gadiem, kuriem nav muguras sāpju, tomēr ir izspiedies vai deformējies disks, un apmēram trim ceturtdaļām cilvēku, kaut arī nav muguras sāpju, ir diska trūce. 

Arī pēcnāves sekciju pētījumi pat no 50. gadiem liecina, ka lielākajai daļai mirušo var konstatēt diska trūces pazīmes.

Ja išiass nerodas no mugurkaula, kas gan izraisa tā simptomus? 

Ar savu pieredzi dalās ārsts Mičels Jass.

"Divdesmit gadu laikā, kopš es ārstēju cilvēkus, kam sāp mugura, esmu atklājis, ka lielākajā daļā gadījumu sāpju cēlonis ir meklējams muskuļos. Tā kā mūs ietekmē gravitācija – zemes pievilkšanas spēks –, ikreiz, veicot kādu darbu vai aktivitāti, izjūtam uz sevi spiedienu. Muskuļiem, kas ir atbildīgi par kustības nodrošināšanu, jārada spēks, kas ir ekvivalents gravitācijai, vai tie tiks savilkti un izraisīs sāpes. Citiem muskuļiem to vajadzēs kompensēt, un tas arī izraisīs sāpes vai sastiepumu, vai pat nerva traucējumu, liekot nervam izstarot sāpes. Šī kaskāde izraisīs to, ko dēvējam par išiasu."

Viens no šādiem muskuļiem, kas var apdraudēt sēžas nervu, ir bumbierveida muskulis (piriformis), kurš stiepjas no krusta kaula pāri dibenam uz gūžas locītavu. Gandrīz 30% cilvēku sēžas nervs faktiski iet cauri bumbierveida muskulim. 

Teoriju, ka bumbierveida muskulis ir išiasa sāpju galvenais vaininieks, 2005. gadā izvirzīja Ārons Fillers ar kolēģiem no Cedars-Sinai slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas Losandželosā. Viņi attīstīja metodi, ko nodēvēja par magnētiskās rezonanses neirogrāfiju, kas nervu izmeklēšanā ir jutīgāka metode par magnētisko rezonansi.

Zinātniekiem nešķita, ka ar tradicionālo magnētisko rezonansi iegūtie rezultāti ir precīzi, jo šī metode var izmeklēt tikai mugurkaula smadzenes un no tām izejošo nervu saknes – tā nespēj atšķirt katras nerva saknes devumu lielākam nervam, kuram tā pievienojas. Fillers uzskatīja, ka sarežģītāks mehānisms palīdzētu noteikt išiasa simptomu cēloni. Pētījumos, kuros viņi izmantoja jaudīgo magnētiskās rezonanses neirogrāfu, zinātnieki atklāja, ka 68% išiasa gadījumu, kad tradicionālā ārstēšana nebija palīdzējusi, to izraisīja bumbierveida muskulis, kas nospieda sēžas nervu. 

Išiass un gūžas funkcija

Išiasa cēlonim faktiski nav nekāda sakara ar mugurkaulu. Visi muskuļi, kas atrodas sēžamvietā, ir pievienoti gūžai un ir saistīti ar tās kustībām un funkcijām. Stāvot vai ceļot kādus smagumus, viens no galvenajiem muskuļiem, kas ir atbildīgs par iegurņa stabilizēšanu un līdzsvara nodrošināšanu (sevišķi iešanas laikā, kad viena pēda ir atrauta no zemes), ir vidējais gūžas muskulis (gluteus medius). Tas atrodas virs gūžas locītavas iegurņa sānā. Ja šis muskulis ir sastiepts, tad līdzās esošais bumbierveida muskulis – piriformis – cenšas kompensēt un palīdzēt. Tā kā tas neatrodas labākajā pozīcijā, lai radītu vajadzīgo spēku, iespējams, arī tas šādi tiek sastiepts. 

Sastiepts muskulis var palielināties un nospiest sēžas nervu, liekot tam raidīt sāpju impulsus. 

Kad nosaka, kas ir izraisījis sāpes, ieteicams uzlūkot ķermeni kā veselumu, lai redzētu, vai nav vēl citu fizisku izpausmju, kuras palīdzētu apstiprināt diagnozi. 

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir vieta, kurā sāpes sākas.

To var pārbaudīt, vienkārši ilgāk pasēžot uz tualetes poda. Iespējams, sajutīsiet nozīmīgus išiasa simptomus, bet, tiklīdz piecelsieties, tie gandrīz acumirklī izzudīs. Tādā gadījumā tualetes sēdekļa iekšējā mala pietiekami spēcīgi spiež uz cisku aizmuguri, lai nospiestu sēžas nervu, kurš stiepjas no sēžamvietas pa augšstilba aizmuguri uz paceli. 

Vēl viens labs paņēmiens ir aplūkot cilvēka stāju un kustības. Ja išiasa cēlonis ir sastiepts vidējais gūžas muskulis, varēs ievērot citas fiziskas pazīmes, piemēram, to, ka stāvot viena gūža ir augstāk par otru, ka stāvēšana uz vienas kājas sagādā lielākas grūtības nekā uz otras, kā arī gāzelēšanos staigājot, sevišķi uz vienu pusi. Vienīgais veids, kā saprast, kuri audi izraisa simptomus, ir aplūkot visu ķermeni saistībā ar šiem simptomiem. 

Kad ir skaidrs, ka išiasa cēlonis ir muskuļos, kuri izraisa neiroloģiskus simptomus, jo gūža nefunkcionē, kā vajadzētu, ir divi soļi, kā to var novērst. Vispirms ir jāaptur nerva impulss, spēcinot augšstilba četrgalvaino muskuli, vidējo gūžas muskuli un lielā lielakaula priekšējo muskuli. Pēc tam, kad sāpes vairs neizstaro pa kāju un ir izolētas sēžamvietas rajonā, ir jāpievērš uzmanība visu to muskuļu stiprināšanai, kuri darbojas kopā, lai nodrošinātu atbalstu, – jātrenē paceles cīpsla, vidējais gūžas muskulis un lielais gūžas muskulis. Ja tie būs spēcīgi, bumbierveida muskulim vairs nebūs iemesls tikt sastieptam un tas vairs nepalielināsies. 

"Es lietoju šo metodoloģiju jau gadu desmitiem un nevaru minēt gandrīz nevienu cilvēku, kurš nebūtu pilnībā atlabis no išiasa un atguvis visas funkcionālās spējas," norāda ārsts.

Kā vingrot, ja ir išiass 

Šeit aprakstītie vingrojumi būtu jāizpilda noteiktā secībā trīs reizes nedēļā. Katrs vingrojums izpildāms pa 10 reizēm trīs piegājienos ar vienas minūtes pārtraukumu. Šo vingrojumu mērķis ir aizvien palielināt izturību, līdz tajā iesaistītie muskuļi ir pietiekami spēcīgi, lai jūs varētu kustēties, nesastiepjot muskuļus, un tas neradītu nepatīkamos išiasa simptomus.  
Ilustrācijas rāda vingrojumu izpildi vai nu treniņu zālē, izmantojot palīgierīces, vai mājās, kur tās var aizvietot ar gumijas lentām. 

Ceļa izstiepšana (četrgalvainais muskulis)

Ieņemiet sēdus stāvokli, novietojiet gumiju virs potītes. Otras kājas pēdu piespiediet grīdai un droši atbalstieties krēslā. 
Sākumpozīcijā celis ir saliekts 90 grādu leņķī. Iztaisnojiet celi, līdz tas ir gandrīz pilnībā izstiepts, un tad atgriezieties sākuma pozīcijā. 

Vingrinātās kājas augšstilbam ir jāatrodas uz sēdekļa, tas nedrīkst atrauties, kad kāja tiek pacelta. 

Gūžas atvilkšana (vidējais gūžas muskulis)

Šo vingrojumu var izpildīt, guļot uz sāniem vai stāvot. Lai to izpildītu pareizi, nevajag pārcensties, atvelkot kāju par daudz. Vispār uzskata, jo lielākā amplitūdā šo vingrojumu izpilda, jo labāk, bet šajā gadījumā pārāk liela kustību amplitūda nozīmē, ka tiek izmantoti muguras lejasdaļas muskuļi, nevis vidējais gūžas muskulis. 

Gūžas muskulis var virzīt kāju sānis tikai līdz punktam, kad tā atrodas paralēli gūžas locītavai. Tālāko kustību jau nodrošina muguras lejasdaļas muskuļi.

Lai izpildītu vingrojumu, nogulieties uz sāniem, apakšējo kāju salieciet celī, augšējo iztaisnojiet un turiet vienā līnijā ar ķermeni. Ja kāja tiks pavirzīta vairāk uz priekšu, darbībā iesaistīsies citi muskuļi, nevis vidējais gūžas muskulis. 

Celiet virsējo kāju augšup, līdz tā atrodas paralēli grīdai. Centieties viegli pagriezt kāju tā, lai papēdis ir pēdas pirmā daļa, ar ko sāk kustību. Tas novieto gūžas muskuli optimālajā pozīcijā, lai paceltu kāju. Kad kāja ir paralēli grīdai, lēni to nolaidiet atpakaļ. 

Pēdas atliekšana (lielā lielakaula priekšējais muskulis)

Atbalstiet kāju ar papēdi pret grīdu, potīti un pēdu atraujiet no zemes. Novietojiet gumiju tā, lai tā atrastos pēdas priekšpusē apmēram pa vidu. 

Sākuma pozīcijā salieciet potīti uz augšu 30 grādu leņķī, tad virziet to pret sevi, līdz tā atrodas 10 grādu leņķī no perpendikulāra stāvokļa. Lēni atgriezieties sākuma pozīcijā.

Paceles cīpslas stiepšana (paceles cīpsla)

Apsēdieties un novietojiet gumiju uz papēža. Pārliecinieties, vai poza ir droša. 

Sāciet vingrojumu ar paceltu kāju un viegli saliektu celi. Tas lēni salieciet celi līdz 90 grādu leņķim un atgriezieties sākuma pozīcijā. Lai labāk stiprinātu tieši paceles cīpslu, izpildot vingrojumu, pirkstgalus pavērsiet pret sevi. 

Ja izmantojat trenažieri, pārliecinieties, ka ierīces savienojuma punkts atrodas ceļa locītavas līmenī.

Gūžas atvilkšana (vidējais gūžas muskulis)

Atkārtojiet gūžas atvilkšanas vingrojumu. Šo vingrojumu var izpildīt, guļot uz sāniem un lietojot potītes atsvaru vai stāvot un izmantojot gumijas lenti.

Gūžas stiepšana (lielais gūžas muskulis)

Ieņemiet pozīciju sēdus vai stāvus un novietojiet gumiju aiz ceļa. Sāciet vingrojumu, izvirzot gūžu apmēram 60 grādu leņķī. Sēdus pozīcijā celis jāvirza lejup, piespiežot virsmai, uz kuras sēžat. Stāvus pozīcijā celi atvirza apmēram 10 grādu leņķī aiz gūžas. Atgriezieties sākuma pozīcijā. Ja stāvat, mugurai jābūt noapaļotai un kājai, uz kuras atbalstāties, viegli saliektai celī.