Kā sākt dzīvot “uz zaļa zara”? Tas nav tik sarežģīti

Vajag taču izkāpt no ierastās komforta zonas – šķirot atkritumus, pētīt sīkos uzrakstus uz precēm veikala plauktos, sekot līdzi padomiem, pētīt ierakstus sociālajos tīklos un tamlīdzīgi.

Jā, dzīvot zaļi ir labi un jauki, bet vai tad no manis kaut kas ir atkarīgs? Pietiek taču ar to, ka es netaisu lielu šmuci un dzīvoju normālu dzīvi, un uz to mudinu arī savus ģimenes locekļus un draugus.

Pamēģināt citādi

Sociālantropologs un mācību dizainers, kas pēta vides, tehnoloģiju un sociālekonomisko nevienlīdzību attiecības, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks un lektors Kārlis Lakševics Jauns.lv saka: “Ja ir vēlme dzīvot videi draudzīgāk, pirmais solis ir izprast, kādas ir vides ietekmes savai ikdienas dzīvei. Bieži vien aktivitātes, ko pazīst kā videi draudzīgas, nav ar lielu ietekmi.

Jo vairāk šķirojam, jo lielāks tam ir ekonomiskais ieguvums. Mēs mazinām vides piesārņojumu, bet ietekme uz klimatu šķirošanai, piemēram, ir maza. Ja ir runa par klimatu, tad savu ietekmi var izmērīt, piemēram, aprēķinot savu oglekļa pēdu vietnē www.pdf.lv vai kalkulators.zalabriviba.lv (oglekļa pēdas nospiedums ir kopējais siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms, kas rodas no precēm un pakalpojumiem to radīšanas, izplatīšanas un lietošanas laikā).

Visefektīvāk ir novērtēt, kurām ikdienas aktivitātēm ir vislielākā pēda, un tad mēģināt saprast, vai tajā jomā ir kādas iespējas ko darīt citādi. Dzīvesveida ietekmes visvairāk veido pārvietošanās, pārtika, mājoklis, brīvais laiks un patēriņa preces. Pēc aprēķiniem lielākās ietekmes rīcība Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tas ir aktuāli, ir pārsēšanās no privātā auto uz sabiedrisko transportu, bet lielai daļai tas sanāk būtiski neērtāk un ilgāk un nav iespējams.

Līdz ar to ir jāsaprot, kurā jomā ir iespējams pamēģināt citādi un kurā nav, bet kas dzīvē dod vislielāko piepildījumu. Liela daļa rīcību ir tādas, kuras neprasa no kaut kā atteikties, bet saimniekot ilgtspējīgāk, piemēram, renovējot ēkas, kas ļauj gan samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan uzlabo ikdienas komfortu. Braukt ar sabiedrisko transportu un noorganizēt mājā renovāciju neizklausās pēc klasiskām idejām par zaļo dzīvesveidu, bet tās ir starp rīcībām ar lielāko ietekmi. Ja runā par pārtiku, tad tajā brīdī, kad cilvēks ir izrēķinājis, kuriem produktiem ir lielākā pēda, tas nenozīmē, ka no visiem ir uzreiz jāatsakās. Pietiek, ja to produktu ēd mazāk. Daudzi produkti ar zemu vides ietekmi to saražošanā ir arī ļoti veselīgi, bet var prasīt mazliet pārdomāt savu ēdienkarti un ieviest jaunas receptes.”

Ilgtspējīgi ir veselīgi un izdevīgi

Latvijā jau 2015. gadā vidējā oglekļa pēda uz vienu cilvēku bija ap sešām tonnām, kas trīs reizes pārsniedza to, uz ko vajadzētu tiekties. Eiropas līmenī tas ir nedaudz mazāk nekā valstīs ar augstāku patēriņu un ienākumu līmeni, bet pasaules līmenī tas jau ir elites pulciņā. Dažādi vides aspekti būtiski atšķiras pa jomām. Ja dzeramā ūdens kvalitāte Latvijā ir laba, tad virszemes ūdeņu kvalitāte, piemēram, ir sliktāka nekā Ziemeļvalstīs, bet Baltijas jūras piesārņojums ir īpaši akūts.

