Uzmanību! Arī kalciju var pārdozēt

Deviņdesmito gadu vidū ASV Valsts veselības institūts (NIH) publiskoja rekomendācijas, nosakot, ka sievietēm pēc 50 gadu vecuma, kuras nelieto estrogēna preparātus, papildus jāuzņem līdz 1500 mg kalcija dienā. Nepagāja ilgs laiks, līdz šī norma kļuva par mantru, ko skandēja lielākā daļa Amerikas ārstu.

Latvijā sievietēm iesaka uzņemt ne mazāk par 1200 mg kalcija dienā. Taču ir svarīgi, kā to uzņem.

Uzskats, ka viens risinājums der visiem, ir aplams, jo to, cik daudz kalcija jāuzņem, nosaka nātrija un olbaltumvielu daudzums ēdienkartē, bet tas katram cilvēkam atšķiras. Ja uzturā ir maz nātrija un proteīnu, nepieciešamā kalcija dienas deva sievietei nedrīkst pārsniegt 450 mg. Šis daudzums ir ļoti tuvu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendētajai devai, un to ir vienkārši nodrošināt, iekļaujot ēdienkartē pupas, graudus un dārzeņus un nedaudz dzīvnieku izcelsmes produktu – būtībā to, ko lielākā daļa cilvēku visā pasaulē ēduši jau kopš seniem laikiem.

Nav vienas universālas rekomendācijas par kalcija devu, lai tas derētu absolūti visiem. Bet populārais uzskats, ka nepietiekams kalcija daudzums organismā negatīvi ietekmē kaulu veselību, bieži vien noved pie kalcija preparātu pārdozēšanas. Nena Ketrīna Fuhsa, uzturzinātņu doktore un interneta vietnes Women’s Health Letter redaktore, apgalvo, ka palielināts kalcija daudzums organismā sekmē kalcija nogulšņu veidošanos mīkstajos audos un veicina nierakmeņu un žultsakmeņu rašanos. Kalcija nogulsnes veidojas locītavās, artērijās, nierēs, muskuļos un smadzenēs. Pārāk daudz kalcija var palielināt arī risku mirt no sirds un asinsvadu slimībām – šādu uztura bagātinātāju lietošana pēc menopauzes tiek saistīta ar biežākām sirdslēkmēm un lielāku insultu skaitu.  Kalcija preparātu lietošanu saista ar gandrīz divas reizes lielākiem sirdslēkmes draudiem, lai gan kalcijs, ko apēdam ar uzturu, šādu risku nepalielina.

Tomēr arī tad, ja kalcijs sasniedz vajadzīgo skeleta lokalizāciju, tam bieži vien ir pilnīgi pretējas sekas, nekā sagaidām. Liekais kalcijs padara kaulus trauslus. Tas tāpēc, ka kalcijs nodrošina kauliem cietību un blīvumu, bet nepadara tos elastīgākus. Tieši elastīgums pasargā kaulus no lūzumiem, bet par to gādā nevis kalcijs, bet kolagēns. Tāpēc kauli, kuros ir daudz kalcija un līdz ar to proporcionāli mazāk kolagēna, var salūzt kā salmiņš.  Patiesībā kalcija tabletes var pat divkāršot gūžas kaula lūzuma risku.

Liekais kalcijs, ko uzņemam nevis dabiski, bet, lietojot kalcija preparātus, rada arī citas problēmas. Muskuļu saraušanās, kas ir svarīga pirmām kārtām regulārai sirds darbībai, ir atkarīga no minerālvielu līdzsvara organismā. Liekajam kalcijam izjaucot šo līdzsvaru, rodas sirds ritma traucējumi un sāpes sirds apvidū. Līdzīgi kā pie sirds slimībām, ko bieži ārstē ar kalcija kanālu blokatoriem.  Liekais kalcijs rada relatīvu magnija deficītu un var izraisīt simptomus, kas saistīti ar šīs vielas trūkumu. Lai pareizi absorbētu kalciju, mums ir nepieciešams arī magnijs un D vitamīns.

Ik reizi, kad mēs kādu barības vielu izņemam no konteksta un sākam to lietot lielos daudzumos, veidojas kādas citas vielas deficīts, kas piedalās tā pārstrādē.

Vispareizāk būtu kalciju saņemt dabiski, tas nozīmē – ar produktiem, kas dabiski satur magniju un citas uzturvielas. Kā rakstījis naturopāts un terapeits Alekss Vaskess, bijušais Bastīras universitātes ortopēdijas un reimatoloģijas profesors, uzturvielu efektivitāte ir saistīta ar vairāku faktoru sinerģiju. Zināmākie no šiem faktoriem ir diēta, dzīvesveids, fiziskās aktivitātes un emocionālā veselība. Pirms iegādāties kalcija tabletes, vērts par to padomāt.