Migrācijas pakts: arī Latvija nevēlas uzņemt migrantus, apjomīgie grozījumi top pēdējā brīdī
Latvijai līdz nākamā gada jūnijam jāievieš Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Latvija vēlas izmantot trešo iespēju – sniegt atbalsta pasākumus. Kā pamatojums šai izvēlei tiek minēts Latvijas ieguldījums Eiropas Savienības ārējās robežas sargāšanā.
Somālija, Ēģipte, Afganistāna, Tadžikistāna – šīs kā savas izcelsmes valstis min raidījuma uzrunātie patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” iemītnieki. Daudzi aizvadījuši vairākus neveiksmīgus mēģinājumus iekļūt Eiropas Savienībā no Baltkrievijas caur Polijas vai Lietuvas robežu. Taču galu galā iekļūt izdevās, šķērsojot Latvijas robežu.
28 gadus vecais ārsts Muhameds (vārds mainīts) no Afganistānas Baltkrievijā pavadīto laiku atceras ar šausmām. Tur viņu esot situši, pazemojuši un uzrīdījuši viņam suņus. Rētas joprojām ir redzamas. “Laiks bija ļoti slikts. Un cilvēki teica, ka mums jābrauc uz Minsku, bet Baltkrievijas robežsargi teica: nē, nē, jūs nevarat iebraukt Baltkrievijā. Dodieties atpakaļ Latvijā,” sacīja patvēruma meklētājs.
Muhameds pavadīja ceļā trīs mēnešus. Saka, ka brauca ar automašīnu no Afganistānas caur Pakistānu, Irānu, Azerbaidžānu, tālāk – caur Krieviju un Baltkrieviju. Ceļš viņam izmaksājis aptuveni septiņus tūkstošus eiro. Uz Muceniekiem vīrieti, pēc paša vārdiem, atgādāja no Lietuvas robežas. Viņš apgalvo, ka vēlas saistīt savu nākotni ar Latviju. Kā būtisku problēmu sauc trīs eiro dienasnaudu – par to var nopirkt kartupeļus un tomātus, bet ne siltu apģērbu.
Pirms diviem gadiem Tiesībsargs aicināja valdību palielināt patvēruma meklētājiem piešķiramos naudas līdzekļus. Aprēķināts, ka dienasnaudas palielināšana no trīs uz pieciem eiro prasītu 316 tūkstošus eiro, taču tos valdība šī gada budžetā neiekļāva.
Izvietoto cilvēku skaits divos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes centros – “Mucenieki” un “Liepna” – šogad ir pieaudzis. Pērn visa gada laikā centros atradās 732 personas. Šogad – jau 895.
Pieaug arī laiks, ko patvēruma meklētāji pavada šajos centros, gaidot pārvaldes lēmumu. 2023. gadā vidējais uzturēšanās ilgums bija 220 dienas, 2024. gadā – 278 dienas.
Jau nākamā gada jūnijā Latvijai būs jāievēro Eiropas migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi, par ko pērn vienojās Eiropadome. Taču Latvijā darbs pie grozījumiem Imigrācijas likumā un jaunā Patvēruma likuma notiek vēl tikai darba grupu līmenī.
“Kas attiecas uz likumiem, tur nav variantu, tiem būs jābūt spēkā nākamā gada 12. jūnijā, jo pretējā gadījumā pret Latviju automātiski iestājas soda sankcijas,” raidījumam sacīja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Mareks Hoņavko.
Eiropas prasības uzliks par pienākumu ieviest jauno – skrīninga – procedūru. Tajā robežsargiem būs jānoskaidro migrantu identitāte, jāievada dati informācijas sistēmā un uz pārbaudes laiku jānodrošina cilvēkiem izmitināšana, ēdināšana un veselības pārbaude. Migrantiem arī no pirmās minūtes būs jānodrošina bezmaksas juridiskā palīdzība. Latvija plāno, ka skrīnings aizņems trīs dienas.
Tad sekos paātrinātā patvēruma pieteikuma izskatīšana, kuras maksimālais ilgums būs pieci mēneši. Latvijas Cilvēktiesību centra jurists, augstskolas “Turība” pasniedzējs Edgars Oļševskis uzskata, ka šī robežprocedūra palielinās izraidīšanas riskus. “Lai tas nerezultētos ar to, ka, individuāli neizvērtējot pilnvērtīgi katru lietu, kas pirmšķietami būtu riska zonā par negatīvo lēmumu, persona tiktu ātri atgriezta savā izcelsmes valstī,” sacīja eksperts.
Pagaidu skrīninga centra vajadzībām pielāgos bijušo skolas ēku Augšdaugavas novada Raudā. Te varēs izvietot 110 cilvēkus. Līdz 2029. gada beigām valstij turpat jāuzbūvē arī multifunkcionāls centrs ar 450 vietu ietilpību. Kā minēja M. Hoņavko, pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Latvijas šī brīža spējas izmitināt aizturētos ārzemniekus ir nepietiekamas.
