Kāpēc cilvēkam miegā enerģiski raustās kājas? Neiroloģes skaidrojums par nemierīgo kāju sindromu
Lasītāja Lilita jautā: “Ko darīt, ja vakaros ir nemierīgas kājas? Tās ir neizsakāmi sliktas sajūtas.” Līdzīgs jautājums ir arī Ilzei: “Kad vakarā mans draugs (viņam jau pāri 60) aizmieg, šķiet, ka viņš kaut kur skrien – tik enerģiski pa miegam viņam raustās kājas. Viņš arī miega laikā mēdz neelpot, man pat dažreiz gribas viņu pamodināt, lai atkal sāk elpot, tomēr parasti pats atgūst elpu. Vai šīs abas lietas ir kaut kā saistītas, un kā manam draugam var palīdzēt?”
Ja ir nemierīgo kāju sindroms, visbiežāk, vakarā aizejot gulēt, ir sūdzības par kāju raustīšanos, dedzināšanas sajūtu. Citiem ir grūtības ilgstoši atrasties piespiedu sēdus pozā, piemēram, skatoties kino vai braucot automašīnā. Ja viņi pieceļas kājās, izkustas, atkal kādu laiku var nosēdēt. Kā skaidro medicīnas sabiedrības ARS neiroloģe Iveta Barkāne, nemierīgo kāju sindroms ir neiroloģisks traucējums (nevis slimība), kas galvenokārt izpaužas ar nekontrolējamu vēlēšanos kustināt kājas. Ar laiku šīs epizodes var kļūt izteiktākas, var palielināties kustību skaits. Tā progresēšana veselībai būtiski nekaitē, taču pasliktina dzīves kvalitāti. Var sākties miega traucējumi – cilvēks nevar iemigt vai naktī labi izgulēties, tāpēc nākamajā dienā būs miegains, noguris. Bieži vien arī otrs nedabū izgulēties, jo dabū kāju spērienus… Šis sindroms var būt arī saistīts ar stiprām sāpēm kājās; sāpes izstaro no pēdām uz augšu līdz celim vai pat vēl augstāk.
Kas pie tā vainojams?
Daļa cilvēku šo sindromu varētu būt pārmantojuši (ģenētiska predispozīcija), bet to ārsts noskaidros, rūpīgi iztaujājot pacientu. Nemierīgās kājas var būt cukura diabēta (jo attīstās polineiropātijas, magnija deficīts) un anēmijas slimniekiem, un tas saistīts ar dzelzs deficītu organismā (to var atklāt, veicot asins analīzes), ja ir vitamīnu vai citu minerālvielu trūkums, traucēta asins cirkulācija kājās, nervu, muskuļu slimības.
Tā rašanos var veicināt arī urēmija, kas ir nieru mazspējas pazīme un kam raksturīga dažādu slāpekļa maiņas produktu (urīnvielas, kreatinīna, indikāna u. c.) palielināta uzkrāšanās asinīs. Nemierīgās kājas var būt arī atsevišķu medikamentu, piemēram, antipsihotisko līdzekļu, dažu antidepresantu un pretalerģijas līdzekļu, blakne. Pārtraucot lietot konkrēto medikamentu, pazūd arī nepatīkamās izpausmes.
Katrā ziņā ir jānāk pie neirologa, jo, ārstējot minētās problēmas, samazināsies (vai pazudīs) arī nemierīgo kāju sindroms un miega traucējumi.
Ko vajag pārbaudīt?
Izvērtējot pacienta neiroloģisko stāvokli un veicot neiroloģisko apskati, neirologs pārliecināsies, vai kaut kas liecina par bojājumu centrālajā vai perifērajā nervu sistēmā. Ja būs aizdomas par kādiem bojājumiem, vajadzēs veikt papildu izmeklēšanu galvai (centrālajai nervu sistēmai), galvas smadzenēm vai muguras smadzenēm ar magnētisko rezonansi vai ar neirogrāfiju (ja jāpārbauda perifērā nervu sistēma).
Ja neirogrāfijā apstiprināsies diagnoze polineiropātija, neirologs nozīmēs ārstēšanu un cilvēks jutīsies labāk. Ja tiks atklāts dzelzs deficīts, iespējams, turpmāk būs jāārstējas pie gastroenterologa, bet cukura diabēta gadījumā – pie endokrinologa.
Ja tomēr nekādas citas saslimšanas (arī neiroloģiskas) nebūs atrastas, diagnoze vienkārši būs nemierīgo kāju sindroms. Šādos gadījumos labi palīdz medikamenti, ar kuriem ārstē Pārkinsona slimību, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam būtu šī slimība, mierina neiroloģe. Dažreiz vajadzēs lietot nomierinošus medikamentus.
Arī miega apnoja dancina kājas
Ja tomēr ar medikamentiem, ko lieto Pārkinsona slimības ārstēšanā, līdzēts nav, iespējams, kāju kustības un darbības saistītas ar elpošanas traucējumiem miegā jeb obstruktīvo miega apnoju vai arī depresijas vai citu iemeslu radītiem miega traucējumiem. Tad ir vajadzīga polisomnogrāfija – izmeklējums, kas palīdz objektīvi novērtēt, kā organisms funkcionē miega laikā visas nakts garumā.
Ķermenim tiek pievienoti uztvērēji, kuri reģistrē smadzeņu darbību, sirdsdarbību, muskuļu tonusu, elpošanu, skābekļa līmeni asinīs, skaidri var izdalīt un izvērtēt normālas miega fāzes un attiecīgi to veidotos miega ciklus. Izmeklējuma laikā arī precīzi tiek pierakstīts kāju kustību skaits. Piemēram, līdz pat 18 kustībām stundā tiek uzskatīts par normālu daudzumu.
