Baltijas jūra - viena no netīrākajām pasaulē. Eksperts skaidro situāciju
Par to, ka Baltijas jūra ir viena no visvairāk piesārņotājām pasaulē, runā jau ilgi. Ne velti 1974. gadā Baltijas jūras reģiona valstis parakstīja tā dēvēto Helsinku konvenciju par jūras vides aizsardzību. Kādēļ tā ir noticis, un kā ar savu rīcību ikdienā varam palīdzēt? Skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktors un vadošais pētnieks Juris Aigars.
Raugoties vēsturiski, ir vairāki iemesli, kādēļ Baltijas jūra ir tik sliktā stāvoklī. Pēc Otrā pasaules kara sākās intensīva lauksaimnieciskā darbība un pastiprinājās urbanizācija, kā rezultātā ūdenī nonāca slāpeklis un fosfors. To ietekmē veidojās aizvien lielāka aļģu biomasa. Sākotnēji efekts bija pozitīvs – vairāk barības jūras iemītniekiem –, bet tad radās problēmas. Samazinājās ūdens caurspīdība, izzuda zemūdens aļģes, kas kalpoja par nārsta vietu zivīm, un ļoti samazinājās skābekļa koncentrācija ūdenī. Aļģēm pūstot, tās nogrima jūras dibenā, kur sadaloties patērēja vēl vairāk skābekļa. “Citreiz saka – mirusī jūra. Tas tādēļ, ka Baltijas jūras centrālajā daļā, kur ir dziļākas ieplakas, izveidojās bezskābekļa zonas,” skaidro Juris Aigars.
Jūras vidi negatīvi ietekmē piesārņojums ar dažādiem cilvēku radītiem ķīmiskajiem savienojumiem, piemēram, pesticīdiem un herbicīdiem nezāļu un kaitēkļu apkarošanai. Jūru slikti ietekmē arī polibromētie difenilēteri. Šo vielu grupu izmanto kā uguns liesmu slāpētājus, tādēļ tās ugunsdrošības nolūkos ir sadzīves materiālos – mēbelēs, porolona matračos un citur. Rodas dilemma – atsakoties no šiem savienojumiem, pieaugs ugunsbīstamības riski, bet, tos saglabājot, joprojām tiks piesārņota vide. Iespējams, ka nākotnē zinātniskajās laboratorijās taps alternatīvi risinājumi.
Pēdējā laikā aizvien aktuālāki kļūst arī ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi un šo pārmaiņu ietekme uz jūras ekoloģiju. Norvēģijā un Lielbritānijā jau vērojama atsevišķu sugu nomaiņa, un nākotnē iespējama arī dažu sugu pilnīga izzušana. Arī Latvijā, ziemām kļūstot siltākām, notiek līdzīgi. “Jūrā ir milzīgs bufera laiks. Pat ja kaut ko pārstājam darīt, jāņem vērā, ka piesārņojums jau iepriekš ir nonācis ūdenī. Kamēr tas sadalīsies un izzudīs, var paiet dekādes,” uzsver vides zinātnieks. Bet rīkoties varam jau tagad.
Ko tu vari darīt, lai palīdzētu Baltijas jūrai?
* Tavi atkritumi – līdzpaņemto našķu iepakojumi, pudeles, izsmēķi un citas lietas – ir tikai un vienīgi tava atbildība. Ja pludmalē tuvumā nav atkritumu urnas, savāc tos maisiņā, lai tos vari ērti aiznest līdz tuvākajam konteineram vai depozīta nodošanas vietai.
* Īpaši piesardzīgi izturies pret medikamentiem, kam beidzies derīguma termiņš. Lielākā kļūda ir tos izmest atkritumu urnā vai noskalot kanalizācijā. Nonākot izgāztuvē, tie sadalās un iekļūst gruntsūdeņos, bet ar tiem tālāk upēs. Un kur tek upes? Uz jūru! Medikamentos ir aktīvas vielas, kam paredzēta ietekme uz cilvēka organismu, bet, nokļuvuši vidē, šie savienojumi var radīt nevēlamas sekas citiem organismiem. Rīkosies pareizi, ja nederīgos medikamentus aiznesīsi uz tuvāko aptieku un nodosi utilizēšanai. Tas ir bezmaksas pakalpojums. Starp citu, aptiekas pieņem arī dzīvsudraba termometrus. Dzīvsudrabs, kas nonācis dabā, rada toksisku ietekmi uz vidi. Centralizētā kanalizācijas sistēma nav domāta arī vates kociņiem un citiem sīkumiem, kas satur plastmasu un dažādus mākslīgi radītos savienojumus.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