Klimata jomā daudzās pasaules valstīs notiek enerģētikas pārkārtošanās, kur kopumā ir izdarīts ļoti daudz, bet ir skaidrs, ka nepietiek tikai ar tehnoloģiskiem risinājumiem. Ir nepieciešams samazinājums arī pieprasījumā, īpaši Eiropā, kas pērk preces, kas ražotas citos reģionos, un eksportē atkritumus, tādējādi vides ietekmes eksternalizējot (kaut kā pārcelšana vai iznešana uz ārpusi). Gan Latvijā, gan pasaulē sarežģītākais jautājums ir nevienlīdzība, kur daļai ietekme būtu jāsamazina, bet citiem patēriņa pieaugums labbūtības uzlabošanai patiesībā būtu vēlams, skaidro Kārlis Lakševics.

Ilgtspējīgam dzīvesveidam ir daudzi ieguvumi, uzsver pētnieks. Vides kvalitāte ir cieši saistīta ar veselību, bet ilgtspējīgas izvēles bieži vien iet kopā arī ar veselīgu dzīvesveidu – lēnāku dzīves tempu, fizisko aktivitāti (vairāk ejot kājām un pārvietojoties ar velosipēdu) un attiecību prioritizāciju pār patēriņu. Daži ilgtspējīgu rīcību kartētāji tām pieskaita arī ilgāku izgulēšanos no rīta un samazinātas darba stundas. Savukārt gaisa un vides piesārņojuma mazināšana tiešā veidā samazina ar to saistīto saslimšanu risku. Finansiāli automašīnas ar mazāku dzinēja tilpumu un mazākas mājokļa platības nozīmē ietaupījumus, ko atkal var ieguldīt fiziskajā un mentālajā veselībā un attiecībās, kam pētījumi rāda, ka ir lielākā ietekme uz dzīves kvalitāti. Līdzīgi – ēku renovācija kopumā paildzina to mūžu un ilgtermiņā ir izdevīga gan finansiāli, gan veselībai, ja sakārto arī ventilācijas sistēmas.

IEVĒRO!

Pieci galvenie zaļa dzīvesveida principi:

1. Nepērc!

Vislabākais zaļais pirkums ir tas, kura nav. Tāpēc nepērc to, ko vari pagatavot pats, un lieto to, kas tev jau ir. Ja kaut kas ir saplīsis – salabo. Ja kas nepieciešams – padomā, vai nevari aizņemties vai atrast jau iepriekš lietotu. Nekad nedodies iepirkties tāpat vien – ej ar sarakstu un konkrētu mērķi. Pirms pirkuma veikšanas uzdod sev šādus jautājumus: 

*Vai tev tiešām tas ir nepieciešams? Vai tu vēlies tieši šo? 
* Vai tu to nevarētu labāk aizņemties no kāda vai īrēt? 
* Cik daudz būs jāstrādā, lai nopelnītu izdoto naudu? 
* Kāds ir produkta sastāvs? Kādas vielas tas satur? 
* Kādos apstākļos produkts ir ražots? 
* Vai tā pagatavošanas laikā nav pārkāpta likumdošana un darba tiesības?

2. Izvēlies, kam atdot savu naudu

Pievērs uzmanību, kā vides un ilgtspējas principus ievēro ražotāji vai pakalpojumu sniedzēji, jo, maksājot kompānijai, mēs atbalstām arī tās īstenoto politiku. Ja uzņēmuma rīcība tev nav pieņemama, boikotē to. Pasaulē cilvēki boikotē lielveikalus, uzņēmumus, kas pārkāpj dzīvnieku un cilvēku tiesības, multinacionālās korporācijas, kas piesārņo vidi un sagrauj ekosistēmas.

