Neļaut stresam valdīt pār sevi

Vairāk par stresu un magnija lietošanu lūdzām pastāstīt Veselības centra 4 ģimenes ārsti Karīnu Verneri.

Stress ir mūsu ikdienas sabiedrotais, un bez tā savu dzīvi ir grūti iedomāties. Šoreiz gan vairāk pievērsīsimies sievietēm.

– Mūsu dzīve, protams, ir pietiekami stresaina, bet sievietes organisma īpatnība ir tāda, ka stresu rada arī hormonālās pārmaiņas, kas ir cikliskas, tātad atkārtojas. Šādos brīžos sieviete kļūst nervoza, ir sliktā garastāvoklī, dažreiz pavisam neciešama. Tajā pat laikā, ja sieviete apmeklē sporta zāli un stress ir arī fizisks, slodze organismam palielinās. Protams, vingrošana un skriešana aktivizē asinsriti, un sieviete, izlādējot negatīvās emocijas, jūtas labāk, tomēr muskuļiem tajā brīdī ir jāstrādā. Arī ļoti ātrs dzīves temps provocē stresu, turklāt bieži vien cilvēks pats sevi nepārtraukti dzen un dzen gluži kā vāveres ritenī. Ir tādas daiļā dzimuma pārstāves, kuras dzīvo nepārtrauktā stresā, nevarot pat iedomāties, ka iespējams arī citādi. Šķiet, viņas nepārtraukti meklē iemeslu, par ko varētu satraukties. Arī negulētas naktis ir stresa avots. Mazinās darbaspējas, pasliktinās atmiņa, rodas koncentrēšanās traucējumi. Ļoti bieži emocionālais stress noved līdz
izdegšanai, turklāt sāk izpausties ar iekšējo orgānu sāpēm. Visbiežāk tās ir galvassāpes. Stresa izpausmes var būt ļoti dažādas. Bieži vien, izmeklējot pastāvīgā stresā dzīvojošas sievietes, nekādas nopietnas fiziskas problēmas netiek atrastas, tātad vienkārši jāmācās dzīvot mierīgāk un neuztraukties par katru sīkumu, tā palīdzot sev justies labāk

Vai stresam ir saistība ar veģetatīvo distoniju?

– Ļoti bieži tieši stress provocē veģetatīvo distoniju. Dažkārt stresa situācijā organisms mobilizējas un izdara visu, kas tajā brīdī vajadzīgs, bet tad, kad ir iespēja atpūsties, parādās klasiskie veģetatīvās distonijas simptomi. Stress, protams, nav tas pats kas veģetatīvā distonija, bet var to provocēt.

Par ko jūsu pacientes visbiežāk sūdzas un raizējas?

– Es varētu minēt divas klasiskās sieviešu sūdzības. Tās ir galvassāpes un paaugstināts asinsspiediens. Ļoti bieži jaunām meitenēm un sievietēm galvassāpes nav kādas nopietnas slimības simptoms. Parasti tās provocē stress ar muskuļu sasprindzinājumu. Otra visbiežāk sastopamā problēma ir paaugstināts asinsspiediens. Stresa rezultātā rodas muskuļu spazmas, paaugstinot spiedienu arī jaunām meitenēm, bet biežāk sievietēm klimaktēriskajā periodā. Tās ir galvenās sūdzības. Retāk tiek minēti miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, vājākas darbaspējas. Gadās, ka sāk pieklibot atmiņa, un tad rodas aizdomas par kādu nopietnu ar atmiņu
saistītu slimību. Protams, ir iespējams uztaisīt atmiņas testu, bet bieži vien nekādas problēmas netiek atrastas. Te atkal jārunā par stresu, kas rada miega traucējumus. Ja tas notiek regulāri, cilvēks miegā neatpūšas, un negatīvi tiek ietekmēts viss organisms.

Kāda ir stresa nozīme no ģimenes ārsta skatu punkta?

– Konsultējot pacientu, ārstam ir jāpierāda, ka, iespējams, viņam nav nopietnas slimības un visu aktuālo sūdzību cēlonis ir stress. Labākais šajā situācijā ir tas, ka cilvēks, redzot izmeklējumu rezultātus, saprot, ka saistībā ar veselību viņam īsti nav par ko nervozēt – ķermenī viss ir kārtībā. Tajā pašā laikā jāsāk analizēt stresa izpausmes un to cēloņi, mēģinot noskaidrot, vai pacients spēj vadīt savu stresu, vai nē.

