Mazulis piedzima piecus kilometrus par ātru! Ministrijas plāni var apdraudēt topošās mātes
Veselības ministrija, optimizējot slimnīcu tīklu un pakalpojumus, plāno slēgt dzemdību nodaļas Kuldīgas un Dobeles slimnīcās. Pret šo ieceri sākta parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv.
Ierosmes autors, saldenieks Sandis Miļauskis pats jau desmit gadus strādā par ārsta palīgu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. “Izsaukumi ir dažādi, un netrūkst arī to, kuros jāpalīdz grūtniecēm vai dzemdētājām. Kopš Saldū slēgta dzemdību nodaļa, sievietes ved uz Dobeles vai Kuldīgas slimnīcām. Tie ir vēl papildu 50 kilometri,” no savas pieredzes stāsta Miļauskis.
Situācijas ir neparedzamas
Ja slēgs dzemdību nodaļas arī Dobelē un Kuldīgā, dzemdētājas līdz slimnīcai būs jāved krietni tālāk un ilgāk – uz Jelgavu, Liepāju, Rīgu vai Ventspili.
“Nav reti gadījumi, kad jau pie esošās kārtības nepagūstam līdz slimnīcai un bērns piedzimst neatliekamās palīdzības mašīnā. Nesen mazulis nāca pasaulē, kad bija atlikuši tikai pieci kilometri līdz Kuldīgai. Labi, ka viss beidzās laimīgi,” saka Miļauskis.
Dzemdības ir ļoti neparedzamas, un vienā mirklī pat visveselīgākajai topošajai mātei situācija var strauji mainīties, sākties liela asiņošana vai eklampsijas – krampji. Kaut arī tā notiek reti, tomēr ir reizes, kad katra minūte ir no svara un ārpus slimnīcas būs grūti un ne vienmēr iespējams palīdzēt.
Ceļš var prasīt vairāk par stundu
“Atmiņā ir gadījumi, kad esam maksimālā ātrumā traukušies uz slimnīcām Kuldīgā un Dobelē, un tikai mirkļi ir izšķīruši to, vai dzemdības nepārvērtīsies traģēdijā, vai par bāreni nekļūs jaundzimušais un varbūt viņa vecākie brāļi un māsas,” atzīst Miļauskis.
Turklāt, piemēram, no Nīgrandes uz Liepāju un Kuldīgu ir slikti ceļi. “Patlaban dzemdētāju vai grūtnieci līdz slimnīcai varam aizraut pusstundā. Un ne vienmēr tas ir brauciens tikai pa labu šoseju, nākas traukties arī pa zemes ceļiem, kas ne vienmēr ir labā stāvoklī. Pēc paredzētās reformas ceļš uz slimnīcu var prasīt pat stundu un divdesmit minūtes,” norāda Miļauskis.
Mazliet pietrūkst
Tikmēr Veselības ministrija kā efektivitātes kritēriju izvēlējusies gadā pieņemto dzemdību skaitu – ja mazāk par 500, nodaļa slēdzama.
Pērn Kuldīgas slimnīcā pieņemtas 493 dzemdības, un tajās pasaulē nākuši 496 bērniņi – līdz ministrijas noteiktajam slieksnim pietrūkst pavisam maz. Šā gada astoņos mēnešos Kuldīgā dzimuši 347 mazuļi – 176 meitenes un 171 puika, augustā pasaulē nākuši 48 jaundzimušie. Kopš 2005. gada Kuldīgas mediķu darbs novērtēts ar mazulim draudzīgas slimnīcas statusu.
Dobeles slimnīcā pērn pieņemtas 502 dzemdības, tātad ministrijas plāns izpildīts. Kopumā Latvijā papildus Stradiņa slimnīcai un Rīgas Dzemdību namam šo pakalpojumu piedāvā 15 slimnīcās novados. Ar 1677 dzemdībām pērn priekšgalā bija Jūrmalas slimnīca, seko Vidzemes slimnīca Valmierā (1122), Siguldas (1052) un Liepājas slimnīcas (1043).
Mazāk par 500 dzemdībām bijis Rēzeknē, Ogrē, Preiļos, Madonā, pati pēdējā ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ar 242 dzemdībām.
Grāmatvedība vai dzīvība?
Veselības inspekcijā norāda, ka par drošu uzskatāma dzemdību nodaļa, kurā ir vismaz 1000 dzemdību gadā. Līdzīgi uzskata daudzi ginekologi, argumentējot, ka citādi mediķiem zūd prakse. Tomēr, kā jau teikts, līdz slimnīcai arī jāpaspēj.
Protams, Latvijā ir pasliktinājusies demogrāfiskā situācija, daudz jaunu cilvēku aizbraukuši no valsts, citādi jaundzimušo varētu būt krietni vairāk.
Tomēr Miļauskis aicina paskatīties arī uz realitāti, nevis tikai sausiem aprēķiniem: “Cik maksā mātes dzīvība, cik maksā jaundzimušā dzīvība, un vai šādas ģimenes traģēdijas ir aprēķināmas naudā? Kas uzņemsies atbildību? Domāju, ka Saeimas deputātiem vajadzētu vairāk domāt par iedzīvotāju labklājību, kas veicinātu arī demogrāfisko stāvokli, un ieguldīt Latvijas medicīnā.”
Veselības ministre Ilze Viņķele paudusi, ka vēl nekas nav izlemts, un vērtēšot arī, cik ilgs laiks paiet līdz nokļūšanai slimnīcā.
