Hercogiste virtuvē: Andra Rūmīša receptes ilgtspējīgai ikdienai
Mūsdienu pasaulē, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, mūsu ikdienas izvēles pie ledusskapja var spēlēt izšķirīgu lomu planētas nākotnē. Andris Rūmītis, restorānu “Hercogs” īpašnieks un četru bērnu tēvs, dalās savā pieredzē, kā apvienot mīlestību pret ēdienu ar atbildīgu attieksmi pret resursiem.
Virtuves plānošana un produktu vadība
Andris uzsver, ka galvenais rīks cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu ir rūpīga plānošana. Viņa ģimene ir liela, kopā seši, ieskaitot suni un kaķi, tāpēc ēdiena daudzuma aprēķināšana ir kritiski svarīga. “Virtuvē plānošana ir tāda pati kā dzīvē, tāpēc es māku tā izplānot,” viņš teic, uzsverot, ka gatavu produktu izmešana ir pielīdzināma noziegumam. Rūmīšu ģimenes galdā bieži ir zupas, kas tiek vārītas lielākos katlos un baudītas vairākas dienas, tādējādi optimizējot laiku un resursus.
Atbildīga attieksme pret pārtiku ietver arī produktu pareizu uzglabāšanu un termiņu kontroli. Andra ledusskapī valda stingra kārtība, kas aizgūta no restorānu kultūras. Svaiga gaļa un zivis vienmēr atrodas apakšējos plauktos, dārzeņi un augļi ir tiem paredzētajās vietās. Šāda sistēma ne tikai palīdz saglabāt produktus ilgāk svaigus, bet arī ļauj viegli pārskatīt krājumus, izvairoties no liekiem pirkumiem.
Ilgtspēja un vietējās izvēles
Ekoloģisks produkts Andra Rūmīša izpratnē ir saistīts ar tuvumu dabai un vienkāršību. “Ekoloģisks produkts man uzreiz asociējas ar tomātu siltumnīcā. Noplūc to tomātu, nemazgā, uzber sāli un apēd,” viņš saka, uzsverot svaiguma un vietējās izcelsmes nozīmi. Izvēloties Latvijas produktus, mēs ne tikai atbalstām vietējos ražotājus, bet arī būtiski samazinām transportēšanas radīto ietekmi uz vidi.
Svarīga loma ilgtspējīgā virtuvē ir arī atkritumu šķirošanai. Rūmīšu mājās papīrusadedzina kamīnā, bet plastmasa un citi sadzīves atkritumi tiek rūpīgi nodalīti. Andris atzīst, ka nav perfekts šķirotājs, tomēr cenšas darīt visu iespējamo, lai mazinātu ģimenes ekoloģisko pēdu. Viņš arī dalās ar praktisku padomu – pāri palikušo maizi nesaldē, bet izmanto, lai pabarotu pīles, tādējādi neļaujot nekam iet zudumā.
“Mēs neizmetam tikai ēdienu, mēs izmetam resursus. Katrs izmests jogurts, maize vai ābols nozīmē arī izšķērdētu ūdeni, enerģiju, darbu un planētas spēku.”
Kā mainīt ieradumus?
Lai ieviestu pārmaiņas savā virtuvē, eksperti iesaka sākt ar iekšējās motivācijas atrašanu. Neatkarīgi no tā, vai tās ir rūpes par veselību, vidi vai dzīvniekiem, skaidrs mērķis palīdzēs ieviest jaunus ieradumus. Palīdzēt var arī dalība tādās iniciatīvās kā “Neapēd zemeslodi”, kur katru dienu var saņemt atgādinājumus un receptes augu valsts maltītēm.
Andris Rūmītis aicina ikvienu atcerēties, ka “perfekts nav vajadzīgs, apzināts – ir”. Nav jākļūst par ideālu eko sekotāju vienā dienā – pietiek ar labāku izvēli katru dienu. Mazāk iepakojuma, vietējā ražojuma produkti un pārdomāta iepirkšanās ir soļi, ko ikviens var spert jau šodien, lai saglabātu mūsu planētu nākamajām paaudzēm.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