Ko jūs šādā situācijā sievietei iesakāt darīt?

– Es neesmu psihoterapeite, tāpēc varu dot padomu aiziet pie speciālista un sākt ar sevi strādāt, nodarboties ar jogu vai vingrošanu. Varu ieteikt arī tradicionālas lietas, kas vienmēr ir palīdzējušas cīņā ar jebkuru stresu – gan hormonālu, gan fizisku, emocionālu, garīgu utt. Vislabāk izpētītās zāles šajā jomā ir divas – magnijs un B grupas vitamīni. Lai sasniegtu pozitīvu
rezultātu, pacientei jāiegaumē, ka magnijs jālieto vairākas reizes dienā. Vienā reizē var uzsūkties tikai noteikts magnija daudzums. Turklāt pozitīvu pārmaiņu nebūs, lietojot magniju īslaicīgi.

Varbūt stresu sievietēm rada arī sabiedrības nostāja. Aizvien biežāk dzirdam saukļus par sievieti līderi, uzņēmēju, ģimenes pavarda sargātāju, sievieti – vīriešu glābēju. Uz sievieti lielā mērā balstās visa mūsu dzīve.

– Sieviete nevar atļauties sabrukt, un faktiski, ja tas notiek, beidzas attiecības, izjūk ģimene. Protams, viņa var ļoti daudz. Man šķiet, ka daudz vairāk nekā vīrietis. Tomēr, ja sieviete pati neko savā labā nedarīs, tad agri vai vēlu no nepārtrauktā stresa nāksies ciest.

Kāpēc stress ir tik slikts?

– Tāpēc, ka cilvēks, kurš ir pakļauts regulāram stresam, kļūst daudz jutīgāks pret dažādām slimībām, piemēram, saaukstēšanos. Papildu stresu rada arī lielais informācijas apjoms, kas cilvēkam ir jāpārstrādā. Turklāt, attīstoties jaunajām tehnoloģijām, esam pieejami 24 stundas diennaktī, kas prasa papildu resursus.

Ir cilvēki, kuri jebkurā stresa situācijā ķeras pie nomierinošiem medikamentiem. Vai tas ir pareizi, vai labāk tomēr vispirms mēģināt situāciju risināt citādi?

– Ja rodas akūta problēma, piemēram, stress ir izpaudies ar izteiktu elpas trūkumu, tad, protams, medikamenti palīdz situāciju atrisināt. Galu galā zāļu lietošanas mērķis ir panākt veselības stāvokļa uzlabošanos maksimāli ātri, tāpēc tādus medikamentus ģimenes ārsti izmanto arī savā praksē. Tomēr tas ir tikai pagaidu risinājums, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Būtu labi, ja pats cilvēks censtos kaut ko savā dzīvē mainīt, mēģinātu grūtības novērst ilgtermiņā.

Kādas, jūsuprāt, būtu trīs galvenās lietas, kas sievietei jāievēro ikdienas dzīvē?

– Pietiekams miegs un uzņemtā šķidruma daudzums, kā arī fiziskās aktivitātes.

Vēl parasti tiek minēts arī sabalansēts uzturs, kas ir viena no veselīga dzīvesveida sastāvdaļām.

– Jā, iepriekš minētajām trim lietām var pievienot arī veselīgus ēšanas ieradumus.
 
Ir sākusies vasara, kad noskaņojums visiem kļūst labāks, jo garie, aukstie rudens un ziemas vakari ir palikuši pagātnē. Ko jūs parasti savām pacientēm šajā laikā iesakāt?

– Būt fiziski aktīvām. Ja ārā spīd saule, kāpēc jāsēž četrās sienās? Var paņemt riteni un kaut kur aizbraukt. Latvijā ir tik daudz skaistu vietu, kur cilvēks, dzīvojot Rīgā, varbūt nekad mūžā nav bijis. Vajag darīt visu, kas rada pozitīvas emocijas, sagādā baudu un relaksē.

Daudziem šķiet, ka ar ēdienu viņi uzņem pietiekami daudz vitamīnu un mikroelementu. Kāds ir jūsu viedoklis?

