10 lietas, kas senioriem jāņem vērā, nodarbojoties ar sportu

Fizioterapeite Baiba Augule senioriem iesaka nodarboties gan ar aerobām fiziskām aktivitātēm sirds un asinsrites, kā arī elpošanas sistēmas attīstīšanai, gan arī veikt vingrinājumus muskuļu stāvokļa uzlabošanai. Iešana jeb dozēta soļošana, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana, kāpšana pa kāpnēm vai dejošana (senioru balles dejas, līnijdejas) ir tikai daļa no aerobajām fiziskām aktivitātēm. Toties, lai nostiprinātu muskulatūru, noderīga ir dažādu vingrinājumu izpilde, īpašu uzmanību pievēršot spēka treniņam, lokanībai, līdzsvaram un koordinācijai. Papildus noder dažādi vingrošanas palīgrīki - vingrošanas nūjas, bumbas, hanteles, elastīgas gumijas, līdzsvara virsmas, kā arī sadzīvē sastopami priekšmeti, piemēram, slotas kāts, ar smiltīm vai ūdeni piepildītas 0,5l minerālūdens pudeles.

“Cilvēka ķermeņa lielākā daļa sastāv no muskuļiem, un tie domāti kustībām. Tomēr ikdienā mums ir būtiski samazinājusies aktivitāšu slodze, jo talkā nāk automašīna, lifts, sabiedriskais transports, veļas mazgājamā mašīna un televīzijas pults. Fizisko aktivitāšu trūkums pazemina funkcionālās spējas, pasliktina sirds - asinsrites sistēmas funkcionēšanu, kā rezultātā attīstās sirds un asinsrites sistēmas slimības. Tāpat mazkustīgs dzīvesveids veicina liekā svara pieaugumu, veicinot diabēta attīstības risku un holesterīna līmeņa palielināšanos. Nenodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, pat nelieli ikdienas darbi, piemēram, kāpšana pa kāpnēm vai iepirkšanās izraisa elpas trūkumu, aizdusu un sirdsklauves. Samazinoties fizisko aktivitāšu biežumam, locītavas kļūst stīvākas, pastiprinās sāpes svaru nesošajās locītavās - ceļos un gūžās,” stāsta fizioterapeite Agata Homenko.

Savukārt fizioterapeite Iveta Kantiņa sniedz 10 padomus un iesaka senioriem pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas izvērtēt savu veselības un fizisko stāvokli un “nemesties” pārāk lielas slodzes un intensitātes nodarbībās, kā to parasti dara jaunībā:

1.    Pirms nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, izvērtējiet savu pašsajūtu un novērtējiet, vai nav kāds fizisks diskomforts, galvas sāpes vai reiboņi. Tādos gadījumos labāk fizisko nodarbi atlikt uz laiku, kad jutīsieties labāk;

2.    Vienmēr izvēlieties mērenu, ne pārāk ilgu fizisko aktivitāti, sākot no 20 līdz 40 minūtēm;

3.    Ja sportosiet ārā, izvērtējiet iecerēto maršrutu, pārliecinieties, ka nepastāv kādi šķēršļi, kas apgrūtinātu iecerēto nodarbi;

4.    Vienmēr pielāgojiet savu apģērbu izvēlētajiem apstākļiem – darbojoties ārā, ģērbieties atbilstoši laika apstākļiem, savukārt telpās - atbilstoši tās temperatūrai un pašai nodarbei;

5.    Ieviesiet fiziskās aktivitātes ikdienas gaitās, sākot ar 2 reizēm nedēļā, pakāpeniski nodarbību skaitu palielinot līdz 3,4 reizēm nedēļā;

6.    Pirms fizisko vingrinājumu izpildes obligāti ir jāiesilda visas locītavas ar vienkāršiem vingrinājumiem, kurus var iemācīt fizioterapeits;

7.    Ja fizisko nodarbju laikā izjūtat sāpes, diskomfortu, spiediena sajūtu galvā, reiboni vai citas sūdzības, pārtrauciet nodarbi, līdz jūtaties labāk;

8.    1-2 reizes gadā konsultējieties ar fizioterapeitu, kurš izvērtēs jūsu fizisko stāvokli, novērtēs fizisko aktivitāšu slodzi un apjomu un dos rekomendācijas tālākai sportošanai;

9.    Laiku pa laikam izvērtējiet fizisko nodarbju labvēlīgo ietekmi uz savu veselību, izmaiņas izskatā vai svarā, pašsajūtas uzlabošanos, veselības stāvokļa (asinsspiediena, sirds darbības, cukura līmeņa asinīs u.c.) uzlabošanās - tas dos jums papildus stimulu un motivāciju darboties tālāk;

10.    Pats svarīgākais - neatmetiet ar roku sportošanai, ja sākumā kaut neizdodas. Galvenais ir izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko nodarbi - nūjošanu, pastaigas, nodarbības baseinā, vai vingrošana zālē - un iemīliet aktīvu dzīves veidu!

Padomus sniedz Jūrmalas rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeiti