Kāda jēga? Tāpat nonāk atkritumos? Skaidrojam - ko darīt un ko nedarīt ar vecajām drēbēm
Dzirdēti stāsti, ka šķirot apģērbu nav vērts, jo tas tāpat netiek pārstrādāts un viss beigās nokļūst kopējos atkritumos. Skaidrojam, kā ir patiesībā.
“Ja apģērbs vai citi tekstila izstrādājumi vairs nav valkājami, piemēram, tie ir cauri, novalkāti vai stipri bojāti, tos nevajadzētu izmest sadzīves atkritumos,” saka “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Viņš mudina nederīgos audumus nodot speciāli paredzētajos tekstila konteineros.
Tikai jāievēro viens galvenais nosacījums – tekstila konteineros ievietojamiem izstrādājumiem jābūt tīriem un sausiem, kā arī ievietotiem maisā, kas pēcāk aizsiets. “Ievietojot netīru vai mitru apģērbu tekstila šķirošanas konteinerā, būtībā var tikt sabojāts viss konteineros ievietotais iedzīvotāju sašķirotais tekstils,” viņš atgādina un piebilst, ka 98 % no savāktajiem materiāliem tiek atgriezti otrreizējā lietošanā. Tiesa gan, tekstila pārstrādes joma visā pasaulē joprojām ir mazattīstīta.
Kuros konteineros nederīgo apģērbu likt?
Nododot tekstilu šķirošanas konteineros, der apskatīt, kas šos konteinerus ir izvietojis un kādam nolūkam tajos tiek vākts tekstils. Piemēram, ja konteineru izvietojis kāds atkritumu apsaimniekotājs, tad tas nozīmē, ka tajos ievietotais saturs tiks atgriezts atkārtotā apritē, tostarp pārstrādē.
Šāda veida konteinerus izvieto arī labdarības organizācijas, tomēr jāņem vērā, ka to tālākās darbības ar tekstilu nav zināmas, kā arī netiek kontrolētas, līdz ar to nav garantijas, kādam mērķim sašķirotais tiks novirzīts. “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” ir izvietojusi tekstila šķirošanas konteinerus, ko iespējams atpazīt pēc to sarkanās krāsas. Savukārt pie “Lidl” veikaliem atrodami tekstila dalītās vākšanas konteineri zilos toņos. Neskatoties uz konteinera krāsu, visu atkritumu apsaimniekotāju izvietotie konteineri savākto tekstilu virza atkārtotā apritē.
Ja apģērbu nepārstrādā, vai tiešām vērts šķirot?
Eiropas Savienība ir noteikusi, ka dalībvalstis 2035. gadā atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10 % no kopējā atkritumu apjoma (šobrīd Latvija apglabā teju pusi). Savukārt jāpārstrādā līdz tam pašam gadam būs 65 % no kopējā atkritumu daudzuma. Tekstilizstrādājumi kopējos atkritumos veido aptuveni 4–6 %. Lai arī, raugoties uz procentuālajiem rādītājiem, daudzums šķiet neliels, to faktiskais apjoms mērāms aptuveni 20 000 – 25 000 tonnu. Nododot tekstilu tam paredzētajos konteineros, ikviens iedzīvotājs var pietuvināt Latviju ES noteikto mērķu sasniegšanai.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis uzsver: “Kopš tekstila dalītās vākšanas sistēmas ieviešanas sastopamies ar lielu nolietotā tekstila apjomu, ko nevaram atgriezt apritē otrreizējai lietošanai. Joprojām zenītā ir “ātrās modes” tendences, kas iedzīvotāju mājās esošos tekstila krājumus tikai palielina. Īpaši aktuāli tas ir jaunajām ģimenēm ar bērniem, kur varētu šķist, ka nav vērts ieguldīties dārgāka un kvalitatīvāka apģērba iegādē, jo bērns tāpat ļoti drīz no tā izaugs. Šobrīd novērojam, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā akūti trūkst tekstila pārstrādes iespēju un tādēļ īpaši aktuāli ir pārskatīt savus paradumus – iespējams, bērniem var iegādāties lietotu kvalitatīvu apģērbu, kas noderēs vēl kādam, saglabājot kvalitāti. Iespējams, kombinezons, kas kļuvis par mazu, noder kādai draugu ģimenei vai maznodrošinātai ģimenei. Ne velti saka, ka bērnu audzināšanai nepieciešams vesels ciems. Tieši tāpat arī varam attiekties pret ieguldītajiem un ieguldāmajiem resursiem, kas nepieciešami bērna audzināšanā – daloties!”
Kur nonāk “H&M” nodotais apģērbs?
Valkāšanai nederīgu apģērbu iespējams aiznest arī uz “H&M” veikalu. Tur pie kasēm ir novietots konteiners, kurā pārdevējs ievieto no cilvēka paņemto maisiņu ar nododamo tekstilu, pretī izsniedzot atlaižu kuponu nākamajam pirkumam. Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka apģērbu vākšanas iniciatīva ir daļa no “H&M” vispārējā ilgtspējas redzējuma, lai veicinātu pārmaiņas ceļā uz cirkulāru modes industriju ar nulles neto ietekmi uz klimatu: “Ir svarīgi, lai produkti nekad nekļūtu par atkritumiem, bet gan tiem tiktu dota otra dzīve, tos pārstrādājot vai atkārtoti izmantojot. Lai palielinātu izstrādājumu un materiālu cirkulāciju pēc to visaugstākās vērtības, mums ir izveidotas apģērbu un tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmas, kurās lietotie apģērbi tiek uzskatīti par vērtīgiem resursiem, tos atkārtoti izmantojot un pārstrādājot pēc iespējas pilnīgāk. Klienti var atnest uz mūsu veikaliem jebkādu nevajadzīgu apģērbu vai tekstilizstrādājumus no jebkura zīmola un jebkādā stāvoklī. Nododot maisu ar vecajām drēbēm pie kases, var saņemt 10 % atlaižu kuponu, ko izmantot nākamajam pirkumam.”
Pēc tam savāktais tekstils tiek nodots sadarbības partnerim “Looper Textile Co”, kas nodrošina savākšanas un šķirošanas risinājumus. Tekstils tiek sadalīts trīs kategorijās:
- atkārtota valkāšana – apģērbi, ko var valkāt, tiek pārdoti kā lietoti apģērbi;
- atkārtota izmantošana – ja apģērbi vai tekstilizstrādājumi nav piemēroti atkārtotai valkāšanai, tie tiek pārvērsti citos produktos, piemēram, pāršūti citās kolekcijās vai tīrīšanas lupatiņās;
- pārstrāde – pārējās drēbes un tekstilizstrādājumus, kas neietilpst iepriekšējās kategorijās, sasmalcina tekstilšķiedrās un izmanto, piemēram, izolācijas materiālu ražošanā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kāda jēga? Tāpat nonāk atkritumos? Skaidrojam – ko darīt un ko nedarīt ar vecajām drēbēm" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
