Jauni atklājumi par diabētu: to var pieveikt bez zālēm

Oficiālais viedoklis ir šāds: ja jums ir konstatēts otrā tipa cukura diabēts, tas nozīmē, ka slimosiet ar to līdz mūža galam. Jūsu stāvoklis turpinās pasliktināties, un beigu beigās, ja nelietosiet medikamentus un nekontrolēsiet slimību ar diētu, diabēts izraisīs sirds un asinsvadu slimības vai pat aklumu.

Taču šāds viedoklis par otrā tipa cukura diabētu nav pareizs. No slimības var izārstēties tikai ar diētu, un zinātnieki to tagad ir pierādījuši.

Šis varētu būt pagrieziena punkts, lai pilnībā mainītu attieksmi pret diabētu, ko sākotnēji uzskatīja par nepareiza dzīvesveida izraisītu slimību, kas rodas tad, kad organisms vairs no ogļhidrātiem, ko uzņemam ar pārtiku, neizmanto glikozi kā degvielu un arī nespēj dabiski kontrolēt tās līmeni, izstrādājot nepieciešamo insulīna daudzumu.

Pasaules Veselības organizācija apgalvo, ka diabēts turpina savu uzvaras gājienu un ka pēdējo trīsdesmit gadu laikā saslimstība ar to ir četrkāršojusies. 2014. gadā šī slimība tika diagnosticēta 422 miljoniem cilvēku, turklāt daudzi no tiem, kam ir diabēts, paši to nemaz nezina. Šī slimība var laupīt arī dzīvību – 2012. gadā tās dēļ miruši 1,5 miljoni cilvēku, savukārt vēl 2,2 miljoni miruši tāpēc, ka asinīs bijis paaugstināts glikozes līmenis.

Taču no diabēta var izārstēties arī bez zālēm. Profesors Rojs Teilors (Roy Taylor) no Ņūkāslas universitātes ir viens no pirmajiem, kas sāka diabēta terapiju vienīgi ar diētu. Viņa subkaloriju diēta palīdzējusi atbrīvoties no otrā tipa cukura diabēta pat cilvēkiem, kas ar to slimojuši desmit gadus. Profesors Teilors pēta cilvēka vielmaiņu. Nesen viņš publicēja pētījumu par 30 diabēta slimniekiem, kam astoņas nedēļas bija jāiztur viņa radikālā diēta, kurā bija tikai 600–700 kaloriju dienā. Pētījuma dalībnieki šīs kalorijas uzņēma, dzerot diētiskos kokteiļus un ēdot dārzeņus. Agresīvajai fāzei sekoja mērenāka sešu mēnešu mazkaloriju diēta. Šo astoņu mēnešu laikā pētījuma dalībnieki pārtrauca lietot diabēta medikamentus un insulīnu.

Diabēta slimnieki, kas bija iesaistīti šajā pētījumā, zaudēja daudz svara – vidēji 14 kilogramu –, un 13 no viņiem izdevās izārstēties, diabēta simptomi neatjaunojās arī vairākus mēnešus pēc pētījuma beigām. Profesors Teilors ir pārliecināts, ka šādu stāvokli šie cilvēki varēs saglabāt līdz mūža galam, kamēr vien spēs samazināt uzņemtās pārtikas daudzumu par vienu trešdaļu, salīdzinot ar apjomu laikā, kad viņi slimoja ar diabētu.

Joprojām aptaukojušies

Profesora Teilora atklājumos ir kāda interesanta lieta – visiem viņa pētījuma dalībniekiem bija liekais svars vai tie bija aptaukojušies. Un, lai gan visi zaudēja svaru, lielākajai daļai liekie kilogrami un aptaukošanās saglabājās arī pēc pētījuma beigām. Un tomēr viņiem bija izdevies izārstēties no diabēta. Profesors atzīst, ka būtiskākais uzdevums ir atbrīvoties no taukiem, kas apņem aizkuņģa dziedzeri, – orgānu, kurš ražo insulīnu, kas sašķeļ ogļhidrātus glikozē. Līdzko tauki ap aizkuņģa dziedzeri izzūd, orgāns var sākt normāli darboties.

Šāda atziņa ir pretrunā ar standarta viedokli, ka starp aptaukošanos un cukura diabētu pastāv tieša saikne. Daži ārsti tik ļoti ir pārliecināti par šo saistību, ka iesaukuši slimību par “diabētaukošanos” (diabesity), tomēr šāds pieņēmums nevar būt pareizs. Aptaukošanās neizraisa diabētu. Punkts.

To pamato fakti – aptuveni 70% aptaukojušos cilvēku nav diabēta. Un pretēji – 20% otrā tipa cukura diabēta slimnieku ir normāls svars.

