Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Cilvēka ķermeni caurvijošās fascijas - kas tās īsti ir, un kā par tām pienācīgi parūpēties
Shutterstock.com

Cilvēka ķermeni caurvijošās fascijas - kas tās īsti ir, un kā par tām pienācīgi parūpēties

Esi vesels
12. janvārī 05:21 2021. gada 12. janvārī 05:21
  "Ko Ārsti Tev Nestāsta"
2015. gadā, kad pētnieki no "Beth Israel" Medicīnas centra izmeklēja kāda pacienta žultsvadu ar īpašu audus izgaismojošu lāzeru un sensoriem, viņi konstatēja kaut ko negaidītu – vairākus savstarpēji saistītus dobumus, kas līdz šim nebija norādīti nevienā no esošajiem cilvēka anatomijas aprakstiem.

Vēlāk, kad cits ārsts gatavoja mirušo audu biopsijas paraugus, mistiskie dobumi bija izzuduši. Visbeidzot ārsti saprata, kas bija noticis, – tukšumi biopsijas paraugos, ko iepriekš uzskatīja par audu plīsumiem, patiesībā bija paliekas no īpašiem ar šķidrumu pildītiem dobumiem – fascijām –, un pēc pacienta nāves tie bija sabrukuši.

Nākamajos gados pēc šā atklājuma medicīnas pētnieki konstatēja, ka fascijas nav tikai inerts šķidrums, kas aizpilda tukšumu. Patiesībā tas ir vienots un savstarpēji saistīts audu tīkls, kas aptver un caurvij ikvienu orgānu, ikvienu muskuli, ikvienu kaulu. Tagad mēs zinām, ka fascijas caurvij visu organismu, un tās ir neticami bioloģiski aktīvas.

Lai gan fascijas bieži dēvē par saistaudiem, kas nozīmē to, ka tās satur kopā svarīgākās ķermeņa daļas, tagad uzskata, ka tās ir tikpat nozīmīgas kā jebkura cita orgānu sistēma.

Visas fascijas sastāv no vienām un tām pašām pamatsastāvdaļām, tomēr šiem audiem var būt dažāda forma – apvalks, saite vai tīkls. Katrai no šīm formām ir sava funkcija.

Fasciju forma ir atkarīga no tā, kāda fiziskā slodze tām ir jāiztur un kādā virzienā tām jāstiepjas. Šā iemesla dēļ cīpslas ir cietas audu saites, savukārt zem ādas esošās fascijas atgādina tīklu un ir elastīgas, un fascijas ap orgāniem līdzinās plānai plastmasas plēvei.

Organismā ir vairāki fasciju slāņi. Palūkojoties zem ādas, jūs redzēsiet virsējās fascijas – smalku apvalku, kas iekļauj ķermeni no galvas līdz papēžiem kā ūdenslīdēja tērps. Palūkojieties vēl dziļāk un redzēsiet dziļākās fascijas, kas aptver un piešķir formu ikvienam muskulim un kaulam, un veido izturīgās un šķiedrainās cīpslas.

Visbeidzot jūs ieraudzīsiet iekšējo orgānu fascijas slāņus, kas aptver orgānus, piešķir tiem veidolu un notur tos savā vietā. Jūs arī konstatēsiet, ka fascijas ne tikai aptver kaulus un muskuļus, bet arī caurvij orgānus un ietin ikvienu organisma šūnu.

Īsāk sakot, fascijas ir kā maisi, kuros ir mazāki maisiņi.

No kā sastāv fascijas?

Iedomājieties, ka fascijas ir tīkla maiss, kas ir piepildīts ar šķidrumu un ir veidots no kolagēnu saturošām šķiedrām. Kolagēns ir viena no pamatolbaltumvielām, no kurām veidots mūsu organisms.

Fascijas satur arī elastīnu – olbaltumvielas, kas pēc izstiepšanās audiem liek savilkties, kā arī caurspīdīgu želejveida vielu, ko dēvē par fundamentālo vielu.

