Ko darīt, ja sasists dzīvsudraba termometrs? Slota vai putekļsūcējs nederēs
Lai gan aptiekās jau sen nav nopērkami dzīvsudraba termometri, daudziem mājās tie joprojām ir un tiek arī lietoti. Kā zināms, dzīvsudrabs ir toksiska viela. Pats dzīvsudrabs mums nekaitē, taču kaitē dzīvsudraba tvaiki. Sākot ar 18 grādiem, dzīvsudrabs no šķidra stāvokļa pāriet gāzveida, ātri izplatoties pa visu telpu.
Ko darīt vispirms?
Nekrist panikā, bet rīkoties šādi:
1. Izved no istabas visus cilvēkus un dzīvniekus.
2. Cieši aizver istabas durvis, lai inde neizplatītos pa visu māju.
3. Tā kā dzīvsudrabs sāk iztvaikot tikai 18 grādos, vispirms mēģini pazemināt temperatūru telpā – atslēdz sildītājus, atver logus, ieslēdz kondicionētāju.
4. Apģērbies darbam – ideālā variantā: aizsargtērps, bahilas, cimdi un respirators, taču diezin vai visiem mājās ir šāds komplekts, tāpēc ķeries pie alternatīvas! Bahilu vietā ņem polietilēna maisiņus, tie noderēs arī gumijas cimdu vietā, respiratoru aizstās pašdarināta maska no četrkārtīgi salocītas un ūdenī samitrinātas marles, kas uzsieta tā, lai aizsegtu muti un degunu. Velc tādu apģērbu, kuru pēc tam nav žēl izmest.
Svarīgi! Ko nedrīkst darīt ar dzīvsudrabu?
1. Nemēģini savākt pilienus plikām rokām – inde uzsūcas pat caur nesavainotu ādu.
2. Neslauki sasisto termometru un dzīvsudraba lodītes ar slotu – tādā veidā dzīvsudrabs sadalās vēl sīkākās daļiņās un pārvēršas putekļos, kas daudz ātrāk pāriet gāzveida stāvoklī.
3. Nevāc ar putekļsūcēju – iesūcot dzīvsudrabu, var šķist, ka problēma atrisināta, taču dzīvsudrabs ir viltīgs, tas nepaliek putekļsūcējā, bet tvaiku veidā kopā ar gaisu nokļūst ārpusē un ļoti ātri izplatās pa istabu. Putekļsūcēju tādā gadījumā vari uzreiz izmest – tas ir indes pārnēsātājs.
4. Nenolaid šo metālu tualetes podā, neieroc zemē, neizmet kopā ar citiem atkritumiem, nenes uz balkona u. tml. Ar šādām darbībām kaitēsi apkārtējai videi.
Savāc dzīvsudrabu pareizi!
Lai ātri un droši savāktu dzīvsudrabu, ņem līmlenti vai plāksteri, šļirci ar tievu adatu, stikla burku ar ciešu vāku. Atceries, ka tas jādara bahilās, gumijas cimdos un respiratorā. Lielākos pilienus savāc ar šļirci – vienkārši ievelc kā jebkuru citu šķidrumu. Lai tiktu galā ar sīkākām daļiņām, ņem līmlenti un ar lipīgo pusi liec pie pilieniem, tā tos ātri savāksi. Visu, ko savāc, uzreiz ievieto burkā un aiztaisi vāku. Tālāk nepieciešams padarīt metālu nekaitīgu, tāpēc sajauc šādu šķīdumu – 1 l vārīta ūdens + 40 g saimniecības ziepju + 50 g sodas – un lej burkā ar dzīvsudrabu.
Ja dzīvsudraba termometrs saplīsis uz paklāja, notīri to ar šo šķīdumu. Pat ja starp bārkstiņām paliks nedaudz dzīvsudraba, ziepjūdens ar sodu padarīs to neaktīvu. Pēc tam noteikti vēlreiz iztīri paklāju. Gadās, ka pilieni nokļūst grīdas šķirbās vai citās vietās, kur nav iespējams piekļūt. Tādā gadījumā šķīdumu iesūc šļircē un apsmidzini šīs zonas.
Kāpēc dzīvsudrabs ir kaitīgs?
Iztvaikojot tas nokļūst plaušās, no kurām kopā ar asinīm aizriņķo uz citiem orgāniem un saindē tos. Tāpat kā citus smagos metālus, organisms dzīvsudrabu neizvada. Šā metāla tvaiki bīstami arī dzīvniekiem un augiem, tieši tāpēc nevar izmest termometru atkritumos. Dzīvsudrabam nav ne smaržas, ne garšas, tāpēc tā tvaikus nevar sajust. Saindēšanās ir ļoti bīstama – toksiskās vielas pakāpeniski indē aknas, nervu sistēmu, nieres, kuņģa un zarnu traktu.
Saindēšanās simptomi var parādīties jau pēc dažām stundām. Pazīmes – vājums visā ķermenī, galvassāpes, rīšanas grūtības, apetītes trūkums, metāla garša mutē, pastiprināta siekalošanās, reibonis, slikta dūša un vemšana, sāpes vēderā, caureja, sirdsdarbības pavājināšanās.
Ja parādās šie simptomi, zvani uz Saindēšanās informācijas centru pa tālr. 67042473.
Lai pasargātu sevi un savu ģimeni, nomaini veco termometru pret jaunu – elektronisko.
