Brīvības iela vienos putekļos: speciālists skaidro, vai ir pamats bažīties par veselību
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem šogad Rīgā jau bijušas vismaz 38 dienas, kurās pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. Vides veselības analītiķis atklāj, vai šāds piesārņojuma līmenis ir pamats bažām par uzturēšanos galvaspilsētā.
Eiropas Savienības direktīvā un Latvijas Ministru kabineta noteikumos minēts, ka gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz 10 mikrometriem jeb PM10 vidējam daudzumam 24 stundu periodā nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramu kubikmetrā, tomēr gadā ir atļauti 35 pārsniegumi.
LVĢMC apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos Brīvības ielā, Rīgā, reģistrēti 26 pārsniegšanas gadījumi, un atbilstoši operatīvajiem datiem šomēnes bijušas vēl vismaz 12 dienas, kurās PM10 daudzums pārsniedzis 50 mikrogramu kubikmetrā.
Lielākais gaisa piesārņojums putekļu dēļ pilsētās parasti ir martā un aprīlī, kad iestājas sauss un saulains laiks un gaisā nereti paceļas ielās sakrājušās smiltis un sāls. Gaisa kvalitāte maijā parasti uzlabojas, bet sausuma dēļ šogad tā nav noticis.
Visbiežāk konstatē smilšu un sāls piesārņojumu
Veselības inspekcijas (VI) vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis gan norāda, ka, pirms bažīties par pilsētvides piesārņojumu, nepieciešams izanalizēt nesen iegūto informāciju.
“Pirmkārt, lai spriestu par piesārņojumu, ir jāskatās gada griezumā un mums priekšā vēl ir aptuveni pusgads. Otrkārt, ES direktīvas ļauj atskaitīt pārsniegumus gadījumā, ja, veicot padziļinātu daļiņu analīzi, noskaidrojas, ka gaisā ir atrodamas tikai smiltis vai jūras sāls, kā tas parasti arī ir,” skaidro speciālists.
Pamats uztraukumam būtu, ja izpētē, piemēram, apstiprinātos, ka gaisā ir ievērojams degvielas, ceļa un riepu segumu atdalījumu daudzums.
Būtībā pastāvot arī risks, ka pie smilšu daļiņām varētu būt pieķērušies smagie metāli, taču līdz šim Rīgā (arī iepriekšējos gados) būtisks šāda veida piesārņojums neesot konstatēts.
Lielāks piesārņojums konstatēts arī citās pilsētās
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Aerobioloģijas laboratorijas dati arī liecina, ka šogad sausuma dēļ gaisā ir arī vairāk ziedputekšņu.
Augstāka putekļu koncentrācija kā ierasts šomēnes konstatēta arī citās novērojumu stacijās Latvijas pilsētās, bet visputekļainākais gaiss ir tieši Rīgas centra ielās.
Brīvības ielas novērojumu stacija atrodas pie Dailes teātra. Pērn visa gada laikā Brīvības ielā, Rīgā, bija 30 dienu, kurās pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs sīko putekļu dēļ.
Šādu dienu skaits 2016. gadā bija 39, 2015. gadā – 51, 2014. gadā – 62, 2013. gadā – 74.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) gan ir norādījusi, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai – aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas.
PVO informē, ka pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu laika.