Politiski karstākā migrācijas pakta sadaļa ir solidaritātes mehānisms. Proti, visām dalībvalstīm jāpalīdz solidāri tām valstīm, kas piedzīvo lielāku migrācijas spiedienu – vai nu pieņemot noteiktu migrantu skaitu, vai maksājot 20 tūkstošus eiro par katru neuzņemto personu. Trešais variants paredz tehniska atbalsta sniegšanu līdzīgā apmērā.
Polijas politiķi jau paziņojuši, ka ir panākts it kā izņēmums no prasībām, lai gan oficiāla lēmuma vēl nav. Šī rīcība izgaismoja pretrunas Latvijas valdošajā koalīcijā. Lai arī Migrācijas pakta prasību ieviešana ir iekšlietu ministra kompetencē, Zaļo un zemnieku savienība, tāpat kā opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, pieprasīja ārlietu ministres skaidrojumu.
“Mēs aicinām publiski politiski šo jautājumu risināt, lai arī Latvija varētu pievienoties šādam risinājumam kā Polija,” sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. “Ja Polija ir varējusi sev panākt izdevīgākus nosacījumus, tad es domāju, ka mūsu situācija ir ļoti līdzīga,” uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Sarakstam ar migrācijas spiedienam pakļautajām valstīm būtu jābūt šīs nedēļas vidū. Taču tas vēl nav izveidots un pagaidām netiek nosaukts sagatavošanas datums. To Latvijas Televīzijai sacīja Eiropas Komisijas iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners, kurš aizvadītajā piektdienā apmeklēja Latvijas robežu.
“Mēs vienādi uztveram visas valstis, kas atrodas pie austrumu robežām. Spiediens ir vienāds gan Latvijai, gan Lietuvai, gan Igaunijai, gan Polijai, gan Somijai. Tas ir vienāds. Ir skaitļi un dati, ko mēs tam izmantojam. Un pastāv dažādas kategorijas, kurās jūs tiksiet iedalīti. Bet mēs vēl neesam pieņēmuši lēmumu,” sacīja komisārs.
Viņš minēja, ka Migrācijas pakta ietvaros valstis vienojās par konkrētu metodoloģiju. Valstis izvērtēs pēc dažādiem rādītājiem. “Mums ir jāskatās, cik daudz cilvēku valstis uzņem pagaidu aizsardzības statusā, piemēram, ukraiņus. Cik ir robežas šķērsošanas gadījumi. Ir daudz dažādu datu, kas galu galā ietekmē šo lēmumu. Bet mēs lēmumu vēl neesam prezentējuši,” intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra eirokomisārs.
Brunners atzina, ka Latvija atrodas izteikta migrācijas spiediena apstākļos, un kā iespējamus atbalsta veidus minēja lielāku finansējumu un “Frontex” iesaisti.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) atzina, ka Latvija, līdzīgi kā Polija, nevēlas pieņemt migrantus vai maksāt naudu. Tā vietā valsts ir gatava sniegt atbalstu ar tehniku vai speciālistiem. “Kopumā mēs skatāmies uz to solidāri, ka mēs esam šajā mehānismā, nevis ārpus. Bet tajā pašā laikā, protams, mēs arī pamatojam. Šis iespējamais risinājums paredz ne tikai ņemšanu un maksāšanu, bet ir arī trešais. Vēl ir arī iespējami citi pasākumi, ko dalībvalsts sniedz. Par to arī notiek diskusijas pašlaik,” uzsvēra ministrs. Latvijas pārstāvji uzsver migrācijas spiedienu un savu ieguldījumu Eiropas ārējās robežas sargāšanā.
No atturēšanas prakses uz robežas ar Baltkrieviju arī turpmāk valsts neatteiksies. “Mēs domājam, vai pakts ietekmēs to, ka šie cilvēki, kas ir Latvijas pusē, varbūt viņi arī ies uz šo skrīninga procedūru. Taču pagaidām tas, ko mēs saprotam, ka nē, tas nemainīs robežsardzes pieeju. Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi saprast šo niansi, jo šīs bailes ir tādas, ka migrācijas pakts pavērs jaunas slūžas. Nē, nepavērs,” uzsvēra biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Anna Griķe.
Jebkuri Imigrācijas likuma grozījumi, īpaši priekšvēlēšanu laikā, izraisa karstus strīdus un virzās lēni. Imigrācijas likuma grozījumus Saeimā skata jau ceturto gadu. Gandrīz divi simti priekšlikumu otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā vēl nav izskatīti. Jaunās migrācijas pakta prasības varētu iekļaut skatīšanai trešajā lasījumā. Atsevišķi būs jāskata arī jaunais Patvēruma likums.
