6 vienkārši ieteikumi, kā būtiski uzlabot veselību
Lai būtiski uzlabotu veselību, bieži vien nemaz nevajag milzīgas pārmaiņas. Ieviesiet ikdienā dažus veselīgus ieradumus, un pamazām vien pašsajūta būs labāka. Lūk, seši vienkārši varianti.
1. Katru dienu – sauja riekstu
Var ēst jebkādus riekstus – lazdu, valriekstus un pat zemesriekstus, kas patiesībā ir pākšaugi, taču, lai justu efektu, katru dienu jāapēd vismaz 20 gramu riekstu. Tas ir zinātniski pierādīts. Pētnieki no Londonas Karaliskās koledžas secināja, ka cilvēki, kas dienā apēda 20 gramu riekstu (apmēram vienu saujiņu), būtiski samazināja risku saslimt ar dažādām slimībām un priekšlaikus nomirt. Sirds slimību risks samazinājās par 30 %, vēža risks – par 15 %, draudi pirms laika nomirt jebkādu iemeslu dēļ – par 22 procentiem. Šiem cilvēkiem bija arī divas reizes mazāks risks mirt no kādas elpceļu slimības un par 40 % mazāka iespēja saslimt ar diabētu.
2. Katru dienu izkustēties
Ir labi aukstajos ziemas vakaros ērti iekārtoties uz dīvāna un skatīties televīziju, bet nomainiet šo dīko gulšņāšanu pret stundu garu pastaigu, un pieredzēsiet īstus brīnumus. Pētnieki no Sidnejas Universitātes aprēķināja, ka stundu ilga pastaiga vai jebkuras citas fiziskās aktivitātes, kas aizstāj sēdēšanu, var samazināt priekšlaicīgas nāves risku aptuveni par 14 procentiem. Pat 60 minūšu ilga stāvēšana, nevis sēdēšana spēj samazināt risku par 5 procentiem.
3. Katru dienu – D vitamīns
D vitamīns vajadzīgs ne tikai kauliem. Cilvēkiem, kam ir augstāks D vitamīna līmenis, ir mazāks risks iedzīvoties hroniskās slimībās, ieskaitot sirds slimības, diabētu, astmu, demenci, depresiju un vēzi.
Patiesībā tas ir apbrīnojami – D vitamīnu var uzņemt pavisam vienkārši, vajag tikai neilgu laiku pabūt saulē un iekļaut ikdienas ēdienkartē konkrētus produktus, kas to satur, bet gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju D vitamīna trūkst. Ziemas mēnešos, kad saules mazāk, vajadzētu lietot kvalitatīvu uztura bagātinātāju ar D vitamīnu.
4. Socializēties
Iesaistīšanās dažādās sociālās grupās var būtiski samazināt depresijas un sirds slimību risku un, lai cik neticami izklausītos, pat iespēju saaukstēties. 5 Kas tā ir par grupu – tam nav nozīmes. Tie var būt draugi, ģimene, draudze, koris vai tiešās pirkšanas pulciņš. Galvenais, lai jūs ar to varētu identificēties un šie cilvēki būtu jums svarīgi.
5. Meditēt
Ja gribat mazāk stresa, sāciet meditēt. Kāds pētījums liecina, ka cilvēkiem, kas trīs dienas pēc kārtas tikai 25 minūtes meditēja, psiholoģiskais stress būtiski gāja mazumā. 6 Pierādīts, ka meditācija samazina asinsspiedienu, sirds slimniekus pasargā no infarkta un insulta riska un pat var palīdzēt mazināt hroniskas sāpes un depresiju.
6. Kārtīgi izgulēties
Ja veselīgi ēdat, regulāri izkustaties, nesmēķējat un alkoholu lietojat mērenā daudzumā, jums jau ir mazāki sirds slimību draudi, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nedzīvo tik veselīgi. Ja tam visam pievienosiet vēl vienu veselīgu ieradumu – katru nakti kārtīgi izgulēties –, savu sirdi pasargāsiet vēl vairāk. Nīderlandē veikts pētījums liecina, ka cilvēkiem, kas ievēroja visus piecus veselīgos principus, taču gulēja mazāk par 7 stundām, sirds slimību risks samazinājās par 57 %, bet nāvējoša infarkta risks – par 67 procentiem. Savukārt cilvēkiem, kas darīja kaut ko vienu no veselīgajiem ieradumiem vai vispār neko, taču katru nakti kārtīgi izgulējās vismaz septiņas stundas, riski attiecīgi samazinājās par 65 un 83 procentiem.
