D vitamīns var pasargāt no virknes slimību: atklātas tā pārsteidzošās spējas
Veselības aizsardzības iestādes regulāri atgādina, ka pārāk daudz D vitamīna kaitē veselībai, taču nesen veikta pētījuma rezultāti liecina, ka šis vitamīns ļoti lielā devā var palīdzēt sadziedēt ādas bojājumus, piemēram, saules apdegumus.
Kāds nesen veikts pētījums par saules apdegumu ārstēšanu ar D vitamīnu raisa cerības, ka, iekšķīgi lietojot D vitamīnu milzu devās, varētu izvairīties no ļaunākajām iespējamajām sekām, ja gadījies apdegt saulē.
Atklājuma aizsākumi sakņojas eksperimentos ar pelēm. Pētnieku mērķis bija izpētīt, vai liela D vitamīna deva varētu samazināt ādas traumu sekas un sekmēt brūču sadzīšanu.
Kad tika gūts apstiprinājums tam, ka D vitamīns pelēm ar ķīmiski izraisītiem ādas bojājumiem ne tikai samazina iekaisumu un brūces, bet arī uzlabo veselību kopumā, Klīvlendas Universitātes slimnīcas dermatoonkologs Dr. Džefrijs Skots (Jeffrey Scott), kurš specializējies ādas vēža ķirurģijā un ir minētā pētījuma līdzautors, nolēma noskaidrot, vai liela, vienreizēja, iekšķīgi uzņemta D vitamīna deva varētu palīdzēt samazināt saules apdegumu radītus ādas bojājumus arī cilvēkiem.
Nejaušinātā pētījumā piedalījās 20 veseli pieaugušie. Izmantojot saules ultravioleto starojumu (UVB), uz katra pētījuma dalībnieka vienas rokas tika radīts eksperimentāls “saules apdegums”. Pēc stundas dalībnieki saņēma placebo līdzekli vai dažādas lielas D3 vitamīna devas.
“D vitamīns acīm redzami samazināja pētījuma dalībnieku ādas apsārtumu, lai gan saules apdegumu pilnībā nesadziedēja,” atzina Skots.
“Organisms ražo D vitamīnu ne tikai tāpēc, lai uzturētu kaulu veselību. Iespējams, vēl viens tā uzdevums ir pasargāt mūs no apkārtējās vides radītiem apdraudējumiem," piebildis Skots.
Tagad mēs zinām, ka D vitamīnam ir milzīga loma organisma vispārējās veselības uzturēšanā, jo D vitamīna receptori ir lielākajā daļā audu un šūnu.
D vitamīns sekmē -
- transkripciju – gēnu ekspresijas pirmo soli, kad DNS daļa tiek pārkopēta uz RNS, un pēdējā laikā šis aspekts tiek pastiprināti pētīts, lai noskaidrotu tā lomu imūnsistēmas darbībā.
- D vitamīns kontrolē gēnus, kas atbild par tādu baktericīdu vielu (piemēram, katelicidīna) ražošanu, kuras imūnsistēma izmanto, lai iznīcinātu potenciāli kaitīgas baktērijas. Uzskata, ka tas arī liek imūnsistēmai uzbrukt noteiktām vēža formām.
- D vitamīna deficīts veicina tuberkulozes attīstību, kā arī palielina sirds un asinsvadu slimību un hronisku nieru slimību risku.
- D vitamīns stimulē insulīna ražošanu, savukārt D vitamīna deficīts ir viens no faktoriem, kas izraisa insulīna rezistenci un diabētu.
- Zems D vitamīna līmenis pieaugušajiem var izraisīt astmu un padarīt to smagāku.
- D vitamīnam piemīt arī antiproliferatīvas īpašības, kas, iespējams, ļauj to izmantot vēža profilaksē, bet D vitamīna deficīts jo īpaši palielina resnās zarnas vēža risku.
- D vitamīns un iekaisums
- D vitamīns aizsargā no aterosklerozei raksturīgajiem iekaisuma procesiem, un ir cerības, ka tas varētu palīdzēt ārstēt cilvēkus ar iekaisīgo zarnu slimībām, piemēram, čūlaino kolītu un Krona slimību.
- D vitamīna deficītu saista arī ar multiplās sklerozes attīstību (multiplā skleroze ir hroniska iekaisīga slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu).