Gulbenē sākta pirms 81 gada sagrautā luterāņu baznīcas torņa atjaunošana
Šoruden ar pamatu atjaunošanu sākta Gulbenes luterāņu baznīcas torņa atjaunošana. Jau 81 gadu kopš 1944. gada Lieldienu nakts baznīca pastāv bez torņa, kad nacistiskās Vācijas armija atkāpšanās laikā naktī uz 21. aprīli uzspridzināja baznīcas torni, kas iegāzās baznīcā un sagrāva jumta konstrukcijas un iekārtu.
Pēc Otrā pasaules kara mācītāja Edgara Jundža vadībā baznīcu atjaunoja bez torņa un 1950. gadā tajā atsākās dievkalpojumi.
“Šis ir labs sākums. Un, pirmkārt, jau vēlos sākt ar pateicību – Dievam un cilvēkiem! Dievam par vadību un cilvēkiem – par līdzšinējiem ziedojumiem!” pateicību pauž Gulbenes luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss. Vietējam izdevumam "Dzirkstele.lv" viņš piebilda, ka pamatu atjaunošana ir tikai pirmais solis.
“Ar pamatiem saistās arī dzīve. Vajadzīgs garīgs pamats, lai mēs attīstītu vērtības, kuras mums ir būtiskas. Tāpat arī ar būvēm – pamats ir visbūtiskākais. Ja ir labs pamats, tad var būvēt uz augšu. Bībelē par pamatiem ir arī tādi skaisti vārdi: “Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ, jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.” Pagāja daudz gadi, līdz sāk notikt darbi. Bet tas bija labs ceļš, līdz kuram draudzei nonākt, jo svarīgāk par pašu ārēji redzamo ēku ir garīgā būve. Tas viss sasaistījās kopā. Draudze šobrīd ir tādā savā briedumā. Varbūt ne skaita ziņā, bet tieši garīgā briedumā, līdz ar to redzu, ka tas viss likumsakarīgi ir noticis,” saka I.Matīss.
Darbus veic SIA “PMG”, kas piesaistījusi apakšuzņēmumus, vēsta "Dzirkstele.lv". “Bija ļoti maz firmu, kas atsaucās. Iemesls tam bija gan noteiktie projekta termiņi, gan darbu specifika. Mēs ilgi zvanījām un meklējām, kas veic šādus specifiskus darbus, bet lielas atsaucības nebija. Būtu jau labi, ja būtu atsaukušās kādas piecas vai sešas firmas, bet atsaucās divas firmas, un no tām lētākais variants bija šī. Darbus veic apakšuzņēmēji “Mikropāļi’’, “Urbteh” un “VIZbūve’’. Pāļus dzen viena brigāde, bet urbj pamatos un lej betonu cita,” pastāstīja Matīss.
Kad torņa pamati būs veiksmīgi atjaunoti, tad sekos nākamais posms torņa būvniecībā. Mācītājs pateicas sabiedrības atsaucībai ziedojumu vākšanā, taču būs vajadzīgi jauni līdzekļi. Torņa pamatu atjaunošanas tāme ir 107 943 eiro, projekta nauda – 31 500 eiro, Gulbenes novada pašvaldības finansējums ir 3500 eiro un 60 395 eiro ir ziedojuši cilvēki.
Lai arī darbi notiek, baznīca ir atvērta. “Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski – ikviens var ienākt un lūgt Dievu,” uzsvēra Matīss.
Ziedot var Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa atjaunošanas fondam, reģ. Nr. 40008217312, konta Nr. LV98HABA0551037671113, mērķis “Baznīcas torņa atjaunošanai”.
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Mūra baznīcu sāka celt 1838. gadā, bet iesvētīja 1843. gada 11. jūlijā. Pēc postījumiem Latvijas brīvības cīņu laikā mācītāja Roberta Jūliusa Egles vadībā 1935. -1936. gadā baznīca tika pārbūvēta un paplašināta. Otrā pasaules kara laikā baznīca smagi cieta, vācu okupanti 1944. gada Lieldienu naktī uzspridzināja baznīcas tornis, kas pamatīgi izpostīja baznīcu. Mācītāja Edgara Jundža (1907-1986) vadībā baznīcu atjaunoja bez torņa un 1950. gadā tajā atsākās dievkalpojumi. Tomēr jau 1951. gadā, turpinoties asiņainā tirāna Josifa Staļina režīma represijām, viņu izsūtīja uz Krievijas ziemeļiem Vorkutā, un Latvijā viņš atgriezās tikai 1956. gadā, kad pēc Staļina nāves viņa pēctecis Ņikita Hruščovs Padomju Savienībā sāka "liberalizāciju", kas izpaudās arī daudzu represēto cilvēku atbrīvošanā no ieslodzījuma.
1958. gadā Indulis Ranka uzgleznoja jaunu altārgleznu. 1970. gados tika atjaunots baznīcas jumts, ārsienas un interjers. 2001. gadā uzstādīja jaunu zvanu, bet 2002. gadā no Zviedrijas atvestas dāvinātas ērģeles. Arī turpmāk baznīcā veikti atjaunošanas un labiekārtošanas darbi.
