foto: unsplash.com
Taukainas zivis, piemēram, tuncis, lasis un skumbrija, ir vērtīgi D vitamīna avoti, savukārt produkti kā, piemēram, siers, olu dzeltenumi un liellopa aknas, satur mazāku daudzumu.
Taukainas zivis, piemēram, tuncis, lasis un skumbrija, ir vērtīgi D vitamīna avoti, savukārt produkti kā, piemēram, siers, olu dzeltenumi un liellopa aknas, satur mazāku daudzumu.
Dabasspēks

Kur mēs iegūstam D vitamīnu?

"100 Labi Padomi"

Saules vitamīns jeb D vitamīns mums ir ļoti vajadzīgs – tas palīdz ķermenim absorbēt kalciju un veidot spēcīgus, veselīgus kaulus, tas gādā par veselīgas, spēcīgas imūnsistēmas uzturēšanu un tādējādi cīnās pret elpošanas sistēmas vīrusiem.

Labākais (un pazīstamākais) D vitamīna avots ir saule. Kad mūsu āda tiek pakļauta saules ultravioletajiem B spektra (UVB) stariem, ādas šūnās notiek reakciju ķēde, un organisms ražo D vitamīnu.

D vitamīnu var atrast arī pārtikas produktos, taču salīdzinoši to ir maz. Taukainas zivis, piemēram, tuncis, lasis un skumbrija, ir vērtīgi D vitamīna avoti, savukārt produkti kā, piemēram, siers, olu dzeltenumi un liellopa aknas, satur mazāku daudzumu.

Farmaceitiskie preparāti ir vēl viens D vitamīna avots, un tie var būt īpaši noderīgi tiem, kuri nespēj iegūt pietiekami daudz saules gaismas, lai saražotu D vitamīnu tādā apjomā, kāds nepieciešams optimālai imūnsistēmas darbībai.

foto: Shutterstock

Kam īpaši nepieciešams uzņemt papildus?

Cilvēkiem, kuri reti uzturas saules gaismā. Tā kā Latvijā bieži trūkst saules gaismas, īpaši rudens un ziemas mēnešos, mūsu ķermenim trūkst dabiskā D vitamīna.

Grūtniecēm un sievietēm, kuras baro ar krūti. Papildu D vitamīna lietošana var būt noderīga vairāku iemeslu dēļ, piemēram, lai novērstu D vitamīna trūkuma attīstību mazulim un palīdzētu uzturēt gan mātes, gan bērna kaulu veselību.

Bērniem. Tā kā D vitamīns palīdz regulēt kalcija un fosfora daudzumu organismā, kas ir nepieciešami, lai kauli, zobi un muskuļi būtu veseli, bērniem var būt nepieciešams lietot D vitamīna uztura bagātinātājus.

Cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Bieži var būt nepieciešams lietot D vitamīna uztura bagātinātājus, jo viņi ne vienmēr var pietiekami ilgi uzturēties saulē. Turklāt ar vecumu āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu.

Cik daudz?

Lielākā daļa ekspertu iesaka no 1500 līdz 4000 SV, ja iespējama tikai minimāla saules gaismas iedarbība. D vitamīna trūkuma gadījumā var būt nepieciešams īslaicīgi (līdz 8 nedēļām) lietot lielāku devu un pēc tam pāriet pie uzturošās devas. Atceries – pirms jebkādu uztura bagātinātāju, tostarp D vitamīna, lietošanas ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.