Pārtikas atkritumu mazināšanu veicina iepirkšanās paradumu maiņa

Mūsdienās pārtikas atkritumi ir viena no aktuālākajām vides un ekonomikas problēmām, un tās risināšana sākas ar katra indivīda paradumu maiņu. Āgenskalna tirgus tehniskais direktors Jānis Pelsis uzsver, ka tirgus savā būtībā ir vide, kas jau dabiski rada mazāk atkritumu nekā lielveikali. Tirgus piedāvā mājražotāju produkciju mazākos apjomos un ar ievērojami mazāku iepakojuma daudzumu, kas ir būtisks faktors kopējā atkritumu plūsmas samazināšanā. Savukārt “Zero Waste Latvija” eksperte Zane Kopštāle norāda, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi veido pat pusi no tā, kas nonāk mājsaimniecību atkritumu tvertnēs, tādēļ pārtikas izmešana ir ne tikai neekonomiska un neekoloģiska, bet arī neētiska rīcība.

Tirgus risinājumi un pircēju izglītošana

Lai mazinātu ietekmi uz vidi, Āgenskalna tirgū ir ieviesta skrupuloza atkritumu šķirošanas sistēma, kas ietver arī bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu. Jānis Pelsis atzīst, ka, ieviešot šīs izmaiņas, izdevies samazināt atkritumu apsaimniekošanas rēķinus par aptuveni 20 procentiem, un komandas mērķis ir tuvākajā laikā šo rādītāju uzlabot vēl par 15 procentiem. Viens no tirgus lepnumiem ir īpaša trauku apmaiņas stacija. Skapjos var novietot dažādu veidu iepakojumu, ko citi pircēji var izskalot publiskā izlietnē un izmantot atkārtoti, tādējādi samazinot vajadzību pēc jauna iepakojuma. Vasaras sezonā pircēji tiek aicināti izmantot koka kastītes ogu un dārzeņu iepirkšanai. Pēc tam tās tiek nodotas tālākai pārstrādei briketēs vai šķeldā.

Izpratne par derīguma termiņiem

Būtisks aspekts pārtikas izšķērdēšanas novēršanā ir pareiza marķējuma interpretācija – to īpaši uzsver Zane Kopštāle. Eksperte skaidro, ka ir būtiski atšķirt divus jēdzienus. Marķējums “Izlietot līdz” attiecas uz produkta drošību, īpaši dzīvnieku izcelsmes produktiem, un tā pārsniegšana var radīt riskus veselībai, turpretī “Ieteicams līdz” ir saistīts ar kvalitātes saglabāšanu. Viņa iedrošina pircējus nebaidīties no produktiem ar beigušos “Ieteicams līdz” termiņu un atklāj, ka pati šādu jogurtu dažas dienas pēc termiņa beigām pilnīgi droši ieceptu kādā kūkā vai kēksā. Ir arī produktu grupas, piemēram, minerālsāls, kam derīguma termiņš vispār nav ierobežots, jo tas ir minerāls, kas veidojies miljoniem gadu laikā.

Praktiski soļi ilgtspējīgai ikdienai

Papildus pareizai derīguma termiņu izpratnei eksperte sniedz praktiskus ieteikumus, kā mazināt atkritumu daudzumu jau iepirkšanās brīdī. Iepērkoties ir svarīgi “nepalaist rokas” un lieki neaptaustīt augļus un dārzeņus, jo ikdienas bakteriālais fons un mehāniski triecieni veicina produktu straujāku bojāšanos gan veikalos, gan mājās. Kā labāko risinājumu viņa iesaka plānotu iepirkšanos, ņemot līdzi savus traukus un pērkot precīzi tik daudz, cik nepieciešams konkrētai receptei. Jānis Pelsis piebilst, ka tirgus drīzumā plāno ieviest īpašu pakomātu, kurā par pazeminātu cenu varēs iegādāties produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas, tādējādi nodrošinot, ka pārtika netiek izmesta, bet gan lietderīgi izmantota.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.