Ko var pavēstīt tavs urīns jeb 15 veselības faktori, kas ietekmē tā aromātu

„Urīnstrūklas specifisko smaržu spēj ietekmēt gan apēstie pārtikas produkti, gan dažādas slimības, kā arī medikamenti, tādēļ tas ne vienmēr katrā izvadīšanas reizē būs vienāds,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Kas rada nepatīkamo smaku?

Speciālists norāda, ka var būt reizes, kad urīna aromātu nejūtam, jo tas ir neitrāls: “Taču var gadīties brīži, ka tam parādās specifiska un pat nepatīkama smaka. Taču ne vienmēr ir pamats uztraukumam un aizdomām par smagu slimību.” Apskatīsim biežāk sastopamos iemeslus, kas var izraisīt izmaiņas urīnā.

Faktori, kas ietekmē urīna aromātu:

• Produkti, ko lietojam uzturā

Viens no spēcīgās smakas veidotājiem var būt uzturs. Visvairāk atšķirību spēj radīt sparģeļi. To sagremošanas procesā veidojas ožai nepatīkams, taču nekaitīgs aromāts. Tas, kā sēra blakusprodukti izstrādāsies izgarojumu veidolā, nosaka gēni, tādēļ dažiem cilvēkiem specifiskā smaka būs jūtama, bet citiem ne. Spēcīgāku šī ķermeņa šķidruma aromātu padarīs arī, piemēram, kafija, zivis, sīpoli vai ķiploki.

• Ķermeņa dehidratācija

Uzņemtais šķidrums daudzums ne tikai palīdz urinēt pietiekami, bet arī atšķaidīt pašu urīnu. Ar urīna palīdzību no organisma tiek izvadītas nevajadzīgās un kaitīgās vielas, tādēļ tā sastāvā būs tādas atkritumvielas kā amonjaks, kas veido spēcīgu smaku. Taču aromātu var vēl vairāk pastiprināt, ja ķermenis ir dehidrēts jeb atūdeņojies. Proti, svarīga ir urīna koncentrācija.

Dehidratācija ne tikai apgrūtina urinēšanu. Šķidruma trūkums organismā var veidot nierakmeņus, kā arī urīnceļu infekcijas. Tādēļ ļoti svarīgi dienas laikā dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Šķidruma uzņemšanai var palīdzēt arī augļi un ogas, piemēram, arbūzs vai melone. Ja dehidratācija radusies slimošanas dēļ (vemšana, caureja), vēlams konsultēties ar farmaceitu un iegādāties speciālus medikamentus, ko pievienot ūdenim, piemēram, svarīgos elektrolītus (nātriju, kāliju, kalciju un magniju), C vitamīnu un glikozi. Šīs sastāvdaļas, izšķīdinātas ūdenī, nodrošina to ātru uzsūkšanos, palīdzot atjaunot un līdzsvarot šķidruma un elektrolītu līmeni organismā. Šķidruma un elektrolītu līdzsvaram ir liela nozīme, jo tas palīdz nodrošināt normālas fiziskās un kognitīvās funkcijas.  

• Urīnceļu infekcijas

Bieža un mokoša tualetes apmeklēšana var liecināt par urīnceļu infekciju. Ja dabīgo procesu laikā vēl ir arī nevēlama (izmainīta) smaka, tas var norādīt uz baktēriju klātbūtni. Šādā situācijā nepieciešams vērsties pie speciālista. Turklāt par urīnceļu infekciju papildus var liecināt arī sāpes urinēšanas laikā vai drudzis. Te no svara ir arī urīna strūklas jauda, jo tikai tā var izvadīt baktērijas no urīnceļiem! Tādēļ svarīgi lietot daudz šķidruma un arī līdzekļus, kas veicina urinēšanu. Vispieprasītākie aptiekā ir fitopreparati, kuru sastāvā ir ekstrakti, kas satur ārstniecības augu maisījumus: pētersīļu saknes, maura sūrenes lakstus, bērzu lapas, kosas lakstus, sīpolu mizas, ka arī dzērveņu un ķirbju ekstraktus. Ārstniecības augu līdzekļus lieto papildu terapijā, lai ārstētu infekciozas un iekaisīgas urīnceļu slimības, urolitiāzi jeb urīnakmeņu veidošanos urīnceļos, kā arī nierakmeņu veidošanās profilaksei. Tie palīdz nodrošināt normālu urīnpūšļa un urīnizvadsistēmas darbību, kā arī urīnizvadsistēmas veselību. „Iesaka arī D mannozi (saharīds, kas atrodams dzērvenēs, ābolos, mellenēs), kuras darbības mehānisma pamatā ir spēja bloķēt baktēriju piesaisti urīnpūšļa sieniņām. D mannoze arī labvēlīgi ietekmē lakto un bifido baktēriju attīstību zarnu traktā, tāpēc to nereti izmanto kombinācijā ar labvēlīgām baktērijām,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

