Vēl vairāk pieaudzis ar "žurku slimību" sirgstošo pacientu skaits. Iedzīvotāji situācijā steidz meklēt vainīgo

Jau ziņots, ka Latvijā ievērojami pieaudzis tā saucamās "žurku slimības" gadījumu skaits. Saslimušie ir vecumā no 25 līdz 85 gadiem, bet pārsvarā tie ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki ar vidējo vecumu - 63 gadiem. Visi pacienti ārstējušies slimnīcā un vairāki nonākuši intensīvajā terapijā, bet viens gadījums beidzies letāli. Slimību pārnēsā dažādi dzīvnieki, sevišķi grauzēji. Tā ir smaga, bet ārstējama slimība, ja tiek savlaicīgi diagnosticēta.

Vēl 15. oktobrī tika ziņots par 25  leptospirozes gadījumiem un slimība tika konstatēta Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē. Tomēr šobrīd Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Jauns.lv norāda, saslimušo skaits pieaudzis līdz 29 cilvēkiem.

Iedzīvotāji par notikušo izvirza vairākas teorijas

Vairāki iedzīvotāji norāda, ka pēdējā laikā biežāk pilsētvidē saskārušies ar grauzējiem un daļa iedzīvotāju tajā vaino bioloģisko atkritumu tvertnes. "Tā notiek, kad saliek pie katra dzīvokļa brūnos konteinerus," vietnē "Facebook" norāda Sanita. Vita atklāj, ka redzējusi žurkas Rīgā skrienam pa kādas ēstuves pagalmu. "Tur nemitīgi pārtikas atliekas mētājas, miskates pilnas un smirdīgas, novēroju to no savas autostāvvietas, kas ir tieši blakus," norāda Vita. Bet Alekss tās manījis pie Āgenskalna tirgus atkritumu tvertnēm.

Tikmēr daļa iedzīvotāju uzskata, ka pie grauzēju problēmas vainojama putnu barošana blakus ūdenstilpnēm. Anna norāda, ka žurkas manījusi pie Gaiļezera. Elīna septembrī grauzēju pamanīja Bastejkalnā. Tāpat par pieaugušu žurku skaitu Olaines kanāla tuvumā augustā sūdzējās Olaines iedzīvotāji. Bet Ivars norāda, ka Rīgā pie centrāltirgus kanāla "žurkas bariem savairojušās...mierīgi skraida un neviens viņām netraucē".

Žurkas pamanāmākas kļūst tieši rudens/ziemas sezonā

Kā Jauns.lv norāda Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons, "pašvaldībā nav informācijas, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis, tāpat nav arī saņemts vairāk sūdzību nekā ierasts". Tomēr viņš uzsver, ka žurkas pamanāmākas kļūst tieši rudens/ziemas sezonā, kad mazinās to dabiskā barība laukā.

"Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi," uzsver Rīgas domes pārstāvis.

Žurkas iznīdēt ir grūti

Viņš piebilst, ka grauzējus iznīdēt ir grūti, jo žurkas ir ļoti gudras un prasmīgi prot pielāgoties dažādiem apstākļiem."Tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jaunu veidu uzkodām, proti, ēsmām. Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas."

Ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, Vilemsons aicina vērsties pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. "Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Namu pārvaldniekiem jāpārliecinās, ka atkritumu konteineri nav pārkrauti, to vāki vienmēr ir aizvērti, atkritumi nav izbērti uz zemes un nepieciešamības gadījumā jāveic deratizācijas pasākumi. Ja biokonteineri ir noslēgti un atkritumus nemet tiem blakus, tad tie nekādā ziņā neietekmē žurku skaita pieaugumu," uzsver pašvaldības pārstāvis.

Viņš norāda, ka gadījumos, ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumu izpildi informēt Veselības inspekciju.

Kādi ir "žurku slimības" simtomi?

Kā norāda SPKC, leptospiroze ir smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem. Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.

Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi.

Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi u. c. grauzēju pārnēsātām infekcijas slimībām Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina vērtēt inficēšanās riskus un ievērot šādus profilakses pasākumus:  

• lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, ka arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem (piem., teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi); 
• rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni un dzīvnieku potenciāli piesārņotiem priekšmetiem; 
• uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas; 
• aiztaisīt caurumus un spraugas, caur kurām grauzēji var iekļūt ēkās vai telpās; 
• nepieļaut atkritumu uzkrāšanos pagrabos, kāpņutelpās, konteineru laukumos; 
• atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos; 
• neatstāt pārtiku pieejamu ārpus telpām; 
• padarīt pārtikas atliekas nepieejamas grauzējiem; 
• novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai; 
• regulāri veikt grauzēju kontroles pasākumus dzīvesvietā un tās apkārtnē; 
• ziņot objekta apsaimniekotajam par grauzēju klātbūtni; 
• izmantot tikai atļautus un drošus deratizācijas līdzekļus; 
• izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu; 
• nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja  ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota; 
• pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt augļus; 
• pirms gatavošanas rūpīgi nomizot un nomazgāt dārzeņus; 
• nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm; 
• ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi. 

Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem vai dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.