Šuvajevs: Ministru kabinetā jau šobrīd faktiski ir mazākuma valdība

Viņš norādīja, ka pēdējā mēneša laikā Latvijā ir faktiski divas koalīcijas - viena ir Ministru kabinetā, bet otra - parlamentā. "Visi tie tūkstoši, kas šodien protestēja pret vardarbību, ļoti labi apzinās, ka šī situācija nav ilgtspējīga," teica Šuvajevs.

Viņš pauda, ka "Jaunajai vienotībai" (JV) agri vai vēlu būs jāizvēlas - vai tiek veidota mazākuma valdība ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), vai arī mazākuma valdība ar "Progresīvajiem". "Mēs jau šobrīd, manā ieskatā, esam mazākuma valdības situācijā, un, manuprāt, jābūt taisnīgiem, atklātiem, godīgiem pret sabiedrību par to, kas šobrīd un kurš šobrīd ir pie varas," teica "Progresīvo" frakcijas vadītājs.

Šuvajevs sacīja, ka viņš JV vietā šobrīd apsvērtu divas lietas. Viena no tām esot sasaistīt gaidāmo ceturtdienas balsojumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas ar uzticību visam Ministru kabinetam. Viņaprāt, ZZS būtu jāatbild, kas viņiem ir svarīgāk - izstāties no konvencijas vai turpināt strādāt valdībā.

Savukārt otra lieta, ko Šuvajevs aicināja apsvērt JV, bija labklājības ministra atbrīvošana no amata. "Ja Saeima balsos par izstāšanos no konvencijas, tad viņš nebūs realizējis Ministru kabineta nostāju - palikt konvencijā," teica Šuvajevs.

Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicināja gan koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvjus "beidzot attapties un rīt nepieņemt šo Latvijai bīstamo lēmumu".

Vaicāts, vai JV apsver sasaistīt šo balsojumu par konvenciju ar koalīcijas stabilitāti, Jurēvics apgalvoja, ka JV ir plāns A, B un C, kā nosargāt šo konvenciju, un pieņemt nākamā gada budžetu. Tāpat JV frakcija strādājot pie pieteikuma Satversmes tiesā, lai pārsūdzētu lēmumu par izstāšanos, ja tāds tiks pieņemts.

Pārvaicāts, vai redz iespēju rīt sasaistīt šo balsojumu ar jautājumu par koalīcijas stabilitāti, Jurēvics teica, ka "šo neuzskata par plānu", tomēr JV esot citas opcijas, kā reaģēt uz šo balsojumu, bet viņš tās šobrīd negrib publiski atklāt.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, lūgts komentēt trešdien notikušo protestu pret izstāšanos no Stambulas konvencijas, kas pulcēja ap 5000 cilvēku, izteicās: "Redziet, katram politiskajam spējam ir savi atbalstītāji. Ja viņiem ir tikai 5000, tad ļoti labi".

Jau vēstīts, ka Saeima pirmajā lasījumā ar 52 balsīm atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas. Rītdien gaidāms Saeimas balsojums otrajā, galīgajā lasījumā.

Trešdienas vakarā pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas protestēja ap 5000 cilvēku.

Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet JV un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un JV frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.