Dakteris Fūrmanis ministri Viņķeli sauc par nāves eņģeli un atklāj, kā viņš nopelna 3000 eiro mēnesī

"Šis ir mans personīgais viedoklis par pēdējo dienu notikumiem veselības aprūpes nozarē," norāda dakteris Fūrmanis.

Par kāpostu tīteņiem veselības aprūpes sistēmā

"2019. gada 7. novembris - vēsturiska diena ne tikai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet arī Latvijas valstij. Šī ir diena, kad pie Saeimas ēkas pulcēsies liels daudzums medicīnas darbinieku un ne tikai. Šī diena mainīs daudz. 

2018. gada decembrī 13. Saeimas deputāti grozīja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, nosakot konkrētu budžeta pieaugumu. Šī ziņa bija priecīga lielai daļai veselības aprūpē strādājošo. Tā deva ticību, ka nākotnē mūs gaida, ja ne Eiropas līmeņa atalgojums, tad vismaz pietuvinās pārējo Baltijas valstu līmenim. 2019.gadā mēs beidzot nonācām pie Valdības. Par premjeru iecēla Krišjāni Kariņu, par finanšu ministru (universālo kareivi visās jomās) Jāni Reiru un par veselības ministri visās jomās izsvilpto, izbalsoto, kā pašai šķiet nenovērtēto, 13. Saeimā neievēlēto Ilzi Viņķeli.

Katra gada rudenī notiek viens un tas pats - cīņa par katru centu, kas tiks ierakstīts budžeta likumprojektā. Nemainīgs ir arī 2019. gada rudens. Atgādināšu, ka 2019.gada pavasarī Latvijas Sabiedriskais medijs jau bija uzsācis darbu pie raidījuma cikla "Diagnoze vēzis", lai atspoguļotu problēmas onkoloģijas jomā. Tas jau bija priekšvēstnesis tam, ka rudenī būs sižeti ar mērķi graut veselības aprūpes prestižu. Un es nebiju kļūdījies. Tieši ap to pašu brīdi, kad Reirs stiepa "smago" budžeta likumprojekta portfeli uz Saeimu, LTV 1 sāka demonstrēt sižetu. Par ko ir šis raidījums?! Ne jau par samilzušajām problēmām veselības aprūpē kopumā, bet par to, ka ārsti ir korumpanti un bez aploksnes neoperēs, neizmeklēs un nenodrošinās anestēziju.

Bet raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veidotāji maldās. Ārsti nav tādi. Medicīnas māsas nav tādas. Sistēma nav tik kropla, kā tas tiek atainots konkrētajā raidījumā. Protams, var apgalvot teicienu krievu valodā par ģimeni un kropļiem. Izņēmumi ir visur. Un, ja tādi pastāv, tad ārstu vidē viņi netiek cienīti un nekad arī netiks cienīti. Latvijā desmitiem operāciju zāles stāv tukšas, jo nav, kas tajās strādā. Latvijā tūkstošiem pacientu palīdzība tiek sniegta novēloti, jo nav, kas šo palīdzību var sniegt. 
2019. gada 4. novembrī plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa par ārstu it kā milzīgajiem atalgojumiem. Mani māc šaubas, ka informācija nav nopludināta ar valsts iestāžu atļauju, gādību un lielām pūlēm, jo Latvijā ir tikai viens šādas informācijas glabātājs. Es pilnīgi piekrītu tam, ka Latvijā ir bagāti un labi apmaksāti ārsti, bet ir arī ārsti, kuru atalgojums ir ap 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un tāds ir absolūtais vairākums. Vai vīrietis, kuram ir 25-30 gadi, ar šādu atalgojumu var nodibināt un kur nu vēl uzturēt ģimeni. Noteikti, ka nevar. Savelkot vidējo aritmētisko sanāk, ka mēs visi kopā ēdam kāpostu tīteņus. Bet neviens nav pamanījis, ka kāpostlapa ārsta palīga, medicīnas māsas šķīvī stāv jau no aizvakardienas un ir paredzēta visiem ģimenes locekļiem. Mana darba samaksa atsevišķos mēnešos pietuvojās 3000 eiro, bet to veido darbs NMPD virsstundu režīmā, dienas darbs slimnīcā, dežūras slimnīcā vienā un dežūras slimnīcā otrā un pa vidu vēl strādājot kā pasniedzējam koledžā. Un es neesmu tāds viens. Tādu ir daudz. Nu neēdam mēs kāpostu tīteņus, un sabiedriskais medijs ir parādā atvainošanos visai mediķu saimei. 

Anesteziologs daudzās slimnīcās par 8 h darba dienu saņem vidēji nedaudz vairāk par 40 eiro. Es varu uzskaitīt vēl daudz sižetus, publikācijas un jebko citu, kas tiek radītas ar mērķi sanaidot sabiedrību, parādīt to, cik ārsti ir slikti, korumpēti un naudaskāri. Man ir ļoti žēl Ministru prezidenta Kariņa kunga, kura padotais finanšu ministrs Reira kungs nebija tik kompetents, lai saprastu, ka, sastādot budžeta likumprojektu, ir jāņem vērā VISI uz to brīdi spēkā esošie likumi, tai skaitā arī veselības aprūpes finansēšanas likumu. 