– Cilvēku ieradumi ir dažādi, un ne vienmēr vajadzīgo vitamīnu daudzumu var nodrošināt tikai ar pārtiku, it īpaši, ja pacientam ir gremošanas vai uzsūkšanās traucējumi, bijušas operācijas vai citas veselības problēmas. Ģimenes ārsts, ilgāku laiku strādājot ar saviem pacientiem, viņus pazīst un lieliski saprot, kad un kādus vitamīnus vajadzētu lietot.

Ja cilvēks cieš no pārmērīga stresa, tad papildus vajadzētu lietot gan magniju, gan B grupas vitamīnus?

– B vitamīnu bieži sauc par laimes vitamīnu, arī magnijs palīdz pretoties stresam. Tāpēc arī tik iedarbīgs ir magnija savienojums ar B grupas vitamīniem, tikai tas jālieto ilgāku laiku.

Vai pēc trīs mēnešu magnija kursa nebūtu vajadzīgs pārtraukums?

– Magniju var lietot ļoti ilgi – ne tikai trīs mēnešus, bet pusgadu un ilgāk.

Kā rīkoties tad, ja nav īsti skaidrs, kuru magnija preparātu iegādāties?

–Ir svarīgi pirms lietošanas pārbaudīt, kādas magnija devas satur konkrētais preparāts. Lielāka deva ne vienmēr rada labāku efektu, jo vienā lietošanas reizē var uzsūkties tikai noteikt optimāls magnija daudzums 100 -125 mg. Jāpārliecinās arī, kāda zāļu forma katrā atsevišķā gadījumā būs vispiemērotākā. Ir pieejami pulveri un tabletes, ir zarnās šķīstošas tabletes, var lietot arī šķidros magnija preparātus. Ja ir jāsasniedz tūlītējs efekts, var izmantot ampulas, kuras atver un uzreiz izdzer. Ja iedarbībai jāturpinās ilgtermiņā, tad pēc kāda laika no ampulām var pāriet uz tabletēm. Zinātājs noskaidros arī zāļu ražotāju. Jo ilgāk kāds ražotājs ir tirgū, jo lielāka iespēja, ka medikamentu iedarbība ir pierādīta ar uzticamu pētījumu rezultātiem. Un jāskatās, lai magnijam nebūtu pievienotas konkurējošas vielas, piemēram, nevajadzētu lietot magnija savienojumu ar kalciju, jo tie ir pilnīgi dažādas darbības mikroelementi. Magniju un kalciju var lietot, vienīgi būtu vēlams to darīt atsevišķās ēdienreizēs.

Vai magniju ir iespējams pārdozēt?

– Magniju nevar pārdozēt, jo viss, kas neuzsūksies, tiks izvadīts no organisma caur nierēm un kuņģa zarnu traktu.

Kāds būs efekts, ja cilvēks magniju uzņems tikai vienreiz dienā?

– Tad viņš arī saņems tikai to devu, kas vienā reizē organismā uzsūksies. Manuprāt, tie ir 110 vai 120 mg. Tāda deva būs terapeitiski neefektīva, jo pieaugušajiem nepieciešamā diennakts deva ir 300 -350 mg.

Jūs minējāt, ka viena no svarīgām lietām sievietes dzīvē ir fiziskās aktivitātes. Kādas fiziskās aktivitātes būtu ieteicamas?

– Gaumes ir atšķirīgas – katram jādara tas, kas patīk un labāk padodas. Vienam varbūt patīk ūdens aerobika, citam – bokss. Katrs izvēlas tādu sporta veidu, kas rada labsajūtu un palīdz izlādēt negatīvo enerģiju. Ja cilvēks apmeklē ārstniecisko vingrošanu vai masāžu, ieteicams vienlaikus lietot arī magniju, jo tad efekts no procedūrām būs daudz lielāks un
saglabāsies ilgāku laiku.

Ko jūs novēlētu Latvijas sievietēm šajā vasarā?

– Es novēlētu visām sievietēm spēju pašām vadīt savu stresu, nevis ļaut stresam valdīt pār sevi. Arī garīgo līdzsvaru, fizisko aktivitāti un stabilitāti, tostarp hormonālo. Un, ja vēl ir arī pozitīvas emocijas, tad jau viss ir lieliski!

Reklāmraksts sadarbībā ar SIA Sanofi-aventis Latvia.

Avots: avīze “Tauta un Veselība”.

Materiāls izstrādāts 06/2019; SALV.MGP.19.06.0140