Fascijas atgādina dušas sūkli (kolagēna un elastīna dzīslas), kas piesūkušās ar šķidru želatīnu (fundamentālo vielu).

Fasciju iekšpusē atrodas šūnas, ko dēvē par fibroblastiem. Fibroblasti izstrādā kolagēnu, elastīnu un citas šķiedras fascijās, kā arī citas svarīgas molekulas. Tie ir atbildīgi par fasciju attīrīšanu un atjaunošanu, kā arī bojāto vietu “salabošanu”. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums, jo katru gadu fascijās tiek atjaunota gandrīz puse kolagēnu šķiedru.

Izejvielas šim labošanas procesam tiek uzņemtas ar uzturu, tāpēc uzturam fasciju veselībā ir liela nozīme. Viena no šādām izejvielām ir hialuronskābe, kas iekļauta pretgrumbu sejas krēmos un ko ārsti injicē ceļa locītavā, lai ārstētu artrītu.

Hialuronskābe, ko dēvē arī par hialuronānu, ieeļļo fundamentālo vielu un ir WD-40 bioloģiskā versija, kas novērš fasciju salipšanu un nodrošina to netraucētu kustību, tāpēc jūs varat brīvi un netraucēti kustēties, neciešot sāpes.

Ko fascijas dara?

Fascijas nebūt nav tikai “iepakojuma materiāls”, jo tām ir vienlīdz būtiska loma gan ķermenī, gan sirds, smadzeņu un plaušu veselībā.

  • Tās ļauj ķermeņa daļām slīdēt pāri, zem un apkārt cita citai, un tādēļ āda, kauli un nervi, jums ejot, skrienot vai veicot kādas fiziskās aktivitātes, var brīvi kustēties. Ja fascijas ir veselas, tās var iztiepties par 75% garākas.
  • Tās notur orgānus savā vietā. Fascijas “noenkuro” un satur iekšējos orgānus, kaulus, muskuļus un asinsvadus, nodrošinot to, ka tās paliek tur, kur tām ir jābūt. Ja tā nebūtu, skelets būtu kaulu kaudze un visi orgāni sašļuktu vienuviet.
  • Tās satur ūdeni un novada to tālāk. Pārsteidzoši video, ko uzņēmis pētnieks, kas aizsācis fasciju pētniecību, Dr. Žans Klods Žimberto, demonstrē, ka fascijas satur ūdeni un transportē to pa visu ķermeni.
  • Fascijas ir arī komunikācijas tīkls, kas nepārtraukti uz dažādām vietām ķermenī sūta informāciju par jūsu pozu, kustībām un “iekšējiem apstākļiem”.

Fascijās atrodas desmit reižu vairāk sensoro nervu galu nekā muskuļos, un tas padara fascijas par vienu no organisma spēcīgākajiem uztveres orgāniem.

Tas izskaidro, kāpēc sāpju īstais iemesls ir problēmas fascijās, lai gan parasti domā, ka tie ir tikai muskuļi.

