Pusaudzis un veģetārās diētas: riski un kam pievērst uzmanību
Pusaudžu vecums ir izaicinājumu laiks. Te topošais pieaugušais vēlas izmēģināt uzpīpēt, te kādu ekstrēmu hobiju, no vecākiem atšķirīgu dzīvesveidu. Viens no veidiem, kā tīņi mēģina iepazīt savas vajadzības un robežas, ir eksperimenti ar ēdienkarti un diētām.
Daļa pusaudžu nolemj kļūt par veģetāriešiem. Motivācijas – visdažādākā. Lai būtu savādāk nekā to darīja vecāki, humānu iemeslu dēļ vai arī izlemjot, ka ēst gaļu ir nemoderni.
Dietoloģe, RSU docente un uztura zinātniece Laila Meija apkopojusi izplatītāko veģetāro diētu ietekmi uz bērna un pusaudža veselību un attīstību. Izslēdzot konkrētu produktu grupu no ēdienkartes, īpaša uzmanība jāpievērš vitamīnu un mikroelementu nodrošināšanai ar citām uztura grupām vai speciāliem uztura bagātinātājiem.
, kas izslēdz sarkano gaļu, dažreiz arī mājputnu gaļu un zivis.
Risks – dzelzs trūkums.
Pescatarian diēta, kas izslēdz sarkano un putnu gaļu, toties lieto uzturā zivis un jūras produktus.
– dzelzs un cinka deficīts.
, kas izslēdz gaļu un zivis, bet atļauts lietot olas un piena produktus.
Risks – dzelzs, cinka deficīts, omega 3 taukskābju nepietiekamība.
Vegānisms izslēdz visus dzīvnieku valsts izcelsmes produktus.
– enerģijas trūkums, kas saistās ar nepietiekamu olbaltumvielu, B12, D vitamīna, kalcija, omega 3 taukskābju uzņemšanu. Nav pieļaujama bērniem.
– galējas vegānisms ar uzsvaru uz organisko pārtiku, 80% svaigi augļi.
Risks – nav pieļaujama bērniem.
Frutiānisms – 70-80% svaigi augļi, mazliet pupas, maize, tofu, rieksti, sēklas.
– nav pieļaujama bērniem.
– ekstrēma 10 pakāpju diēta, kuras pēdējā augstākā pakāpe paredz lietot uzturā tikai brūnos rīsus.
Risks – nav pieļaujama bērniem.
