Šizofrēnija, autisms, aptaukošanās - tikai daļa no "šausmām", ko var radīt D vitamīna trūkums

Kā norāda pētnieki no Kvīnslendas Universitātes Austrālijā, jaundzimušajiem, kam trūkst D vitamīna, ir par 44 % lielāka varbūtība ciest no šizofrēnijas pieaugušā vecumā.

Pētnieki domā, ka šizofrēnijas “aizmetņi” sāk veidoties, kad mazulis vēl ir mātes miesās un ir pilnībā atkarīgs no mātes D vitamīna līmeņa. Līdz ar to zinātnieki iesaka rūpīgi sekot līdzi, lai sievietēm, kas gaida mazuli, būtu atbilstošs vitamīna līmenis, un to iespējams nodrošināt, uzņemot uztura bagātinātājus vai ēdot produktus, kas satur daudz D vitamīna: liellopu aknas, sieru un olas. Svarīga ir arī atrašanās saulē.

Zinātnieki analizēja datus par 2602 cilvēkiem, kam noteica D vitamīna līmeni, kad viņi nāca pasaulē (laikposmā starp 1981. un 2000. gadu), un kam dzīves gaitā attīstījās šizofrēnija. Tāpat D vitamīna līmenis tika noteikts tādai pašai grupai mazuļu, kas vēlākā vecumā nesaslima ar šizofrēniju.

Pētnieki norāda, ka ziemeļu valstīs, kurās ir maz saules, risks ir augstāks, līdz ar to D vitamīna līmeņa kontrole – jo sevišķi grūtniecēm! – ir ļoti svarīga.

Tagad zinātnieku uzmanības lokā ir vēl viens jautājums – vai zemam D vitamīna līmenim grūtniecības laikā ir kāds sakars ar autisma epidēmiju.

D vitamīna deficīts? Tad uzņemiet vēl vienu svarīgu vielu!

Magnijs un D vitamīns sader kopā gluži kā maize ar sviestu. Mums var trūkt abu, taču, kā atklājuši zinātnieki, tieši magnijam ir izšķirīga loma “saules vitamīna” daudzuma regulācijā organismā.

Cilvēki bieži lieto D vitamīna uztura bagātinātājus, taču viņiem nav ne jausmas, ka magnijs ir tikpat svarīgs. Kā norāda pētnieki no Vanderbilta Universitātes Medicīnas centra, magnijs uzlabo D vitamīna daudzumu tiem, kam tā trūkst, un pazemina nedaudzajos gadījumos, kad tā ir pārāk daudz.

D vitamīns ir ļoti svarīgs mūsu labsajūtai; tiesa, dažos nesen veiktos pētījumos izvirzīts pieņēmums, ka tas paaugstina kolorektālā vēža risku.

Pārskatot pierādījumus atkārtoti, Vanderbilta Universitātes pētnieki gan norāda, ka cilvēkiem, kas tikuši iesaistīti pētījumos, trūcis magnija, un D vitamīns kļūst bīstams vienīgi tad, ja tā daudzumu neregulē.

Kā apliecina izpēte, gadījumos, kad D vitamīna līmenis nav ne par augstu, ne par zemu, tas pasargā no sirds slimībām, dažādiem ļaundabīgajiem audzējiem un daudziem citiem veselības traucējumiem, taču pie minētajiem labumiem iespējams tikt vienīgi ar nosacījumu, ka arī magnija organismā ir gana.

Teorija tika pārbaudīta ar 250 cilvēkiem, kam bija kolorektālā vēža risks, un dalībnieki saņēma vai nu magniju, vai placebo preparātus.

Pētnieki ir noteikuši, ka magnija trūkst gandrīz 80 % cilvēku. To var uzņemt ar uztura bagātinātājiem, bet magniju satur arī tumši zaļie lapu dārzeņi, pupiņas, pilngraudu produkti, melnā šokolāde, treknas zivis, rieksti un avokado.

Fakts par veselību

Zems D vitamīna līmenis tiek saistīts ar depresiju, saasinātu reakciju uz stresu, augstu asinsspiedienu, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, sirds slimībām, vēzi un multiplo sklerozi.