Populārās Dikāna diētas piekritēji riskē iedzīvoties magnija trūkumā

Diēta

Saskaņā ar Pārtikas un uztura institūta datiem kopējais magnija daudzums uzturā salīdzinājumā ar 1950. gadiem ir samazinājies par 15 procentiem. Iemesls tam ir agresīvas tehnoloģiskās metodes, ko izmanto pārtikas produktu apstrādē pirms to nonākšanas tirgū. Turklāt termiskās apstrādes (gatavošanas) laikā veidojas slikti absorbējami un nesadalāmi magnija savienojumi. Pašreiz ir ļoti moderni ievērot dažādas diētas. Lielākajā daļā gadījumu cilvēki atsakās no noteiktiem produktiem vai badojas; šādas diētas, lai gan ļauj efektīvi zaudēt ķermeņa svaru, izsmeļ organisma rezerves un veidojas dažādu elementu, arī magnija, deficīts. Populārās Dikāna diētas pamatā ir ar olbaltumvielām bagāti produkti, kas satur lielu daudzumu kalcija. Tomēr kalcija uzņemšana lielos daudzumos izraisa magnija līdzsvara traucējumus. Mazkaloriju diētas pamatā ir celulozes uzņemšana lielos daudzumos, taču šī viela, neraugoties uz tās neapstrīdami pozitīvo ietekmi uz veselību, kavē minerālvielu, arī magnija, uzsūkšanos. Celuloze paātrina zarnu darbību (zarnu trakts iztukšojas ātrāk un uzsūcas mazāk barības vielu), kā arī veido dažādus savienojumus. Visi šie efekti kopā izraisa magnija deficītu. To var radīt arī nepilnvērtības uzturs. Tiek lēsts, ka nepilnvērtīgu uzturu saņemoša bērna organismā šī elementa daudzums atbilst 1/3 references uzņemšanas vērtības.

Kafija, tēja, alkohols

Lai gan tiek uzskatīts, ka kafija un tēja satur daudz magnija , šo dzērienu lietošana lielā apjomā var veicināt

magnija

izvadīšanu no organisma. Iemesls tam ir kofeīns — tas ne tikai stimulē nervu sistēmas darbību, bet darbojas arī kā diurētisks līdzeklis, un organisms ar urīnu zaudē lielu daudzumu magnija jonu.

Tas pats attiecas uz alkoholu. Magnija deficītu palielina arī visai nepilnvērtīgais uzturs, kādu uzņem no alkohola lietošanas atkarīgie cilvēki, kā arī nepilnīga uzsūkšanās, kuras iemesls ir aizkuņģa dziedzera un aknu darbības traucējumi, stress un trauksme.

Stress

Ilgstoša stresa apstākļos organisms sāk ražot enerģiju no rezervēm, šķeļot taukaudus (lipolīze). Šajā procesā organismā veidojas liels daudzums taukskābju. Tās saistās ar magnija joniem, veidojot neabsorbējamus helātu tipa savienojumus. Tas pazemina magnija līmeni organismā. Magnija deficīts savukārt mazina noturību stresa situācijās un visbeidzot pat ikdienišķas situācijas sāk radīt spriedzi. Tādējādi rodas magnija deficīta un stresa apburtais loks — magnija deficīts mazina noturību pret stresu, un stress pazemina magnija līmeni organismā.

Slimības un zāles

Magnija

deficītu var izraisīt daudzas slimības. Pie tādām slimībām pieder neirozes, depresija, vairogdziedzera slimības, nieru mazspēja, saindēšanās ar smagajiem metāliem, un diabēts. Zāles, ko izmanto šo slimību ārstēšanai, nebūt nekavē magnija izvadīšanu no organisma. Diurētiskie līdzekļi, ko plaši izmanto augsta asinsspiediena ārstēšanai, veicina

magnija

jonu izvadīšanu no organisma ar urīnu. Sirds glikozīdi vēl vairāk palielina zāļu, ko izmanto augsta asinsspiediena ārstēšanai, diurētisko efektu, kas savukārt vēl vairāk pastiprina magnija deficītu. Magnija izvadīšanu caur nierēm veicina arī dažas antibiotikas, kurām piemīt negatīva ietekme uz nierēm.

Lai gan rodas iespaids, ka mūsdienu pasaulē esam lemti magnija deficītam, pilnīgi bezspēcīgi tomēr neesam. Efektīvs veids, kā cīnīties ar hipomagniēmiju, ir atbilstoša magnija uzņemšana viegli absorbējamā ķīmiskā formā — un šāda

magnija

forma ir iegādājama aptiekā.