Matu izkrišana var signalizēt par dažām ļoti nopietnām slimībām
Kamēr ar matiem viss ir kārtībā, mums šķiet, ka tā ir jābūt. Šie mati mums pienākas, un viss. Tāpat zinām, ka ir normāli zaudēt 50–100 matus dienā un ka to vietā ataug jauni. Tomēr arī mati var slimot, piemēram, laika gaitā ciest, un tos var nākties speciāli kopt, lai saglabātu labus matus, uzsver pieredzējusī triholoģe jeb matu problēmu ārste Inga Zemīte.
Cik nozīmīgi mums ir mati?
Ir ļoti daudz faktoru, kas var negatīvi ietekmēt matus. “Jebkura dzīves situācija, pārslodze, medikamenti, stress, paaugstināta fiziskā slodze, negulētas naktis un hormonālas ietekmes (organisms uz to vienmēr ļoti reaģē), dažādu nepieciešamu vielu deficīts (tad parasti arī nagi ir trausli, lūst vai šķeļas) – tas viss mūsu organismā uzkrājas un izraisa kādas sekas. Mats bieži vien ir kā maza anteniņa, kas uztver, reaģē uz organismā notikušajām sliktajām pārmaiņām. Ja sliktās situācijas ilgstoši ir hroniskas, mati pakāpeniski pasliktinās un to, kādi mati cilvēkam bijuši 20 gadu vecumā, un to, kādi viņam ir tagad, esot pusmūžā, var labi redzēt, bildēs skatoties. Kaut arī cilvēks pats nekad savā mūžā nav pat manījis, ka viņam mati izkristu. Mati cieš arī akūtās situācijās, piemēram, ja smaga plaušu karsoņa ārstēšanai lietotas antibiotikas, tie ļoti daudz izkrīt.”
Par laimi, parasti pēc trim mēnešiem mati ataug, tomēr daktere zina arī gadījumus, kad tas nenotiek. “Tas atkarīgs no apstākļiem, kādos matam ir jāaug un kas noticis ar matu saknīšu šūnām brīdī, kad tās tika bojātas,” skaidro speciāliste.
Kur pazūd mati?
Matu zudums raksturīgs arī daudzām nopietnām slimībām. Piemēram, ir matu perēkļveida izkrišana (alopecia areata), kad imūnsistēma veido antivielas pret matu sakņu šūnām. Sākumā parādās atsevišķi laukumi bez matiem, bet ar laiku tie var pārņemt visu galvu, un cilvēks paliek bez matiem. Tā ir ģenētiska slimība (par to atbild ģenētiski noteikta spēja saražot specifiskus imūno šūnu receptorus un antivielad), taču tā nesākas tāpat vien – ir vajadzīgs palaidējmehānisms. Un tas var būt spēcīgs stress, akūta vai hroniska slimība, kā arī citi faktori, kas negatīvi ietekmē imunitāti. Pozitīvā vēsts – aptuveni 80 % cilvēku izveidojas tikai nelieli kaili laukumi un mati 3–6 mēnešu laikā bez jebkādas ārstēšanas ataug.
Mati var arī izkrist pie nopietnām slimībām kā rētainās saistaudu slimības, piemēram, sarkanā vilkēde un plakanā mezgliņēde, kad iet bojā matu saknītes un mati vairs neataug.
Ar matu zaudēšanu jārēķinās arī tad, ja cilvēks sadomā badoties, lai nomestu lieko svaru. Diemžēl dakteres praksē bijuši vairāki pacienti, kuriem intensīva svara nomešana beigusies ar matu izkrišanu, kas diemžēl var būt neatgriezeniska – matus atdabūt tādos gadījumos ir grūtāk. “Badošanās – tas ir stress organismam, un tas savus resursus sāk taupīt tiem orgāniem, kas ir dzīvībai svarīgi. Ja diēta ir ilgstoša, mati un āda, kas nav dzīvībai svarīgi orgāni, cieš no barības vielu trūkuma un daļa dermālās papilas šūnu aiziet bojā. Rezultātā matiņš aug ievērojami smalkāks un nav iespējams atjaunot bijušo matu apjomu. Diētas var ievērot, bet tas jādara saudzīgi, lai neradītu organismam stresu.”
