2 aktuāli jautājumi par vitamīnu dzeršanu
Apsverot vai sākot lietot vitamīnus, cilvēkiem nereti rodas jautājums, vai vitamīnu lietošanai nerodas kāda negatīva ietekme, piemēram, vai tā nevar kļūt par atkarību.
Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" vieš atbildes uz diviem svarīgiem jautājumiem.
Vai pie vitamīniem var pierast?
- Trīs mēnešus lietoju B grupas vitamīnus, pašsajūta ir krietni uzlabojusies, taču sāku baidīties, vai organisms nepieradīs pie gataviem vitamīniem un nepārstās tos uzņemt no pārtikas.
- Ja zināt, kā vitamīni un minerālvielas tiek uzsūkti no pārtikas, tad ir skaidrs, ka bažām nav pamata.
Visas vērtīgās vielas – vitamīni, minerālvielas, bioflavonoīdi, Omega 3 taukskābes, aminoskābes – uzsūcas (nonāk asinīs) tikai tad, ja pārtiku (gaļu, olas, zivis, dārzeņus, augļus, riekstus utt.) pilnībā sadala kuņģa un zarnu trakta fermenti: proteāzes, lipāzes, amilāzes, laktāzes u. tml. Tikai tad, ja organismā ir pietiekami daudz gremošanas fermentu, tas spēj “izvilkt” vitamīnus un citas vajadzīgās vielas no produktu šūnām. Ja ir maz fermentu, pārtika tiek slikti sadalīta un organisms saņem maz vitamīnu. Maz vitamīnu (kas darbojas kā koenzīmi jeb kofermenti), maz fermentu, lai sadalītu pārtiku. Tas ir apburtais loks, un to var pārraut tikai tad, ja organisms saņem gatavus vitamīnus vai fermentus.
Kad mēs lietojam gatavus tīrus vitamīnus, tad netērējam fermentus, bet ātri uzņemam vitāli svarīgos komponentus vajadzīgajā daudzumā. Tātad kvalitatīvi vitamīni un minerālvielas ne tikai netērē organisma fermentus, bet arī sekmē to darbību. Kā zināms, B grupas vitamīni ir vairāku fermentu priekšteči, bet mikroelementi ir fermentu aktivatori (selēns, piemēram, aktivizē vairāk nekā 200 fermentu). Tātad vitamīnu papildu uzņemšana – gluži otrādi – sekmē vitamīnu uzsūkšanu no pārtikas, jo palīdz saglabāt un vairot gremošanas fermentus. Protams, tā ir tikai tad, ja vitamīni ir kvalitatīvi un tīri – nav papildināti ar piedevām un stabilizētājiem.
Vai no vitamīniem var kļūt atkarīgs?
- Kad man bija iekaisušas un asiņoja smaganas, sāku lietot C vitamīnu. Jutos arī nogurusi un bieži saaukstējos, tāpēc dzēru 1000 mg C vitamīna dienā. Jau pēc nedēļas bija labāk. Pēc mēneša smaganas bija pilnībā veselas, tāpēc pārstāju dzert vitamīnu, taču vēl pēc mēneša visas kaites atgriezās. Atkal lietoju 1000 mg C vitamīna dienā, un atkal kļuva labāk. Vai esmu kļuvusi atkarīga no C vitamīna?
- C vitamīns ir svarīgākais vitamīns, kāds ķermenim vajadzīgs, lai nesabruktu saistaudu, kolagēna struktūra – āda, kauli, skrimšļi, saites u. c. C vitamīns ir vajadzīgs nepārtraukti, un daudzums, kādā tas nepieciešams, ir atkarīgs no uzdevuma, kāds jāpaveic. Ja jānomāc iekaisums, jācīnās ar hronisku infekciju vai strauju ādas novecošanu, dienas deva var sasniegt pat 3–4 gramus. No pārtikas labākajā gadījumā var uzņemt 500 mg C vitamīna un arī – tikai vasarā.
Kāpēc tā ir, ka, uzņemot 1000 mg C vitamīna dienā, cilvēks jūtas lieliski, bet neuzņemot jau pēc dažām nedēļām jūtas sanīcis?
Kāda mana paziņa nemitīgi žēlojās par darbu. Viņa saņēma 580 eiro, kaut kā iztika, dažreiz pat aizgāja uz teātri, taču daudzām lietām viņai nepietika naudas. Tad viņai piedāvāja labāku darbu ar 1100 eiro lielu algu. Pēc dažiem mēnešiem manu paziņu nevarēja pazīt – viņa izskatījās jaunāka, bija sākusi apmeklēt sporta zāli, kosmetologu un masāžu, bija priecīga un apmierināta. Diemžēl pēc pusgada viņas štata vietu samazināja, un paziņai nācās iekārtoties darbā, kur maksāja 600 eiro mēnesī. Lai gan bija pagājis tikai pusgads, viņa saprata, ka vairs neprot iztikt ar 600 eiro mēnesī, lai gan iepriekš bija dzīvojusi ar vēl mazāku naudu.
Tāpat notiek ar mūsu organismu, kas pastāvīgi izjūt struktūrelementu trūkumu, antioksidantu un taukskābju nepietiekamību. Mēs jūtamies te labāk, te sliktāk, kaut kur iesāpas, kaut kur savelk, viendien vēders uzpūšas, citu – galva sāp, vājums, kuņģi dedzina, bet kaut kā jau mēs dzīvojam, strādājam, priecājamies, bēdājamies. Ja kādā brīdī sākam dot savam organismam C vitamīnu, turklāt vajadzīgajā daudzumā, dzīvības spēks atjaunojas, audos noris normāli vielmaiņas procesi. Kad atkal to atņemam (jebkuru vajadzīgu vielu), atgriežamies izejas pozīcijās, kas nu jau tiek uztvertas vēl asāk.
Atkarība ir pavisam kas cits. Tā ir, kad jūtam spēku izsīkumu un apātiju, jo trūkst B grupas vitamīnu, C vitamīna vai magnija, taču ignorējam šo stāvokli un dzeram daudz kafijas vai enerģijas dzērienus vai pat lietojam žeņšeņa ekstraktu (ilgāk par 20 dienām pēc kārtas). Atkarība ir tad, kad lietojam pārtiku ar garšas pastiprinātājiem un tik ļoti novājinām garšas receptorus, ka normāla pārtika šķiet bezgaršīga. Atkarība rodas, ja sākam lietot cūkas vai govs kuņģa fermentus, kuri traucē izstrādāties pašu fermentiem. Un, kad sievietes ar selēna deficīta izraisītu hipotireozi lieto tikai sintētiskos hormonus, – tad pēc pāris gadiem viņas patiešām kļūst no tiem atkarīgas.
