Plastmasa ūdenī vēl neapdraud veselību, mierina eksperti
Pasaules Veselības organizācija (PVO) nākusi klajā ar paziņojumu, mierinot, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav bīstams. Tomēr tā aicina vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.
Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi. “Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,” teic PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.
PVO atzīst, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tāpēc rezultātu analīze ir apgrūtināta. Organizācija aicina pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz veselību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra arī mudina vides interesēs vērsties pret plastmasas piesārņojumu un samazināt cilvēku saskari ar mikroplastmasu. “Mums steidzami ir vairāk jāuzzina par mikroplastmasas ietekmi uz veselību, jo tā ir visur, tostarp mūsu dzeramajā ūdenī,” norāda PVO Sabiedrības veselības nodaļas direktore Marija Neira. “Mums arī jāizbeidz plastmasas piesārņojuma pieaugums visā pasaulē.”
Ziņojumā brīdināts arī par citiem riskiem, proti, ja plastmasas izmeši vidē turpinās pieaugt pašreizējā tempā, mikroplastmasa gadsimta laikā varētu radīt plašu ūdens ekosistēmu apdraudējumu, kas palielinātu riskus cilvēkiem. Eksperti iesaka notekūdeņu attīrīšanu, piemēram, filtrēšanu, jo tā no ūdens var attīrīt vairāk nekā 90% mikroplastmasas. PVO uzsver, ka no tā būtu dubults ieguvums, jo filtrēšana risinātu arī fekāli piesārņota ūdens problēmu, attīrot to no patogēniem organismiem un ķimikālijām, kas var izraisīt nāvējošas ar caureju saistītas slimības.
Žurnālā "Environmental Science and Technology" publicētā pētījumā teikts, ka gadā katrs vidēji izdzeram ap 50 000 plastmasas daļiņu. Vācu pētnieki mikroplastmasas piesārņojumu atklājuši arī atmosfērā. Sniega paraugos no arktiskajiem apgabaliem vienā litrā vidēji saskaitītas 1760 mikrodaļiņas, dažviet Eiropā – pat 24 600.