Jāpiemin arī galvas ādas sēņu infekcijas, kas ir ļoti izplatītas un ar neapbruņotu aci nav konstatējamas.
Ko stress nodara mūsu matiem?
“Saviem pacientiem ļoti bieži saku: stress – tā ir greznība un bieži vien lieka un nevajadzīga. Jo jebkura spriedze mūsu organismā palaiž virkni bioķīmisku procesu, adrenalīna, noradrenalīna paaugstināšanos, smadzenēs – dopamīna un serotonīna izdales traucējumus. Tas ietekmē hipofīzi, endokrīno sistēmu, tajā skaitā virsnieres, kur arī kortizols stresa laikā izdalās pastiprināti. Jo – kas būtībā ir stress? Tā ir reakcija, kas vēsturiski mums dota, lai spētu steidzami izglābties, aizbēgt. Piemēram, tālajā paleolīta laikmetā brīdī, kad cilvēkam vajadzēja glābties no kāda dzīvnieka, stresa rezultātā virsnieres izdalīja kortizolu, kas nodrošināja glikozes izdali enerģijai, lai muskuļi to varētu izmantot un ātri aizbēgt.” Diemžēl par matiem organisms stresa situācijā nedomā, asinsvadi perifērijā adrenalīna ietekmē sašaurinās, matu saknītes tiek slikti apasiņotas un cieš no skābekļa trūkuma un barības vielu trūkuma. “Ja cilvēks dzīvo pastāvīgā iespringumā, viņa matu saknītēm tas nepatiks.”
Paliekot bez skābekļa un barības vielām nepieciešamajā daudzumā, notiek pārmaiņas. “Daļa matu pāriet izkrišanas fāzē. Un izkrīt. Pēc mēnešiem četriem pieciem jaunie mati gan centīsies ataugt, taču, ja tiem joprojām nepietiks barības vielu, izaugs smalki un vāji. Stresa dēļ cilvēks tiešām var zaudēt gan matu apjomu, gan piedzīvot to, ka matu izkrišana turpinās.”
Daktere uzsver – kaut arī mūsdienās trihologu rīcībā ir visdažādākās metodes, ar kurām iespējams ārstēt matu izkrišanu, likt matiem sasparoties un augt biezākiem un stiprākiem, viņai ir bijušas pacientes, kurām matu izkrišanu apturēt neizdodas. Iemesls? “Kamēr cilvēkam ir stress, nevaru to apturēt. Jo tas nav iespējams fizioloģiski.”
Tad, kā teic daktere, cita varianta nav, kā sevi tomēr disciplinēt, lai tiktu galā ar spriedzi. “Jo stress aktivizē visu slikto ģenētisko informāciju, kas ir organismā. Un tad mums viss sāk brukt. Var teikt, ka stress mūs sadrupina no iekšpuses.”
Ko darām pareizi, ko – nepareizi?
Kā cilvēks pats var pārliecināties, vai viņš matus kopj pareizi? “Parasti iesaku pacientiem pavērot savus matus, jo viskvalitatīvāks tas ir, tikko izaudzis virs galvas ādas. Ja augot tas joprojām ir tikpat labs, tātad viss, ko cilvēks dara savu matu kopšanā, ir pareizi, lai ko arī viņš darītu. Pat ja žāvē ar fēnu un lieto lokšķēres,” stāsta matu daktere. “Ja pie saknēm mati spīd un laistās, bet galos ir nolūzuši, salūzuši un uz visām pusēm izspūruši, acīmredzot kaut kas tiek darīts nepareizi. Visbiežāk izvēloties nepiemērotus matu kopšanas līdzekļus.”