  • Tās savieno visas ķermeņa daļas ar citām ķermeņa daļām. Iedomājieties fascijas kā jūsu gultai atbilstošu palagu. Pavelciet palagam vienu stūri, un viss palags nāks līdzi. Sporta medicīnas speciālista Jana Vilkes (Jan Wilke) pētījumos secināts, ka, kustinot potīti, kustās arī augšstilba aizmugurē esošās fascijas. Pastiepiet kāju, un tas liks kustēties arī spranda fascijām, tā samazinot kakla stīvumu. Šis ir iemesls, kāpēc fasciju terapija vienai ķermeņa daļai bieži samazina sāpes citur ķermenī, vietā, kas ir tālu no tās, kur tiek veikta terapija, un tāpat arī spiediens uz vienu punktu ķermenī var radīt sajūtas citur ķermenī. Tāpat mēs esam atklājuši, ka fascijas veido “kinētiskās ķēdes”, kaut ko līdzīgu virvēm, kas caurvij visu ķermeni. Šīs ķēdes ļauj daudzām ķermeņa daļām kustēties un darīt to vienlaikus un stabili, viegli un plūstoši, enerģiski un ērti.
  • Fascijas ir arī viens no galvenajiem imunitātes elementiem. Bijusī Hārvarda Universitātes pētniece Helēna Langevina, kas tagad darbojas ASV Nacionālajā veselības institūtā, fascijas dēvē par “imūnsistēmas mājām”, un viņa uzskata, ka to pētniecība būs ļoti nozīmīga vēža profilaksē. Kādā nozīmīgā pētījumā Langevina ar saviem kolēģiem konstatēja, ka stiepšanās – paņēmiens, kas optimizē fasciju darbību, – pelēm ar krūts vēzi bremzēja audzēja palielināšanos.
  • Fascijas rada “spriedzes integritāti” (angliski – tensegrity no vārdu tension un integrity) jeb iekšējo spēku, kas notur visu savā vietā. Spriedzes integritāte darbojas līdzīgi magnētam, ko neietekmē gravitācija. Kaulus, orgānus un muskuļus savās vietās notur fascijas, kas kalpo kā iekšējā atbalsta infrastruktūra.
  • Tā spēj absorbēt un izkliedēt fizisko stresu visā tās struktūrā, piemēram, kad jūs ejat un kāja atsitas pret zemi, fascijas darbojas kā trieciena amortizators un izkliedē trieciena spēku, tāpēc tas neiedarbojas vienīgi uz papēdi.
  • Fascijas veicina limfas plūsmu. Limfātiskā sistēma sastāv no vairākus kilometrus garām caurulītēm, kas caurvij visu ķermeni. Pa šīm caurulītēm šķidrums (limfa) no audiem plūst uz limfmezgliem, kur to attīra no toksīniem, baktērijām, vēža šūnām un citiem “atkritumiem”, un attīrītais šķidrums nonāk atpakaļ asinsritē. Kustību laikā muskuļi un fascijas liek limfai cirkulēt pa limfvadiem, tādēļ – jo veselīgākas ir fascijas, jo labāka limfātiskās sistēmas darbība.
  • Fascijas reaģē uz stresu. Tās fiziski ietekmē emocionālais stress, un tas izskaidro, kāpēc no emocionālas spriedzes savelkas arī muskuļi. Šī reakcija notiek divos virzienos, jo arī fasciju saspringums un savilkšanās var radīt emocionālu stresu un trauksmi.
  • Tās var ietekmēt jūsu emocijas un uzvedību. Intriģējošs jauns pētījums demonstrē, ka fascijas ne tikai “informē” jūs par to, kur jūs atrodaties, bet arī par to, kā jūs jūtaties.
  • Tās var arī spēlēt būtisku lomu, nodrošinot smadzenēm interoceptīvo informāciju par jūsu fizioloģisko stāvokli, piemēram, vai jums ir karsti vai auksti, vai jūtat izsalkumu vai slāpes, vai jūtaties labi vai slikti, pat to, vai jūtat seksuālu uzbudinājumu. Patoloģiska interocepcija ir saistīta ar dažādiem traucējumiem un slimībām, tostarp kairinātās zarnas sindromu, ēšanas traucējumiem, trauksmi vai depresiju. Viens no būtiskākajiem fasciju terapijas ieguvumiem, protams, ir sāpju samazināšanās. Medicīnas literatūrā ir neskaitāmi daudz gadījumu pētījumu, kuri demonstrē, ka fasciju terapija samazina sāpes, ko izraisījusi diabētiskā neiropātija, mugurkaula problēmas, ceļa locītavas operācija, gūžas locītavas traumas, temporomandibulārās locītavas disfunkcija, migrēna un karpālā kanāla sindroms, kā arī palīdz novērst daudzas citas problēmas.

Kā uzturs ietekmē fascijas

Lielākais fasciju ienaidnieks, kas negatīvi ietekmē to veselību, ir cukurs, kas organismā savienojas ar olbaltumvielām un rada molekulas, ko dēvē par glikētu proteīnu produktiem (advanced glycation end products – AGE).

