Ko Latvijā nozīmē Pasaules Veselības organizācijas izsludinātā nāvējošā koronavīrusa ārkārtas situācija

Līdz šim nāvējošo vīrusu dēļ PVO ārkārtas situācijas izsludinājusi piecas reizes. 2005. gadā PVO virsvadībā tika pieņemti Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi, kurus parakstījušas 194 valstis, tostarp arī Latvija. Šie noteikumi paredz rīcību, kas valstij jāievēro gadījumos, kad kādas slimības vai epidēmijas gadījumā tiek izsludināta ārkārtas situācija. Šajos gadījumos mediķiem slimības vai infekcijas apkarošana jākoordinē un jādalās ar informāciju globālā mērogā – PVO, respektīvi, visas pasaules mediķiem. Tāpat nepieciešamības gadījumā jāsniedz palīdzība citām valstīm – nabadzīgākajām vai tām, kuras pašu spēkiem nespēj problēmu atrisināt, tas ir – ja mēs kaut ko nespēsim paveikt, citi mums palīdzēs, vai gadījumos, ja mums ir iespējas, mums jāpalīdz citiem.

Globālās veselības krīzes

Kopš 2009. gada PVO jau piecas reizes ir izsludinājusi globālo starptautisko ārkārtas situāciju. Par laimi, nevienā gadījumā šie vīrusu uzbrukumi un infekcijas pandēmijas Latviju neskāra.

* 2009. gada aprīlī PVO izsludināja pirmo ārkārtas situāciju jeb PHEIC (angliski - Public Health Emergency of International Concern) saistībā ar vīrusa H1N1 jeb cūku gripas uzliesmojumu, kas sākās Meksikā.

* 2014. gadā PHEIC izsludināja saistībā ar poliomielīta uzliesmojumu, galvenokārt Afganistānā, Pakistānā un Nigērijā.

* Šai pašā gadā ārkārtas situāciju izsludināja arī Ebolas vīrusa dēļ. Toreiz pandēmija sākās Rietumāfrikā - Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē un vēlāk pārnesās arī uz ASV un Eiropu.

* 2016. gadā ārkārtas situācija tika izsludināta Zikas vīrusa dēļ, kura pandēmija izcēlās  Centrālamerikā, Karību salās un Dienvidamerikā.

* 2018. gadā ārkārtas situāciju radīja Kivu Ebolas vīruss, kurš uzliesmoja galvenokārt Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā.

Koronavīrusa šausmas

30. janvārī PVO izsludināja jau sesto PHEIC saistībā ar jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumiem Ķīnā. PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebrejesuss to pamatoja: „Galvenais šā paziņojuma iemesls ir nevis tas, kas notiek Ķīnā, bet tas, kas notiek citās valstīs. Visvairāk esam satraukti par iespēju, ka vīruss varētu izplatīties uz valstīm ar vājākām veselības aprūpes sistēmām, kas ir nepietiekami sagatavotas, lai tiktu ar to galā”. Vienlaikus PVO norādīja, ka pagaidām nenāks klajā ar aicinājumu pasaules vai konkrētu reģionu iedzīvotājiem atturēties no ceļošanas vai ierobežot starptautiskus tirdzniecības kontaktus.

Arī Latvija reaģējusi uz šo situāciju un piektdien, 31. janvārī, Veselības ministrijā notika Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde, kurā atbildīgie dienesti – Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un universitātes slimnīcas informēja par savu gatavību cīņai ar koronavīrusu, kurš Latviju vēl nav skāris. Savukārt ministru prezidents Krišjānis Kariņš 4. februārī ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, lai pārliecinātos par atbildīgo dienestu gatavību situācijai, ja Latvijā tiek konstatēta koronavīrusa klātbūtne.

Latvija apliecina savu gatavību cīņai ar vīrusu 

Pēc operatīvās medicīniskās komisijas sēdes Veselības ministrija sniedza paziņojumu, kurā teikts: „Atbildīgie dienesti Latvijā – Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un universitātes slimnīcas – ir pastāvīgā saziņā par situācijas attīstību pasaulē un šobrīd strādā atbilstoši Katastrofu medicīnas plānā noteiktajam gatavības režīmam. Ārstniecības iestādēm - gan NMPD brigāžu mediķiem, ģimenes ārstiem un slimnīcu personālam ir sniegtas PVO organizācijas rekomendācijas rīcībai, saskaroties ar iespējami inficētu pacientu ar koronavīrusu (2019-nCoV). Tāpat ir apzināti pieejamie slimnīcu resursi infekcijas slimnieku ārstēšanai. Dienesti ir apliecinājuši, ka nepieciešamības gadījumā spēs nodrošināt veselības aprūpes sniegšanu pacientiem, kuriem pastāvēs aizdomas par inficēšanos ar šo vīrusu.

PVO ekspertu lēmums par augstāku riska stāvokli pieņemts, lai valstis, tai skaitā Latvija, būtu gatava reaģēt uz situācijas izmaiņām. Tas nozīmē, ka Latvija ir gatava pastiprināt uzraudzību un atklāt ikvienu gadījumu, lai novērstu vīrusa izplatību. Vienlaikus, stingri pieturoties PVO rekomendācijām, speciālisti uzskata, ka ceļojums uz Ķīnu šobrīd nav drošs, un iesaka iedzīvotājiem uz turieni nedoties ne tikai saslimšanas risku dēļ, bet arī saistībā ar iespējamu apgrūtinātu atgriešanos. 

Tāpat ir apzinātas rezerves, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību vajadzības gadījumā. No šodienas arī Nacionālajā references laboratorijā ir iespējama kvalitatīva Eiropas līmeņa diagnostika. Tas nozīmē, ka aptuveni sešu stundu laikā pēc parauga paņemšanas, ir iespējams pateikt, vai konkrētajam pacientam ir konstatēts koronavīruss.
 
SPKC un ministrija ir atjaunojusi rekomendācijas Latvijas iedzīvotājiem, kā rīkoties, ja ir aizdomas par saslimšanas gadījumu. Viens no galvenajiemm ieteikumiem - ja cilvēks ir bijis Ķīnā, kopš atgriešanās turpmākās 14 dienas ir ieteicams palikt mājās un novērot savu veselības stāvokli. Tāpat ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai konsultētos par turpmāko rīcību. Savukārt, ja parādās saslimšanas simptomi, nepieciešams zvanīt 113. Speciālisti rekomendē arī izglītības iestādēm vērsties SPKC, ja rodas jautājumi par rīcību gadījumos, ja Ķīnā ir bijuši bērni. Detalizētas rekomendācijas tuvākajā laikā tiks nosūtītas visām iesaistītajām iestādēm.  

Savukārt SPKC informēja: „SPKC turpina sekot situācijas attīstībai ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu. PVO un Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs nav noteicis ierobežojumus ceļošanai un tirdzniecībai. Eiropas Komisija noteikusi, ka katrs ievests 2019-nCoV infekcijas gadījums ir pakļauts epidemioloģiskajai uzraudzībai. Līdz ar to SPKC ir izplatījis rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem kā rīkoties, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījums personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklēja Ķīnas pilsētu Uhaņu vai bija kontaktā ar slimnieku, kurš ir saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu, tad nekavējoties jāziņo SPKC”.