Šampūns ir jāizvēlas tieši sev visatbilstošākais un kvalitatīvākais, nevis akli jāpaļaujas uz to produktu reklāmām vai mārketinga kampaņām, kas sola brīnumus, ja lietosi viņu produktu. Nav vērts arī rūpīgi pētīt, kādi detergenti (šīs vielas vajadzīgas, lai matus varētu izmazgāt) atrodami šampūnā. Tos pievieno visiem šampūniem, tikai vieni detergenti ir maigāki (Sodium Laureth Sulfate), bet otri – asāki (Sodium Lauryl Sulfate), jo jāvadās pēc savām sajūtām, šampūnu lietojot.
Ar labu šampūnu matus var mazgāt tik bieži, cik gribas. “Ja pēc matu mazgāšanas parādās diskomforts, nieze, blaugznas, tātad tas nav jūsu šampūns un jāmeklē cits.”
Tagad pieejami daudzi dziļas iedarbības matu kopšanas līdzekļi, tāpat daudz tiek pievienots keratīns. “Tiem ir īstermiņa iedarbība, un, tāpat kā matu krāsa, tie padara matu spīdīgāku un gludāku. Pēc tam, kad tas viss pabirst no mata ārā, mats kļūst trauslāks. Ja mats ir spēcīgs un diametrā pietiekami resns, tad līdz mata centrālajai daļai šis līdzeklis nemaz nenokļūst, šos līdzekļus var lietot, un būs labs īslaicīgs efekts. Līdzeklis gan būs jāizmanto atkārtoti, jo mats aug un līdzeklis to var padarīt vājāku, bet ne pavisam sliktu,” skaidro daktere.
Par šobrīd tik populārajām eļļām dakterei Zemītei gan nekas labs nav sakāms, jo patiesībā eļļas matu salauž, nevis pabaro un padara veselīgu. “Mata stiebrā nav tādu struktūru, kas varētu uzņemt barības vielas un to stiprināt. Būtībā mats ir jau gatava savīta vairāku keratīna spirālīšu struktūra. Un jebkas, ko liekam uz mata, īpaši dziļas iedarbības produkti, to pasliktina, nevis uzlabo. Mats ir noklāts ar kutikulu (līdzīgi kā zivs ar zvīņām), kondicionieri, ko lieto pēc mazgāšanas, palīdz pievērt šīs zvīņas, un mats pēc izžāvēšanas tāds gluds arī paliek. Bet ko dara eļļa? Tā sasūcas mata kutikula zvīņās, eļļai žūstot, tā no kutikulas izvelk pēdējās mitruma paliekas un mats paliek sauss kā salms, bet zvīņas atliecas un deformējas. Šādas zvīņas ir sausas un cietas, un, berzējoties matam pret matu, protams, aplūst. Līdz ar to mainās mata virsmas fizikālās īpašības (uzkrājas statiskā elektrība), zvīņas vēl vairāk spurojas, un mats sāk drupt un lūst. Būtībā mats tiek sagrauts. Ar kārtīgu eļļas smērēšanu matos un atstājot to uz nakti, galvas rotu var sabojāt pat mēneša un divu laikā. Matos var likt serumus, var likt gelus, bet ne eļļainas substances,” brīdina daktere.
Ja, nepareizi kopti, mati sākuši bojāties, lūst, spurojas, ir jāķeras pie tos atveseļojošu līdzekļu izmantošanas.
Zināšanai
Mati ir diezgan labs rādītājs, kas vispār organismā notiek. Piemēram, ziemas periodā, kad asinsrite nav tik aktīva skalpa ādā, tas aug lēnāk, bet vasarā – ātrāk.
Ievēro!
Neviens šampūns neapturēs matu, kurš ir gatavs izkrist – vai hormonu ietekmē, vai tāpēc, ka matu saknītē ir iekaisums. Šampūnam nav tādas brīnumainas spējas izārstēt matu slimības.