• Nierakmeņu veidošanās

Tie spēj ietekmēt urīna aromātu. Spēcīgāka smaka veidosies tādēļ, ka tie var apturēt vai palēnināt urīna izvadīšanu no organisma. Rezultātā ķermenī uzkrāsies sāļi un amonjaks. Turklāt tas var izraisīt arī urīnceļu infekcijas.

Nierakmeņi var saturēt cistīnu jeb vielu ar sēra piejaukumu. Šādā gadījumā urīna smaka var atgādināt puvušas olas. Par nierakmeņu klātbūtni var liecināt ne tikai sāpes urinēšanas laikā un drudzis, bet arī asiņu piejaukums urīnā.

• Diabēts

Līdzīgi, kā atšķiras urīna krāsa, tāpat var atšķirties arī tā smarža. Tas var atgādināt saldenu, augļu aromātu, un būs raksturīgāks pacientiem ar paaugstinātu cukura līmeni (uzsākot ārstēšanu tam vajadzētu pazust). Saldo smaržu veido ketonūrija jeb ketonu uzkrāšanās. Šo ķīmisko vielu saražo ķermenis, enerģijas sadedzināšanas laikā glikozes vietā sadedzinot taukus. Bez saldenā aromāta var būt tādi simptomi kā vemšana un elpošanas traucējumi, turklāt var veidoties diabētiskā ketoacidoze.

• Kļavu sīrupa urīna slimība

Kā jau pēc nosaukuma var nojaust, arī šī slimība veido salkanu urīna aromātu. Tā ir iedzimta slimība, kuras rezultātā organisms nevar sadalīt noteiktas aminoskābes. Kad šīs aminoskābes ilgāku laiku ir uzkrājušās, urīns un/vai ausu sērs sāk saldi smaržot. Simptomus ir viegli pamanīt vienu vai divas dienas pēc zīdaiņa piedzimšanas. Lai sadzīvotu ar slimību, visas dzīves laikā ir jāievēro īpaša diēta.

• Seksuāli transmisīvās infekcijas

STS gan vīriešiem, gan sievietēm var izpausties arī ar nelāgi smakojošu urīnu. Būs gadījumi, ka citu simptomu nebūs, taču reizēm var veidoties dzimumorgānu nieze un dedzināšanas sajūta urinējot.

• Pārmērīga vitamīnu lietošana

Dažkārt izmaiņas var novērot, ja tiek uzņemti kādi papildus, piemēram, B grupas vitamīni. Turklāt var izmainīties ne tikai smaka, bet arī krāsa. Ja tiek papildus uzņemts B6 vitamīns, tad izvadītā šķidruma smaka var kļūt ļoti spēcīga. Pārāk daudz uzņemts B1 vitamīns liks urīnam ost pēc zivīm. Turklāt B vitamīns var izmainīt arī tā krāsu, tas var iekrāsoties spilgti zaļgandzeltens.

• Medikamentu lietošana

Līdzīgi kā ar papildu vitamīnu lietošana, arī zāles var izmainīt urīna aromātu un krāsu. Galvenokārt tās ir antibiotikas, to skaitā var būt tādas, kas paredzētas urīnceļu infekciju ārstēšanai. Līdzīgi nepatīkamo smaku var veidot arī zāles, kas paredzētas diabēta un reimatoīdā artrīta ārstēšanai. Vienmēr jāatceras konsultējoties ar ārstu to izstāstīt, lai novērtētu, vai izmaiņas urīna izdalē ir normālas.