Šīs destruktīvās molekulas, padara fascijas stīvas, disfunkcionālas un liedz organismam pašatjaunoties.

Kādā pētījumā par AGE cīpslās konstatēts, ka “galvenais glikētu proteīnu produktu mehāniskais efekts ir audu viskozitātes un elastīguma samazināšanās, šķiedru slīdēšanas mazināšanās”.

Lūk, ieteikumi, kā izvairīties no glikētu proteīnu produktiem.

  • Atsakieties no saldinātas kafijas, gāzētiem saldinātiem dzērieniem un neveselīgas pārtikas. Pirms lietojat kādu produktu, pārliecinieties, ka tas nesatur slēptos cukurus.     
  • Glikētu proteīnu produkti veidojas arī tad, kad gaļa tiek grilēta vai cepta krāsnī augstā temperatūrā. Lai to novērstu, gaļu var marinēt skābā marinādē. Tas var nozīmīgi samazināt šo molekulu veidošanos. To saturu samazina arī gaļas apcepšana zemā temperatūrā pirms cepšanas krāsnī vai grilēšanas.
  • Kad vien tas ir iespējams, lietojiet uzturā svaigus produktus. Iepriekš pagatavotas maltītes bieži vien satur daudz glikētu proteīnu produktu, jo tās gatavo, karsējot augstā temperatūrā. Fascijas bojā arī nesabalansēts uzturs – pārāk maz dabīgu, neapstrādātu produktu, kas palīdz veidot, aizsargāt un aizstāt kolagēnu.
  • Prokolagēna veidošanā, no kura organisms veido dažādus kolagēna veidus, ir nepieciešams C vitamīns. Nepietiekams C vitamīna daudzums aptur kolagēna veidošanos, un, ja organismā nav C vitamīna, kolagēna veidošanās apstājas pilnībā.

Tā kā fascijas lielākoties sastāv no kolagēna un ūdens, ir svarīgi katru dienu ēst C vitamīnu saturošus produktus, tostarp ogas, tomātus, citrusaugļus, kivi, saldo papriku un zaļumus.

Lai būtu pilnībā droši, ka organismā pietiek C vitamīna, ieteicams to lietot arī kā uztura bagātinātāju.

  • Ļoti svarīgi, lai uzturā arī netrūktu olbaltumvielu. Glicīns, prolīns, hidroksiprolīns un arginīns, kas atrodami olbaltumvielām bagātīgos produktos, ir kolagēna galvenās sastāvdaļas. Šīs aminoskābes lielā daudzumā satur vairāki produkti kā lasis, olas un kaulu buljons.
  • Dzeriet balto tēju. Pētījumi pierāda, ka tā palīdz samazināt enzīmu aktivitāti, kuri noārda kolagēnu.
  • Uzņemiet pietiekami daudz šķidruma. Daudzi no mums nedzer pietiekami daudz ūdens. Pētījumos atklāts, ka vairāk nekā 80% sieviešu un 95% vīriešu vecuma grupā virs 70 gadiem un 40–60% cilvēku, kas ir jaunākās vecuma grupās, ir hroniski dehidrēti.

Labākie vingrojumi fascijām

Katru dienu veicot vienu un to pašu kustību, lai arī kāda tā būtu – futbola spēlēšana, pārtikas produktu skenēšana veikalā vai smagu kastu cilāšana darbā –, var rasties problēmas.

Hroniski slikta stāja un vienveidīgas kustības var izraisīt pavisam nelielus plīsumus fascijās, ko dēvē par mikrotraumām. Tās nav tik smagas kā citas traumas, taču noteikti spēj ietekmēt ķermeni ilgtermiņā, it īpaši, ja viena un tā pati mikrotrauma atkārtojas vairākkārt.

Stāvot vai sēžot ar saliektu plecu joslu un noliektu galvu, piemēram, rakstot īsziņu, miofasciālā sistēma tiek nopietni noslogota. Fasciju veselību uzlabo vingrošana, jo, daudzveidīgi izkustoties, fascijām tiek pievadītas uzturvielas un ūdens.

