LVM stiprina dabas tūrisma infrastruktūru Latvijā
Pērn akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) īpaši aktīvi darbojusies atpūtas vietu labiekārtošanā, atjaunojot apmēram pusi no tām. Darbi turpināsies arī šogad, turklāt tiks sākta jaunas purva pastaigu takas veidošana Ērgļu apkaimē.
Šobrīd LVM apsaimnieko 279 atpūtas vietas, kas pastāvīgi tiek uzturētas tādā kārtībā, lai dabā gājējiem būtu patīkami tās apmeklēt. Ņemot vērā, ka LVM ir uzņēmums, kas vistiešākajā veidā saistīts ar koksni, faktiski viss atpūtas vietu aprīkojums ir izgatavots no koka. Zaļi un mūsdienīgi, taču tam ir arī sava ēnas puse – kā jau dabīgs materiāls koks ir pakļauts apkārtējās vides ietekmei, tādēļ vidēji 8–10 gados koka soliņus, laipas un pārējo koka infrastruktūru nākas atjaunot, kas nozīmē papildu izmaksas. Aizvadītais gads bija darbīgs – tika atjaunots aprīkojums gandrīz pusē visu atpūtas vietu. Starp citu, atpūtas vietu aprīkojuma saraksts ir diezgan garš: meža laipas, purva laipas, tiltiņi, soliņi, galdi, nojumes un tā tālāk; kopā vairāk nekā 30 dažādu izstrādājumu. To atjaunošana ir nebeidzams process, jo ik gadu ir kaut kas pielabojams un nomaināms.
Viens no pagājušā gada lielākajiem projektiem, kura realizācija ir tuvu noslēgumam, ir Dunikas purva taka Dienvidkurzemē, kur tiek nomainīts takas segums apmēram trīs kilometru garumā. Pavasarī tiks pabeigts projekts Rietumvidzemē, Oleru purvā un Niedrāju-Pilkas purvā, kur uzstādītas sešus metrus augstas skatu platformas, kas apmeklētājiem ļauj uz purva ainavu paraudzīties no augšas. Šogad plānots turpināt infrastruktūras atjaunošanu esošajās atpūtas vietās, kā arī sākt jaunu projektu – izbūvēt 2,5 kilometrus garu pastaigu laipu Palšu purvā Ērgļu apkaimē. Tā būs piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks izveidots stāvlaukums un pieejas ceļš līdz purva takai. Paredzēta arī skatu platforma, kas būs pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Plānotais investīciju apjoms līdz ar Eiropas Savienības finansējumu šajā objektā ir nepilns miljons eiro.
Ērtāka un daudzveidīgāka atpūta mežā
Pašlaik LVM atpūtas vietas lielākoties ir veidotas kā atsevišķi objekti – piknika vietas, skatu torņi, kultūrvēsturisku vietu apskates punkti vai dabas takas. Vienlaikus uzņēmums izvērtē iespējas attīstīt pieeju, kur vienā teritorijā apmeklētājiem un dabā gājējiem būtu pieejamas vairākas atpūtas iespējas, padarot dabā pavadīto laiku ērtāku un daudzveidīgāku.
“Kā piesaistes punkts varētu kalpot skatu tornis, bet tam apkārt – dažāda garuma un sarežģītības pastaigu takas mežā, purvā vai kāpu zonā. Papildus varētu tikt izvietoti informatīvi stendi par dabu, kā arī nodrošinātas piknika vietas, labierīcības un ērts stāvlaukums,” skaidro LVM Rekreācijas infrastruktūras daļas vadītājs Jānis Udrass.
LVM plānos ir arī dabas pastaigu taku skaita palielināšana. Ja līdz šim vairums atpūtas vietu veidotas ar domu par pikniku svaigā gaisā, tad nākotnē šīs piknika vietas varētu kļūt par sākuma un noslēguma vietu pastaigai dabā. “Ja salīdzinām ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā ir diezgan maz labiekārtotu un marķētu pastaigu taku. Kādēļ gan arī mēs nevarētu tādas izveidot – ne tikai ar domu par vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ārzemju tūristu piesaistei? Domāju, viņi novērtētu mūsu dabu, līdzenumus un mežus, īpaši jau tie, kuri līdz šim lielākoties staigājuši pa kalnainām takām,” spriež Jānis Udrass.
Nepieciešama precīzāka statistika
Protams, atpūtas vietu labiekārtošana un uzturēšana maksā naudu, kuras vienmēr ir par maz. Tādēļ plānots lielāku uzmanību pievērst atpūtas vietu apmeklējuma datu vākšanai, lai saprastu, kuras ir populārākās un kurās tātad ir vērts ieguldīt lielākos līdzekļus. Atpūtas vietas var iedalīt divās kategorijās: lokālās (tādas, uz kurām piknikā dodas vietējie iedzīvotāji) un galamērķa vietas (tās, uz kurām speciāli brauc tūristi no tālākām vietām: skatu torņi, purva takas un tamlīdzīgi).
Saskaņā ar pašreizējo apmeklētāju uzskaites metodiku, kas balstās uz cilvēku plūsmas skaitītājiem atsevišķās atpūtas vietās, pērn LVM atpūtas teritorijas apmeklējuši aptuveni 450 000 cilvēku. Tā kā visās vietās skaitītāji nav uzstādīti, faktiskā apmeklētāju plūsma, visticamāk, ir lielāka. Uzņēmums plāno pakāpeniski pilnveidot uzskaites sistēmu, lai iegūtu vēl precīzākus datus par apmeklētāju skaitu un paradumiem.
Lai iegūtu precīzākus datus par taku apmeklētību, ir paredzēts palielināt finansējumu jaunu skaitītāju iegādei. “Tad mēs varēsim balstīties uz objektīviem datiem, lai saprastu, vai atpūtas vieta ir jāslēdz apmeklētāju trūkuma dēļ, vai arī, gluži pretēji, tai jāpievērš lielāka uzmanība, jo tā ir ļoti iecienīta. Tad mēs varētu no katra ieguldītā eiro iegūt maksimālu labumu,” saka Jānis Udrass.
Tiek domāts arī par atpūtas vietu infrastruktūras ilgmūžības palielināšanu, kas ir izdarāms samērā vienkārši. Lai arī galvenais materiāls ir un paliek koks, taču konstrukciju pamatos jāizmanto metāls, betons vai kompozītmateriāli, kas pasargā konstrukcijas apakšējo daļu no saskares ar augsni. Savukārt nojumēm jumti jāveido no materiāliem, kas ir izturīgāki par līdzšinējiem koka lubiņu vai dēļu jumtiem.
Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados atpūtas vietu apmeklētāji kļuvuši kulturālāki un demolēšanas gadījumu skaits ir jūtami samazinājies. “Atceros, ka pirms desmit gadiem piejūras teritorijā esošajās atpūtas vietās pāris reižu sezonā nācās ģērbtuvēm likt jaunus krampīšus, jo tos kāds bija noskrūvējis. Tagad atpūtas vietu inventāra piesavināšanās tiek fiksēta ļoti reti, tātad cilvēki saprot, ka šīs vietas ir domātas viņiem pašiem un ir taču labi atrasties sakoptā un skaistā vidē. Par labu nākusi arī depozīta sistēmas ieviešana, jo atpūtas vietās atstāto plastmasas un stikla pudeļu apjoms ir būtiski samazinājies. Jau esam samazinājuši atkritumu urnu skaitu atpūtas vietās, un var redzēt, ka cilvēki tiešām ievēro principu “Pats atnesi, pats aiznes!” un paši savāc savus atkritumus,” secina Jānis Udrass.
