LVM iegādājas jaunus zemes īpašumus
Droši vien ikviens meža īpašnieks Latvijā kaut reizi būs saņēmis telefona zvanu no cilvēkiem, kuri piedāvā nopirkt šo mežu “par ļoti labu cenu”. Taču ir arī kāds liels uzņēmums, kurš regulāri uzpērk meža zemes, iztiekot bez uzbāzīgas zvanīšanas. Tā ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
Savā ziņā tas varētu likties dīvaini – kam gan “Latvijas valsts mežiem” (LVM), kas jau tā ir lielākais meža zemju īpašnieks Latvijā, vēl jāpērk zeme? Vai ar esošajiem īpašumiem par maz? Īsais skaidrojums ir vienkāršs – zemes nekad nevar būt par daudz, un labāk taču, ja tā ir mūsu pašu valsts īpašumā. Vēl viens iemesls ir nepieciešamība kompensēt tās zemes platības, ko LVM dažādu iemeslu dēļ zaudē. “Zeme, uz kuras audzējam mežus, ir mūsu galvenais resurss. Daļu šī resursa – diezgan lielas platības – mums jāatvēl dažādiem inženierprojektiem, industriālajiem parkiem un valsts aizsardzībai nepieciešamajiem projektiem, piemēram, “Rail Baltica” būvniecībai un infrastruktūras veidošanai, tāpat arī Sēlijas militārajam poligonam. Jārēķinās arī ar to, ka pieaug dabas aizsardzības platības, kas gan paliek LVM īpašumā, taču tajās ir ierobežota saimnieciskā darbība. Tādēļ vismaz daļēji cenšamies šos zaudējumus kompensēt, iepērkot jaunas zemes,” stāsta LVM nekustamo īpašumu vērtēšanas eksperts Ēriks Jēgers.
Iztiekam bez uzbāzīgiem zvaniem
LVM speciālisti seko gan izsolēm, gan arī sludinājumu lapām, vai neparādās kāds labs piedāvājums. Piedāvājumu izpēte notiek ļoti nopietni, izskatot dažādos līmeņos, bet galavārdu pat par salīdzinoši nelielu zemes gabalu pirkšanā saka uzņēmuma valde. Izvērtēšanā tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, kādas ir piekļuves iespējas konkrētajam zemes gabalam. Varbūt no visiem citiem aspektiem tas būtu ļoti noderīgs īpašums, taču, ja tam īsti nevar tikt klāt, tas sarežģī darbu veikšanu. Uzņēmums izskata visus piedāvājumus un interesējas arī par maziem zemes gabaliem; nebūt nav tā, ka interese ir tikai par 100 hektāru plašiem zemes gabaliem. Ja kaut vai pāris hektāru liels zemes pleķītis būs noderīgs LVM mērķiem, tad nopirks arī to. Nevienam Latvijas reģionam nav īpašas prioritātes, jo uzņēmumam interesanti ir visi un vērtēšanas kritēriji visiem ir vienādi.
Pērkam arī izcirtumus
Būtiski, ka tai nav obligāti jābūt zemei, uz kuras atrodas pieaudzis, zaļojošs mežs. LVM labprāt iegādājas arī jau izstrādātas meža teritorijas, kurās tagad var stādīt jaunus kokus un audzēt jaunu mežu. Uzņēmums ir gatavs pirkt arī tādus zemes gabalus, kuros ir noteikti kādi saimnieciskās darbības ierobežojumi dabas aizsardzības apsvērumu dēļ, protams, katrā gadījumā izvērtējot konkrētos apstākļus. Te jāpiezīmē, ka Gaujas Nacionālajā parkā gan LVM neko nepērk, jo tur saimnieciskā darbība kā tāda ir aizliegta. Nav mērķa pirkt arī augstvērtīgu lauksaimniecības zemi, ko prātīgāk izmantot, piemēram, graudkopībai. Ja pārdošanā ir zemes gabali, kuros ir gan lauksaimniecības zeme, gan mežs, parasti tiek ieteikts mežu nodalīt atsevišķi. Cita lieta ir aizaugusi lauksaimniecības zeme, ko ar pašvaldības un citu atbildīgo institūciju atļauju var apmežot.
“Mums ir divi galvenie kritēriji. Pirmais – lai zeme būtu piemērota meža audzēšanai. Otrais – apsvērumi, ko mēs vēlāk ar šo zemi varēsim darīt, vai to varēsim izmantot. Viss notiek pēc vienas kārtības. Sākumā iepazīstamies ar informāciju par konkrēto zemes gabalu datu bāzēs. Ja tas šķiet interesants, zemes gabalu apseko mūsu speciālisti, kuri ir sertificēti taksatori. Ir gadījumi, kad uzreiz var redzēt, ka īpašumam nepieciešama jauna taksācija, pretējā gadījumā cena būs salīdzinoši zema; to tad zemes īpašniekam izskaidrojam. Un tad pēc speciālistu sniegtajiem datiem mēs izstrādājam savu cenu piedāvājumu,” stāsta Ēriks Jēgers.
Ja zemes īpašnieks vēlas sazināties ar LVM, lai piedāvātu nopirkt viņa zemi, to izdarīt ir ļoti vienkārši. Ieejam LVM mājaslapas sadaļā “Darbības ar zemi”, ievadām informāciju par zemi un savus kontaktus, un pēc tam atliek vien gaidīt ziņu no LVM speciālistiem.
Zeme paliks valsts īpašumā
Kādēļ savu zemi pārdot tieši LVM, nevis kādam no daudzajiem uzpircējiem? Viens no svarīgākajiem argumentiem ir tas, ka šādā gadījumā zeme paliks mūsu pašu valsts īpašumā un tiks godprātīgi apsaimniekota. LVM savus īpašumus tālāk netirgo, tādēļ nav pamata uztraukties, ka šī zeme kādreiz varēti nonākt ārvalstu uzņēmumu rokās. Otrs arguments ir piedāvātā cena un darījuma caurskatāmība. Pārdodot zemi LVM, nav jāuztraucas par to, ka tevi varētu apkrāpt vai samaksāt neadekvāti zemu cenu.
Kopumā tirgus situācija ir diezgan mainīga un viļņveidīga, jo ir arī tukšie gadi, kad pieprasījums pēc meža zemes ir lielāks par piedāvājumu. Pērn LVM izdevies iegādāties apmēram 800 hektāru. Aktīvākais tirgus ir Latgalē, seko Vidzeme, Vidusdaugava, savukārt Kurzemē un Zemgalē mežu pārdošanas darījumu ir mazāk.