Un visbeidzot mans absolūtākais favorīts no visiem veselības ministriem. Es ilgi gaidīju, kurš būs tas nāves eņģelis un mēģinās izlikties gudrāks par visiem kopā, un uzņemsies mesijas lomu. Un, lūk, - tā ir veselības ministre Ilze Viņķele. Nodokļu celšanas jautājums visiem noteikti bija prātā jau sen, bet pateikt to spēja tikai drosmīgais - Ilze Viņķele. Bet ar to viņas defilē pa politiskā šova mēli nebeidzās. 2019. gada 5. novembrī Viņķeles kundze paziņoja, ka vajag grozīt veselības aprūpes finansēšanas likumu un tad nebūs par ko diskutēt. Izlasot šīs ziņas, es ceru, ka, cienītā Viņķeles kundze, jūs esat jau iegādājusies kasti ar uzrakstu "Prieks pārvākties" un nogādājusi to līdz 320.kabinetam. Jums noteikti tā noderēs, jo Jūsu demisija ir mazākais, ko Jums vajadzētu paveikt veselības aprūpē.

Un nobeigumā gribu citēt Pēteri Apini: "Politiķi grib sev daudz naudas tūlīt, jo ir ievēlēti un jūtas skaisti, gudri un pelnījuši šo ievēlēšanu. Ārsts vai māsa, kas mācījušies un praktizējušies visu dzīvi, viņuprāt, nudien nav pelnījuši pielikumu pie algas." 
Mūsu pacietība nav bezizmēra," portālam Jauns.lv raksta Fūrmanis.

Papildu naudu mediķu algām piedāvā rast, tostarp pārskatot LVM un Latvijas Bankas peļņu

Papildu naudu mediķu algām piedāvāts rast, tostarp pārskatot VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) un Latvijas Bankas peļņas prognozi, žurnālistiem pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Lai nodrošinātu papildu 18 miljonus eiro veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojumam, tika pārskatīti līdz šim atbalstītie priekšlikumi 2020.gada budžetam, kā arī precizēts valsts kapitālsabiedrību peļņas apjoms.

Reirs skaidroja, ka minētajam mērķim no Ārlietu ministrijas tiktu novirzīti 3 210 915 eiro, kas ieekonomēti atliekot vēstniecības atklāšanu Austrālijā un samazinot iemaksas OECD.

Zemkopības ministrijā pārskatīta LVM peļņa, mediķu algām piekrītot pārvirzīt piecus miljonus eiro. Tieslietu ministrijā norādīja, ka Valsts uzturlīdzekļu garantijas fondā, uzlabojoties darbam ar piedzenamajām naudas summām, būs nepieciešams par diviem miljoniem eiro mazāk līdzekļu.

Finanšu ministrija piedāvāja pārdalīt azartspēļu nodokļa proporciju starp pašvaldībām un valsti. Līdz šim bija paredzēts, ka valsts budžetā nonāks 90% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, bet pašvaldību budžetos - 10%. Savukārt ar šīs dienas lēmumu šī proporcija tika mainīta, proti, 95% šī nodokļa ieņēmumus novirzot valsts budžetā, bet 5% - pašvaldību. Tādējādi valsts budžetā plānots papildus iekasēt 2 234 000 eiro.

Savukārt 1,58 miljoni eiro tiks pārdalīti no iepriekš plānotā demogrāfijas veicināšanas pasākuma - vecāku pabalstu sistēmas pilnveide.

Līdztekus Latvijas Banka precizējusi savas peļņas prognozes, secinot, ka tā palielināma par 4,2 miljoniem eiro un šie līdzekļi būtu virzāmi mediķu algām.

Latvijas Bankā pavēstīja, ka Latvijas Bankas peļņa 2019.gadā varētu sasniegt aptuveni 28 miljonus eiro, līdz ar to dividendes valsts budžetā tiks ieskaitīti apmēram 19,6 miljoni eiro.

Valsts budžetā maksājamās peļņas daļas apmērs ir noteikts likumā par Latvijas Banku, proti, 70% no centrālās bankas peļņas tiek ieskaitīti valsts ieņēmumos, bet pārējā peļņas daļa tiek ieskaitīta Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

"Latvijas Bankas peļņa galvenokārt ir atkarīga no ārējiem apstākļiem - procentu likmju attīstības eirozonas, ASV un citos finanšu tirgos, jo Latvijas Banka, īstenojot tās uzdevumus, pakļauta procentu likmju riskam. Tāpat finanšu rezultātus ietekmē Eirosistēmas īstenotā monetārā politika. Tādēļ Finanšu ministrijas aicinājums Latvijas Bankai pārskatīt dividenžu apmēru nozīmē vienīgi attiecīgo finanšu tirgus rādītāju aktualizēšanu un citādi neietekmē Latvijas Bankas darbību," skaidroja Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā atzina, ka 2019.gadā finanšu tirgus attīstība bijusi labvēlīgāka, nekā sākotnēji prognozēts, tādēļ Finanšu ministrijai sniegtā aktualizētā Latvijas Bankas peļņas prognoze ir augstāka par sākotnējo.

Kā ziņots, valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad sola rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji. 

Tomēr veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels. 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.