Citi pētnieki šos faktus ir nodēvējuši par diabēta paradoksu. Kādā pētījumā zinātnieki desmit gadus sekoja līdzi 10 000 diabēta slimnieku un atklāja, ka to stāvoklis, kam bija aptaukošanās, nepasliktinājās. Interesanti, ka diabēta slimniekiem, kas centās saglabāt normālu ķermeņa svaru, bija vislielākais risks mirt no diabēta izraisītas sirds mazspējas.  Profesors Teilors stāsta, ka tas ir tādēļ, ka diabēts katru cilvēku ietekmē individuāli. Viņš ir izstrādājis teoriju, ko nosaucis par “individuālo tauku slieksni”. “Ja cilvēka organisms nespēj tikt galā ar lielajiem kilogramiem, sāk veidoties diabēts, un, kad cilvēks atbrīvojas no šiem kilogramiem, stāvoklis normalizējas,” viņš apgalvo.

Tā ir jau otrā reize, kad Teilors un viņa komanda demonstrē, ka subkaloriju diētu var izmantot otrā tipa cukura diabēta terapijā. Kādā senāk veiktā nelielā pētījumā visiem 11 diabēta slimniekiem izdevās veiksmīgi izārstēties no diabēta astoņu nedēļu laikā – viņi stingri ievēroja 600 kaloriju diētu. Septiņus mēnešus pēc pētījuma beigām septiņiem dalībniekiem diabēts nebija atjaunojies.

Vairāk nekā tikai kaloriju skaitīšana

Šādi rezultāti ir būtiski, ja atceramies, ka diabēts tiek uzskatīts par neārstējamu un nenovēršami progresējošu slimību. Taču arī Teiloram ir oponenti, it īpaši tādēļ, ka viņa pieejā tiek skaitītas kalorijas, nevis vērtēts tas, ko ēd.

Pēc Teilora domām, būtiskākais ir apēstās pārtikas daudzums. “Mēs uzskatām, ka tas pierāda, ka otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar enerģijas līdzsvaru organismā. Ja apēdat vairāk nekā sadedzināt, tad liekais tauku veidā tiek glabāts aknās un aizkuņģa dziedzerī, kas dažiem cilvēkiem var izraisīt diabētu.”

Lai gan diabēta cēloņi var būt vairāki, otrā tipa cukura diabēts nepārprotami ir saistīts ar pārtikas produktiem, kas rada strauju glikozes līmeņa celšanos. Tie ir produkti ar augstu GI (glikēmisko indeksu), piemēram, saldināti dzērieni un ēdieni, baltmaize un baltie rīsi, kā arī kūkas un cepumi. Alans Tatijs (Alan Tutty), viens no Teilora pētījuma dalībniekiem, atzinās, ka ēdis normālu pārtiku, vienīgi mazāk nekā iepriekš. Dažkārt viņš palutinājis sevi ar ātrajām uzkodām un šokolādi, bet nav to darījis regulāri. “Esmu pilnībā mainīju savu dzīvesveidu,” viņš teica.

Citi zinātnieki tam piekrīt. Pētījumā Irānā, kurā piedalījās 332 pieaugušie, no kuriem 110 nesen bija diagnosticēts otrā tipa cukura diabēts, bet pārējiem šī slimība nav bijusi, zinātnieki atklāja, ka tiem, kas ievēroja tradicionālo Mazandaranas (Mazandaran) provinces diētu, bija divreiz lielāks risks saslimt ar diabētu nekā kādam, kurš līdzīgā daudzumā ēstu veselīgus produktus, galvenokārt augļus un dārzeņus.

Mazandaranas diētā tiek daudz lietota mīkla, trekni piena produkti, sarkanā gaļa un hidrogenēti tauki – tas ir Irānas ekvivalents produktiem ar augstu GI.

Līdzīgus secinājumus izdarīja pētnieki, kas 99 pētījuma dalībniekiem uz 74 nedēļām noteica maztauku vegāno diētu vai diētu, ko ieteikusi Amerikas Diabēta asociācija. Amerikas Diabēta asociācijas vadlīnijas akcentēja augļu, dārzeņu, pilngraudu un liesas gaļas lietošanu. Līdz pētījuma beigām dalībnieki abās grupās bija zaudējuši svaru, viņiem samazinājās arī lipīdu līmenis asinīs, taču vislielākās pārmaiņas bija notikušas vegānu grupā. Turklāt 35% vegānu grupas dalībnieku izdevās arī samazināt diabēta medikamentu devas, savukārt otrā grupā tas izdevās tikai 10% dalībnieku.

Tam, ko ēdam, ir liela nozīme diabēta attīstībā, taču tas nav nekas jauns – jau sen zināms, ka mākslīgie saldinātāji, ātrās uzkodas un sliktie ogļhidrāti var izprovocēt metabolo sindromu – dažādu faktoru kopumu, kas var izraisīt diabētu. Kādēļ Teilors par to klusē?

Kāda skeptiska uztura blogere Hanna Satere (Hannah Sutter) uzskata, ka tas ir tādēļ, ka Teilora pētījumu daļēji finansēja Nestle un pētījumos tika izmantots viņu diētiskais kokteilis Optifast, kas izskaidro, kādēļ profesors pievērsis uzmanību vienīgi kalorijām.

Tomēr vienā ziņā Teiloram ir taisnība – viņš apstiprināja faktu, ka slimība, ko dēvē par mūsdienu epidēmiju, nav spriedums uz mūžu. Var izārstēties, ja koncentrējas uz slimības cēloni – mūsu ikdienas uzturu.