Lūk, ko koronavīruss spēj nodarīt cilvēka ķermenim

Līdzīgi kā SARS un MERS gadījumā, jaunais koronavīruss spēj izraisīt bojājumus daudzos cilvēka orgānos, kas izskaidrojot augsto mirušo skaitu. 

Pagaidām nevienam nav skaidrs, kas notiks, ja šis uzliesmojums turpinās savu gaitu, taču Honkongas universitātes vadošais epidemiologs jau brīdinājis, ka “COVID-19” varētu inficēt 60% pasaules iedzīvotāju. 

Pētnieki ir apkopojuši informāciju par to, ko jaunais koronavīruss reāli spēj nodarīt cilvēka orgāniem - 

Plaušas:

Vairumam pacientu koronavīruss sākas un beidzas plaušās, jo līdzīgi kā gripa, arī šī ir elpceļu saslimšana. Pacientiem parasti sākas drudzis un klepus, kas var pāraugt pneimonijā. Pēc SARS uzliesmojuma Pasaules veselības organizācija ziņoja, ka slimība plaušām uzbruka trīs fāzēs – 1. vīrusa replikācija, 2. imūnā hiperreaktivitāte, 3. plaušu iznīcināšana. Ne visi pacienti izgāja cauri visām trīs fāzēm, patiesībā tikai 25% pacientu piedzīvoja plaušu mazspēju Tikmēr “COVID-19” gadījumā 80% inficēto piedzīvo salīdzinoši vājus simptomus, tikai 20% ir pakļauti smagiem un kritiskiem saslimšanas gadījumiem. 

Infekcijas pirmajās dienās vīruss strauji iekļūst plaušu šūnās, tālāk var attīstīties pneimonija, ko pavada tādi simptomi, kā elpas trūkums. Tas ir brīdis, kad pieslēdzas imūnsistēma. Lai pasargātu pārējo ķermeni no vīrusa infekcijas, cilvēka imūnā sistēma cenšas ar to cīnīties. Pareizi strādājot, iekaisuma process organismā tiek stingri kontrolēts un norobežots, bet dažreiz imūnā sistēma apjūk, un sāk iznīcināt ne tikai slimos, bet arī veselos audus, tāpēc var rasties vēl lielāks kaitējums un pneimonija saasinās, stāsta Merilendas Universitātes Medicīnas skolas asociētais profesors Metjū  Frīmens. 

Trešajā slimības fāzē turpina veidoties plaušu bojājumi, kas var izraisīt plaušu mazspēju. Pat ja nāve neiestājas, dažiem pacientiem turpmāk jāsadzīvo ar paliekošiem plaušu bojājumiem. 

Asinsrite:

2014. gadā veikts pētījums pierādīja, ka 92% pacientu, kuri sirga ar MERS, izjuta vismaz vienu slimības simptomu ārpus elpošanas orgānu sistēmas. Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, samazināts balto asins šūnu un trombocītu skaits, zems asinsspiediens. Retākos gadījumos pacienti piedzīvojuši nieru mazspēju vai sirds apstāšanos. Taču tā nebūt nav zīme, ka vīruss izplatās visā ķermenī, uzsver Kolumbijas universitātes asociētā profesore, virusoloģe Andžela Rasmusena. Viņa skaidro, ka izplatīšanās veselajos audos var notikt citokīnu atbrīvošanās sindroma gadījumā. (potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, kas var izraisīt drudzi, vemšanu, elpas trūkumu, sāpes un pazeminātu asinsspiedienu) un trombocītu, hemoglobīna vai balto asins šūnu, tostarp neitrofilo leikocītu un limfocītu, līmeņa samazināšanos.). 

Aknas: 

Kad koronavīruss nonāk plaušās, bieži vien bojājumiem pakļautas ir arī aknas. SARS, MERS un COVID-19 gadījumā ārsti novērojuši vieglas pakāpes aknu traucējumus, taču atsevišķos gadījumos pacienti piedzīvo smagus bojājumus, kas var novest pie aknu mazspējas. “Kad vīruss nonāk asinsritē, tas spēj sasniegt jebkuru ķermeņa daļu. Aknas ir ļoti vaskulārs orgāns (bagātīgi apasiņots orgāns), tāpēc kornavīrusam ir ļoti viegli tām piekļūt,” stāsta pētnieki. Taču arī te jāņem vērā, ka, visticamāk, lielākām briesmām pakļauti tieši tie, kas jau sirgst ar kādu hronisku saslimšanu. 

Nieres:

Jā, diemžēl, arī nieres var tikt iesaistītas procesā. Pētījumi pierādījuši, ka 6% SARS pacientu un nepilnai ceturtdaļai MERS pacientu konstatētas akūtas nieru problēmas. Pētnieki uzsver, ka jaunais koronavīrus “COVID-19” darbojas līdzīgi. Tā var būt samērā netipiska slimības pazīme, taču nāvējoša. 91,7% SARS pacientu ar akūtiem nieru darbības traucējumiem nomira, liecina 2005. gadā veikts pētījums. 

Zinātnieki gan vēl īsti nezina, kāpēc dažiem pacientiem rodas komplikācijas ārpus plaušām, bet citiem nē, taču tas varētu būt saistīts ar cilvēka veselības pamatstāvokli, proti, vai pacients jau sirgst ar kādu hronisku slimību, vai ir pilnīgi vesels.