Beigta brieža priekšā arhibīskaps Skaistkalnē svētī medniekus un viņu suņus. "Sajūtas ir fantastiskas!" FOTO

"Sajūtas ir fantastiskas! Šāda tradīcija noteikti ir vajadzīga. Tā ir jāattīsta, un svētkiem jānotiek ne tikai šeit, Skaistkalnes baznīcā, bet arī citviet Latvijā. Un jā – tas taču ir lieliski, ka mums, medniekiem, ir arī savs aizstāvis tur, debesīs!” izdevumam "Medības" norādīja mednieks Ēriks Upelnieks.

Arī Kurmenes mednieku kluba "Sili" vadītājs Jānis Sils norāda, ka viss izdevās lieliski. "Priesteris vaicāja, vai mēs varam nomedīt īstu briedi, ko parādīt un ienest dievnamā kā upuri, kā tas notiek citās Eiropas valstīs, kur šos svētkus svin. Mēs ar bažām raudzījāmies uz šo lūgumu, taču viss izdevās lieliski – briedis ir nomedīts un tagad ir baznīcā," norādīja Sils.

Tikmēr iedzīvotāji sociālajos tīklos par notikušo pauda citādas domas. "Šis ir trakāk nekā viduslaikos," vietnē "Facebook" sašutumā dalās Santa. "Baisi..." norāda Vija. "Brutāli. Kā var svētīt slepkavību?" pauž Agnija. Bet Ojārs norāda, ka "Bībelē nekas nav teikts par nogalināšanu prieka un izklaides pēc". "Vēl vajadzēja iesvētīt mednieku nelikumīgi nošautos suņus [Modra Konovalova suņus] un Ogres lāci," pauž Ojārs.

Tikmēr vairāki iedzīvotāji norāda, ka pēc tam, kad viņi pauda kritiku svētkiem, Skaistkalnes Svētnīca vietnē "Facebook" esot viņus bloķējusi. "Dievam nepatīk vārda un rīcības brīvība," norada kāda sieviete. "Esam vienā līgā, jo mani arī nobloķēja," piebilst Judīte.

Pasākums pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu

Svētā Huberta svētki Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcā notika jau trešo gadu, un šogad pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu. Rīkotāji norādīja, ka šoreiz baznīcā bija sapulcējies vairāk cilvēku nekā abās iepriekšējās reizēs kopā ņemot.

Svētku dievkalpojums vadīja pats Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, bet sanākušo baznīcā bija tik daudz, ka vairākiem nācās stāvēt kājās. Dievkalpojuma laikā dievnamā uz izgreznotām nestuvēm tika atnests nomedīts briedis, kas ir Svētā Huberta svētku simbols. Bet noslēgumā arhibīskaps svētīja visus atnākušos medniekus un citus dievkalpojuma dalībniekus. Vēlāk pie baznīcas tika svētīti arī medību suņi un viņu saimnieki. Pēc dienkalpojuma, svētku apmeklētājiem bija iespējams nobaudīt lielā katlā vārītu medījuma zupu un ceptu sivēnu.

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs norādīja, ka Svētajos Rakstos ir minēts, ka medniekiem Dievs uzticējis rūpes par dabu un norādīja, ka, piemēram, brīžos, kad nekontrolēti savairojas vilki, kas sāk plēst mājlopus, to skaits ir jāierobežo.
"Es novēlu medniekiem, lai viņi sargā savu sirdi tīru no netikumiem, no naida un varaskāres. Mednieku misija ir rūpēties, lai zeme un dzīvā radība tiktu kopta un sargāta, un lai dabā būtu līdzsvars,” noradīja arhibīskaps.

Svētā Hūberta svētku tradīcija

Svētais Hūberts ir katoļu svētais, mednieku aizbildnis. Leģenda vēsta, ka viņš reiz bija kaislīgs mednieks, kas mežā dzinās pēc brieža — līdz vienā rītā, miglai slīgstot pāri pļavām, viņš ieraudzīja brieža galvu ar spožu krustu starp ragiem. Dzīvnieks viņā raudzījās ar mieru, ne ar bailēm. Un tajā brīdī Hūberts saprata — medības nav tikai dzenāšana un trofejas. Tās ir dvēseles tikšanās ar radību, ar to, kas ir lielāks par cilvēku.

Viņš kļuva par garīgu cilvēku, taču saglabāja cieņu pret medniekiem, mācot, ka īstās medības ir tās, kurās ir pateicība, līdzsvars un sirds miers. Svētais Hūberts tiek godināts 3. novembrī — dienā, kad mednieki visā Eiropā iededz ugunis, pulcējas baznīcās un laukos, svin Hūberta svētkus. Tās nav tikai svinības, bet pateicība dabai par visu, ko tā dod — gaļu, mežu, klusumu un spēju būt daļai no šī mūžīgā ritma.