Vairāk nekā ducis starptautisku organizāciju izveidojušas boikota sarakstu (BDS kustība, vietnē www.ethicalconsumer.org). Jāteic, ka šajā sarakstā iekļautas daudzas preces un produkti, bez kuriem daudzi no mums nevar iedomāties savu patērniecisko ikdienu, kā, piemēram, “Coca-Cola” un “McDonald’s”, jo šīs kompānijas atbalsta Izraēlas genocīdu pret Palestīnu, vai visas Ķīnas preces, jo komunistiskā Ķīna neatbalsta Tibetas brīvības alkas, un arī visas Krievijas preces, jo tā karo Ukrainā. Sarakstā sastopami arī tādi globāli pazīstami zīmoli kā “Airbnb”, “Siemens”, “Reebok”, “Tesla”, “Zara” un citi.

3. Samazini fosilās enerģijas patēriņu

Naftas produktu, ogļu un dabasgāzes dedzināšana ir vainojama pie klimata izmaiņām, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, sausuma periodus un lietusgāzes.

Ja nerīkosimies tūlīt, nākotnē par klimata izmaiņu radīto problēmu novēršanu nāksies maksāt daudz dārgāk. Mēs varam vienkārši atcerēties izslēgt gaismu, varam braukt mazāk ar auto, varam izvēlēties zaļo elektrību, izmantot alternatīvās enerģijas avotus.

Ja nepļaujam mauriņu, bet izveidojam tā vietā dabisko zālāju, tā būs gan fosilās enerģijas patēriņa samazināšana, gan dabai draudzīga un pašam patīkama rīcība.

4. Izvairies no toksiskām vielām

Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu. Bez tām nebūtu iedomājama mūsdienu dzīve, jo mēs šīs vielas izmantojam medicīnā, pārtikas un sadzīves priekšmetu rūpniecībā – visās dzīves sfērās. Tomēr daudzas ķimikālijas nav pietiekami izpētītas. Toksisko vielu klātbūtni savā pārtikā, kosmētikā, mājā un dzīvē kopumā var samazināt, un mēs iesakām gan pētīt produktu sastāvu, gan sekot līdzi jaunākajiem pētījumiem par ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

Samazināt toksisko vielu klātbūtni savā ikdienā varam:

*augļus un dārzeņus pirms ēšanas nomazgājot un nomizojot; 
*izvairoties no pesticīdu un herbicīdu izmantošanas dārzā; 
*nelietojot konservētu pārtiku, jo konservu kārbas apstrādātas ar bisfenolu A; 
*izvairoties no apģērba, paklājiem un mēbelēm, kas apstrādātas ar prettraipu un pretaizdegšanās vielām; 
*atverot logus, nevis izmantot gaisa atsvaidzinātājus; 
*izmantojot videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus; 
*iegādājoties ziepes, šampūnus un kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, triklozānu vai parabēnus; 
*nevajadzīgo kosmētiku, zāles, sadzīves ķīmiju, elektropreces, lakas un krāsas neizmetot sadzīves atkritumu konteinerā, bet nododot bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās; 
*izmantojot krāsas, lakas un līmes ar zemu gaistošo organisko savienojumu saturu vai tādas, kas ražotas uz ūdens bāzes.

5. Iesaisties un esi aktīvs!

Aicini arī ģimeni, draugus un kolēģus dzīvot saskaņā ar sevi un vidi. Ierosini savam darba devējam rīkoties zaļi. Taču bieži vien jāpārliecina ir nevis tuvākie, bet sveši cilvēki – lielveikali, uzņēmumu vadītāji vai politiķi. Nekautrējies un izsaki savu viedokli, aicinot arī viņus mainīt savus uzskatus un pieņemt videi draudzīgus lēmumus. (Pēc biedrības “Zaļā brīvība” sastādītā “Zaļā ceļveža”).

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.