Atrasts ārkārtīgi sens apakšžoklis, kas pierāda - mūsu senči bija svaigēdāji

Tas izdevies, analizējot akmens laikmeta cilvēka apakšžokli, kas 20. gadsimta vidū atrasts Borneo salā Indonēzijas arhipelāgā. Ilgu laiku to kļūdaini uzskatīja par kāda dzīvnieka kaulu.
Žoklis piederējis pieaugušam cilvēkam, kuram bijusi vidēja miesasbūve un lieli kauli. Žoklis nav liels, taču ir diezgan plats, īpaši vietās, kur stiprinās košļāšanas muskuļi un lielie dzerokļi.
Tas liecina, ka senie cilvēki pārtika no cietas barības (kaltētas vai vītinātas gaļas), kas prasīja daudz pūļu sakošļāšanai. Ēdienkartē varēja būt arī augļi, rieksti, ēdamas saknes. Pētnieki nav atraduši ugunskuru vai pavardu pēdas, tāpēc secinājuši, ka senči galvenokārt ēduši jēlu barību – kā moderni saka – bijuši svaigēdāji.

Mūsdienās dažādu gastronomisko dzīvesveidu klāstā ir arī paleolīta diēta, kuru pirmais popularizēja gastroenterologs Valters L. Voegtlins 1975. gadā izdotajā grāmatā.
Tās piekritēji atsakās no jebkāda veida piena un graudaugu produktiem (jo agrajā akmens laikmetā nebija lopkopības un zemkopības), pākšaugiem, cukura, sāls, kartupeļiem, rafinētas augu eļļas, protams, rūpnieciski ražotiem gatavajiem ēdieniem. Dzeršanai atliek tikai ūdens, akmens laikmeta ēdāji nepatērē ne kafiju, ne tēju, ne limonādes, ne alkoholu.

Ēšanai atliek rieksti, dārzeņi, augļi, sēnes, garšaugi, olas, sēklas, bioloģiski audzēta gaļa, zivis un jūras veltes. Lai dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, tomēr varot trīsreiz nedēļā baudīt kaut ko no aizliegtā saraksta.

Nepietiek tikai ar diētu, šis režīms paredz arī fiziskās aktivitātes – senajiem cilvēkiem visa apkārtējā pasaule bija liela sporta zāle, medījot, zvejojot un meklējot ēdamus augus.
Paleolīta diētas piekritēji apgalvo, ka cilvēka organisms kopš tā laika mainījies ļoti maz, tāpēc tāds uzturs ir vispiemērotākais, turklāt daudz vērtīgāks – bagāts ar šķiedrvielām, antioksidantiem, vitamīniem, omega-3 taukskābēm.