• Grūtniecība

Nereti grūtnieces var saskarties ar rīta nelabumiem, kas, vemšanas dēļ, var izraisīt dehidratāciju. Gan atūdeņošanās, gan arī pirmsdzemdību vitamīnu lietošana var likt urīnam slikti ost. Tāpat grūtniecības laikā nav izslēgtas urīnceļu infekcijas. Kad apkārtējie aromāti jau tā var šķist spēcīgāki nekā tie ir, jo veidojas hiperosmija, arī urīna aromāts var šķist ļoti spēcīgs un nepatīkams. Arī hormonu ietekmē mainās smaržu uztvere. Līdz ar to var šķist, ka aromāts ir kļuvis intensīvāks. Taču jebkurā gadījumā šis ir jautājums, ko vērts apspriest ar savu ārstu.

• Orgānu darbības intensitātes samazināšanās

Orgānu mazspēja spēj ietekmēt izvadītā šķidruma smaržu. Aknu darbības samazināšanās gadījumā gan elpas, gan urīna smaka var šķist sasmakusi, spēcīgāka. Nevēlamo aromātu veido toksīnu uzkrāšanās un reizē izdalīšanās urīnā. Savukārt nieru mazspējas gadījumā tualetē atstātā šķidruma smaka līdzināsies amonjakam.

• Pārmērīga mazgāšanās

Pārāk intensīva maksts mazgāšana ar spēcīgiem mazgāšanas līdzekļiem (nepiemērotām ziepēm) var izjaukt labo un slikto baktēriju līdzsvaru. Var rasties infekcijas un izdalījumi, kas veidos sliktu aromātu urinējot. Farmaceits skaidro, ka biežākās veselības problēmas, kas rodas, ir rauga infekcija, bakteriālā vaginoze un iegurņa iekaisuma slimības. Tādēļ svarīgi saglabāt maksts dabisko mikrofloru. Tam noderēs speciāli mazgāšanās līdzekļi, kurus vislabāk pirkt aptiekā, piemēram, atsevišķi ir iegādājamas tikai labvēlīgās baktērijas, kuras var lietot gadījumā, kad tiek mainīta maksts mikroflora. Tās var būt gan iekšķīgi dzeramas kapsulas, gan vagināli lietojamas tabletes vai pesāriji. Aptiekā var iegādāties intīmās mazgāšanas losjonu, kas saturēs pienskābes un kumelītes vai kliņģerītes ekstraktu, kas novērš kairinājumu, nomierina ādu un stiprina dabīgās aizsargspējas, kā arī tie var saturēt alvejas ekstraktu vai pantenolu, kas papildus mitrina ādu. Līdzekļi ir īpaši piemēroti menstruāciju laikā, grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Nepieciešamības gadījumā aptiekā var iegādāties līdzekļus, kuri ir hipoalerģiski, bez smaržvielām un parabēniem. Ir iespēja izvēlēties arī putas, kas izceļas ar patīkamu atvēsinošu iedarbību, tām piemīt arī antiseptiska darbība.

• Tirozinēmija

Ir gadījumi, kad bērns piedzimst ar 1.tipa tirozinēmiju. Rezultātā organismā trūkst enzīmu, kas sadalītu aminoskābi tirozīnu. Šim savienojumam uzkrājoties, ķermeņa šķidrums, to skaitā arī urīns, dod sapuvušu, līdzīgu kāpostiem smaku. „Lai ārstētu tirozinēmiju, tiek lietoti speciāli medikamenti vai ievērotas speciālas diētas,” norāda „Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs.

• Zivju smakas sindroms

Sindroms dēvēts arī par trimetilaminūriju. Viena no galvenajām pazīmēm – urīns ož pēc zivīm. Tas rodas, ja organisms nespēj sadalīt trimetilamīnu. Kad ķīmiskais savienojums netiek sadalīts, tas tiek izvadīts ne tikai caur urīnu, bet arī caur sviedriem, elpu un citiem ķermeņa šķidrumiem.

• Urīna savlaicīga neizvadīšana

Nelāgu šķidruma smaku var veidot arī nelāgs paradums tualeti savlaicīgi neapmeklēt. Tad urīnpūslī pārlieku ilgi tiek uzkrāts urīns. Tas var veidot ne tikai nepatīkamu aromātu, bet arī izraisīt urīnceļu iekaisumu. Tādēļ ieteicams apmeklēt tualeti tad, kad tas nepieciešams, sevišķi tas jāatgādina mazākiem bērniem, kas ne vienmēr to dara tūdaļ, kad sajutuši vēlēšanos.