"de facto": Dezinfekcijas līdzekļu cena sasniedz pat 140 eiro par litru

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” izpētījis, ka atsevišķi dezinfekcijas līdzekļi, pārrēķinot to cenu par vienu litru, maksā pat līdz 140 eiro litrā.

Līdz ar ārkārtējās situācijas sākumu, Latvijas veikalos strauji iztukšojās virkne plauktu: ilgāk glabājama pārtika, dažādas higiēnas preces, arī dezinfekcijas līdzekļi. Medicīnas maskas no aptiekām bija pazudušas jau pirms tam. Jau drīz lielākā daļa preču plauktos atgriezās.

Tomēr, bažījoties par ļaunprātīgu cenu celšanu, Ekonomikas ministrija uzdeva Patērētāju tiesību aizsardzības centram veikt cenu monitoringu noteiktām preču grupām. “Nekādi papildus resursi mums šim monitoringam piešķirti nekādi netika, tie resursi mums ir tik, cik ir. Mēs būtībā koncentrējamies uz lielākajiem tirdzniecības veikaliem, kas ir lielie mūsu tīkli, kur mēs tad arī tās cenas skatīsimies. Jā, un, protams, arī skatāmies to informāciju, ko cilvēki mums atsūta,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Centrs šobrīd uzsācis 22 pārbaudes par iespējami nepamatotu cenu celšanu. Piemēram, būvniecības namam “Kurši” pieprasīts paskaidrojums, kādēļ desmit respiratoru iepakojums, kas maksājis divdesmit četrus ar pus eiro (24.55 eiro), piedāvāts par īpašu cenu – 35 eiro. Savukārt “Cenu klubā” 50 sejas masku iepakojums pārdots par 50 eiro jeb eiro gabalā. No pētītajiem gadījumiem, četros izmaiņas pamatotas ar augstu iepirkuma cenu. Uzraugi pārkāpumus pagaidām nav konstatējuši.

“Šajā tirgū [dezinfekcijas līdzekļi un maskas] tādu cenu monitoringa veikt nav iespējams, jo tie produkti vienkārši neatkārtojas. Ja jūs aiziesiet šonedēļ uz kādu būvniecības veikalu, tad tur nav vairs tie produkti, kas tur bija pagājušajā nedēļā, bet pilnīgi citādi produkti. Līdz ar to faktiski tā viennozīmīgi tās cenas īstenībā mums ir praktiski neiespējami salīdzināt,” saka Vītoliņa.

Situācijās, kad minēto iemeslu dēļ cenu salīdzinājums nav iespējams, uzraugi mēģina pārliecināties, vai veikala uzliktais uzcenojums nav lielāks kā citām tās pašas grupas precēm.

“de facto” izpētīja, ka, piemēram, dažādu roku dezinfekcijas līdzekļu cenas dažādos veikalos atšķiras pat neskaitāmas reizes. Piemēram, “Latvijas Balzama” veikalos viņu pašu ražotais dezinfekcijas līdzeklis maksā aptuveni septiņus eiro litrā. Tiesa – jāpērk uzreiz četri litri.

Milzīgas cenu variācijas parādās par salīdzinoši nelieliem iepakojumiem roku dezinfekcijai. Piemēram, “Cenu klubā” 100 mililitru iepakojums maksā 3.59, tas ir – aptuveni trīsdesmit pieci eiro par litru. Vairākās aptiekās dezinfekcijas līdzekļus, spriežot pēc to iepakojuma, gatavo uz vietas. To cenas svārstās ap 50 eiro par litru.

“Seal” ražotais dezinfekcijas līdzeklis (0.3 l) “Drogās” aizvadītās nedēļas vidū maksāja četrus eiro jeb aptuveni 13 eiro par litru, nedēļas beigās jau 6 eiro jeb aptuveni 20 eiro litrā. Savukārt dažādos interneta veikalos šo preci pārdod arī par vēl augstāku cenu. Piemēram, kāds tehnoloģiju uzņēmums to piedāvā par astoņarpus eiro, ja pērk uzreiz trīs gabalus. Vai skaistumkopšanas firma – par deviņiem eiro. Te cenu skaidro ar to, ka preci pagaidām iepērk no starpnieka: “(..) tā kā ražotājs pagaidām nepārdod savu preci jauniem klientiem – mazumtirgotājiem, tad mēs iegādājāmies šo preci no vairumtirgotāja, kuram nav tādas pašas cenas kā ražotājam, jo ir arī savs uzcenojums. Pārdot par to pašu cenu, par kuru šī prece tika iegādāta no vairumtirgotāja nav iespējams (..),” skaidro “Emmi-Nail” Latvijas filiāles vadītāja Valerija Getta.

Šai pašā internetveikalā izpārdots cits dezinfekcijas līdzeklis, kura cena, pārrēķinot uz vienu litru ir pat 98 eiro.

Bet rekords ir 119.8 eiro par litru “dezinfekcijai.lv” lapā pārdotam produktam “Vital Charm” (50 ml – 5.99), kas nedēļas beigās tika tirgots vēl dārgāk – par 6.99 jeb 139.80 litrā.

Šobrīd ne aptiekās, ne lielveikalos, un pat ne internetveikalos vairs nevar nopirkt aizsargmaskas. Tieši šīm precēm cenas pēdējos mēnešos ir cēlušās pat simtkārtīgi.

Agrāk piecdesmit sejas masku iepakojums maksāja 1.79 bez PVN jeb aptuveni četri centi gabalā. Tagad viens no vairumtirgotājiem, kas preci pasūta no rūpnīcas Ķīnā, maskas pārdod par vismaz 65 centiem gabalā (~32 eiro par 50 gb), šai cenai jāpieskaita vēl piegādes izdevumi, un jārēķinās, ka jāpērk patiešām milzīgs apjoms.

Patērētājiem pieejamāki būtu piedāvājumi sludinājumu portālā ss.com. Taču te lētākās ir par 80 centiem gabalā jeb iepakojums par 40 eiro (50 gb), tiesa gan – pie konkrētā piedāvātāja tās jau izpārdotas, bet sola, ka būs vēl un par to pašu cenu. “Divas paletes viņiem ir, viņi priekš sava uzņēmuma ņem, un tad mēs paši priekš sevis, un nedaudz arī ko piedāvāt pārējiem tirgū,” stāsta pārdevēja.

Cits pārdevējs stāsta, ka pats ticis pie iepakojuma par 40 eiro (50gb), tagad to pārdod jau par sešdesmit eiro jeb 1.20 par vienu masku. Esot palikuši vairs tikai desmit iepakojumi, un viņam šo preci atvedis draugs no Šveices.

Cits pārdevējs tirgo respiratorus – 15 eiro gabalā, bet jāpērk uzreiz sešsimt. Preces izcelsmes dokumentu pārdevējam nav. Un uz jautājumu, no kurienes prece nāk, un kā pārliecināties par tās kvalitāti, pārdevējs atbild, ka var arī nepirkt, ja ir šaubas : “Es domāju, ka tas nav svarīgi, kur es esmu tos ņēmis. (..) Es tos ņēmu no privātpersonām. Bet, kur viņš tās ņēma, es nezinu.”

Taču to, kas notiek ar cenām internetveikalos un e-komercijas vietnēs, piemēram, ss.com, patērētāju tiesību sargātāju rokas neaizsniedz. Reaģēt varētu, ja notiktu patērētāju maldināšana par preces īpašībām.

“Šos interneta veikalus mēs uzraugam, bet ss.com, to mēs, protams, visu uzraudzību nespējam, tai skaitā, tur ne vienmēr ir tā kā komercdarbība. To mēs šobrīd nevaram nodrošināt,” atzīst Vītoliņa.

Latvijas likumi šobrīd nenosaka nekādus ierobežojumus cenu politikai ārkārtas apstākļos.

Vairākas valstis, kurās, piemēram, uzlikts par obligātu noteiktās situācijās valkāt medicīnas maskas, tās šo preci iegādājušās un noteiktā kārtībā izsniedz pašas, lai liegtu vieglas peļņas tīkotājiem dzīt uz augšu cenas. Savukārt interneta milzis “Amazon” marta beigās slēdza gandrīz četrtūkstoš tirgotāju kontus, kuri bija izmantojuši krīzi cenu dzīšanai augšup.