Pieci vērtīgi padomi, kā izvairīties no saslimšanas darbavietā
Darbā mēdz būt kā bērnudārzā – kas vienam, tas visiem. Kā nesaķert vīrusu darbavietā, ja kolēģis sācis nejauki klepot? Protams, ikvienam jārūpējas par labu veselību visa gada garumā, stiprinot organisma dabiskās aizsargspējas, taču arī darba devējs var rūpēties par savu darbinieku veselību, turklāt tas neprasa īpašus resursus, atgādina ģimenes ārste Dr. Dārta Miķelsone.
Vēdiniet telpas!
“Lai kas tas būtu par vīrusu – gripa vai citi augšējo elpceļu vīrusi, tie izplatās gaisā ar sīkiem pilieniem, ko izelpojam vai izšķaudām uz rokām un apģērba. Tāpēc pats galvenais ir tīras rokas un tīra apkārtējā vide,” uzsver Miķelsone.
Telpu vēdināšana ir viens no labas pašsajūtas, veselības un darbaspēju galvenajiem nosacījumiem. Sevišķi vietās, kur uzturas daudz cilvēku. Smadzenēm vajadzīgs skābeklis, lai varētu efektīvi darboties, un gaisa apmaiņa uzlabo gaisa kvalitāti, paretinot vīrusu rindas. “Patiesībā šis ir vissvarīgākais līdzeklis cīņā ar vīrusiem darbavietā, tāpēc darba devējam noteikti vajadzētu sekot līdzi, vai darbinieki uzturas regulāri izvēdinātās telpās,” saka ģimenes ārste. Logu vairākas reizes dienā vajadzētu uz dažām minūtēm atvērt pilnībā, lai gaiss telpā pēc iespējas ātrāk apmainītos, bet siltums neaizplūstu un cilvēkiem nesamestos auksti.
“Nē” kopīgam roku dvielim!
Gan tualetē, gan virtuvē, ja darbavietā tāda ir, jānodrošina viss roku mazgāšanai nepieciešamais. Labāk izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka un vienreiz lietojamos papīra dvieļus, maksimāli izvairoties no saskarsmes ar kolēģu rokām. Sākoties gripas epidēmijai, var nodrošināt arī ātras iedarbības roku dezinfekcijas līdzekli. Ar to gan nevajag pārāk aizrauties – pietiks ar pāris reizēm dienā, jo šie līdzekļi kairina ādu, nogalinot ādas dabisko mikrofloru un dodot iespēju uz tās vairoties ņiprākām un ļaunākām baktērijām, piebilst Miķelsone.
Izglītojiet savus darbiniekus!
Veltiet kādu rītu vai pēcpusdienu darbinieku izglītošanai un uzaiciniet ciemos ārstu, lai pastāstītu par vīrusu profilaksi. Izvietojiet asprātīgus informatīvus materiālus labi redzamās vietās. Nevajag kautrēties, domājot, ka pamācība, kā pareizi mazgāt rokas, piestāv tikai bērnudārzam. Atgādiniet par to asprātīgi un labāk visi kopā pasmejieties, nevis slimojiet, jo nevēlaties runāt par šķietami pašsaprotamām lietām!
Veselīgs saliedēšanās pasākums var būt arī kolektīva vakcinēšanās, kuru piedāvā ārstniecības iestādes, piemēram, pret gripu, kas ir sevišķi lipīga un bīstama vīrusu infekcija, kas izplatās pa gaisu un skar elpceļus. Tai ir raksturīgs augsts izplatīšanās ātrums, tā bieži rada komplikācijas un nereti norit ļoti smagi.
“Gripu ir bīstami sajaukt ar citu akūtu vīrusu saslimšanu, jo diemžēl, nekavējoties nevēršoties pie ārsta un neveicot gripas eksprestestu, nereti gripas ārstēšana ar pretvīrusu zālēm ir novēlota vai vispār netiek uzsākta. 2018.-2019. gada sezonā gripa un tās radītās komplikācijas bija iemesls 86 nāves gadījumiem Latvijā. Pēc Slimību un profilakses centra apkopotās informācijas, nevienā no visiem nāves gadījumiem, kuros bija noskaidrots slimnieka vakcinācijas statuss, pacients konkrētajā sezonā nebija vakcinēts pret gripu, kas joprojām ir drošākais profilakses veids pret gripu,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
Dodiet brīvdienu saslimušam kolēģim!
Viena no lielākajām kļūdām, ar ko grēko daudzi, ir tēlot varoni un iet uz darbu neveseliem, norāda ārste. Savukārt darba devēju kļūda ir ļaut slimam darbiniekam atrasties darbavietā, riskējot, ka tiks aplipināti arī citi. Ja kāds šķauda, klepo, jūt drebuļus vai citas, pat vismazākās, saaukstēšanās pazīmes – noteikti labāk uz atlikušo dienas daļu sūtīt darbinieku mājās un piekodināt atgriezties darbavietā tikai tad, kad cilvēks jutīsies vesels. Būtu svarīgi, lai arī pats darba devējs rādītu piemēru, nevis, baisi klepodams, pēdējiem spēkiem censtos vadīt šķietami neatliekamu sapulci. Atbildēt uz e-pastiem var arī mājās zem segas, ja citādi nevar; tomēr jāsaprot, ka cilvēkam ar sliktu pašsajūtu ir jāārstējas, nevis jāstrādā.
Nenopietni, bet garšīgi
Daudzi darba devēji nodrošina darbiniekiem pieejamus karstos dzērienus, dzeramo ūdeni un dažkārt arī nelielas uzkodas. Vai piedāvāt citronu, ingveru un medu, kas izslavēti kā bagātīgi vitamīnu avoti? Dr. Dārta Miķelsone spriež, ka šādiem gardumiem gan drīzāk piemīt placebo efekts. Tāpēc tas gan ir ļoti garšīgs un patīkams, bet varbūt ne sevišķi efektīvs veids, kā atbalstīt darbiniekus, lai gan tādējādi darba devējs var pārliecināties, ka pat visslinkākais darbinieks uzņems kaut nedaudz vitamīnu. Jāņem gan vērā, ka viss, kam cilvēks pieskaras, potenciāli kļūst par vīrusu pārneses „priekšmetu” – līdzīgi kā kopīgs roku dvielis. Tāpēc dažādi “koplietošanas” gardumi nav pats higiēniskākais veids, kā tikt pie vitamīniem, rezumē Dr. Dārta Miķelsone.
Apsveicami, ja darba devējs ir parūpējies arī par veselības apdrošināšanas polisi, kas darbiniekus motivē par veselību rūpēties arī pašiem – preventīvi. Ja tomēr no baciļa nav izdevies izvairīties, tā lieti noder, lai ātrāk atveseļotos un atgrieztos darbā.