Vingrojot ņemiet vērā šos padomus:

  • Izpildiet kustības pilnā apjomā. Ja ikdienā veicat tikai nelielas kustības, pēkšņa kustību apjoma palielināšana radīs sāpes. Centieties katru dienu izpildīt vingrojumus un stiepšanos ar pilnu kustības apjomu.
  • Izmēģiniet dažādas aktivitātes. Jo dažādākos veidos jūs vingrosiet un sportosiet, jo veselīgākas kļūs jūsu fascijas.
  • Jogas, taiči un pilates vingrojumi nodrošina kustības visā ķermenī, tāpēc tie ir lielisks veids, kā atjaunot fasciju darbību katrā ķermeņa daļā. Turklāt tie ietver arī lēnus vingrojumus, kas veicina ūdens cirkulāciju fascijās. Šie visi trīs kustību veidi spēj būtiski uzlabot fasciju veselību, samazinot sāpes un uzlabojot līdzsvaru un lokanību.

Fascijas un garīgā veselība

Viens no iemesliem, kāpēc fasciju terapija uzlabo garastāvokli, ir tas, ka fascijas satur endokanabinoīdus – vielas, ko izstrādā organisms un kam ir marihuānai līdzīga bioloģiskā iedarbība.

Kāds pētījums demonstrē, ka pēc tam, kad pētījuma dalībniekiem tika veiktas osteopātiskas manipulācijas, anandamīda līmenis – tas neiromediators, ko uzskata par endokanabinoīdu, – serumā pieauga par 168 procentiem.

Rūpējieties par fasciju mitrināšanu

Hidratācijas ekspertei Danai Kouenai ir ne mazums padomu, kā uzņemt pietiekami daudz šķidruma.

Dzeriet daudz ūdens. Sāciet rītu ar aptuveni 450 ml ūdens. Saglabājiet normālu elektrolītu daudzumu organismā. Ik pēc pāris glāzēm ūdens dzeriet ūdeni ar pievienotiem elektrolītu uztura bagātinātājiem vai pievienojiet ūdenim šķipsniņu sāls un nedaudz citrona sulas. Lietojiet jūras sāli, ķeltu sāli, akmeņsāli vai Himalaju sāli, nevis vārāmo sāli. Dienas laikā mēģiniet izdzert aptuveni 1 l uz katriem 30 kg jūsu ķermeņa svara. Piemēram, aptuveni 60 kg smagai sievietei dienā nepieciešams uzņemt ap 2 l ūdens.

Dzeriet citus dzērienus, piemēram, kaulu buljonu vai tēju. Pat kafija nav dehidrējoša, ja vien dienā netiek izdzerts vairāk par četrām tasēm kafijas.

Katru dienu izdzeriet vienu zaļo smūtiju.

Uzlabojiet hidratāciju, ēdot veselīgās taukvielas, ko satur dabīgi, rūpnieciski nepārstrādāti produkti: sviests, olīveļļa, avokado eļļa, kokosriekstu eļļa, rieksti, zivis, bioloģiska liellopu, jēra un vistas gaļa. Jauni pētījumi liecina, ka šīs taukvielas palielina šūnu membrānas virsmas laukumu, tātad caur to šūnā ieplūst vairāk ūdens.

Citi šobrīd lasa

Slēpotāji publicē šausminošus attēlus no sacensībām ekstrēmos apstākļos; divi varētu pat zaudēt pirkstus
Daugavpilī aculieciniece pamana kāda vīrieša aizdomīgas darbības ar Daugavā peldošām kastēm 1
Biedējoši kadri no bērnu novērošanas kameras pierāda, kāpēc mazuļa gultiņā nevajadzētu atstāt neko lieku 1
Tēmas: Migrēna
Pievienot komentāru

Герцогиня Меган обратилась к британскому судье с требованием

Филипп Киркоров намерен судиться с Литвой, запретившей ему въезд