Netīrība, infekciju risks vai normāla sadzīvošana? Speciālists skaidro - vai suni ieteicams laist sev blakus gultā
Domas, laist vai nelaist suni gultā, atšķiras pat to saimniekiem. Vieni uzskata, ka suns ir tāds pats ģimenes loceklis, citi novelk robežu – guļamistaba ir tikai cilvēku teritorija.
Agnese ar lietotājvārdu “40gadniece” par šo jautājumu aizsākusi diskusiju platformā “Threads”. Daudzi uzskata, ka suns gultā ir nepieņemami – smiltis, blusas, ērces, apmatojums, netīrumi.
Agnesei radies jautājums – jūs savus suņus vispār kopjat? Apgriežat nagus, tīrāt ausis? Pēc meža pārbaudāt ērces? Lietojat pretblusu un prettārpu līdzekļus? Ķemmējat?
Vaicājam veterinārārstei
Laist vai nelaist suni gultā, pamatā ir tikai gaumes un attieksmes jautājums. Veterinārārste Lita Konopore “Kas Jauns Avīzei” skaidro, ka nekādus veselības riskus tas nerada, izņemot ļoti noteiktus gadījumus.
“No veselības skatpunkta pārmērīga tīrība, it sevišķi – audzinot bērnu, var pat kaitēt imunitātes attīstībai. Imunitātei ir jāattīstās, ir vajadzīga saskarsme ar apkārtējo vidi, tostarp dzīvniekiem,” uzsver Konopore.
Viņa kā piemēru min bērnus, kas nav gājuši bērnudārzā: “Jā, viņi tajā periodā neslimo un tādējādi ir šķietami veselīgāki. Bet patiesībā viņiem bijis mazāk saskarsmes ar citiem bērniem, tas notiks vēlāk, un viņi visdrīzāk slimos. Viņiem nebūs stiprāka imunitāte.”
Cilvēks no dzīvnieka nevar dabūt daudz vairāk infekciju nekā no citiem cilvēkiem. “Patiesībā infekciju ziņā bīstamākie cilvēkam ir citi cilvēki, nevis dzīvnieki,” skaidro Konopore.
Kam tiešām jāuzmanās
Jautājums vairāk ir par tīrības uzturēšanu mājās, piemēram, regulāru uzkopšanu, nevis tikai par dzīvnieku klātbūtni. Kādam, piemēram, suns kāpj gultā, bet saimnieks maina gultasveļu un izsūc putekļus katru dienu, bet cits, kuram pat nav dzīvnieku, pie dīvāna ar putekļsūcēju ķeras reizi piecos gados. “Un tas, ka neredz mikroskopiskās putekļu ērcītes, nenozīmē, ka to tur nav,” atgādina Konopore.
Īpaši gan jāuzmanās cilvēkiem ar traucētu imūnsistēmu – piemēram, ar iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu, pēc orgānu transplantācijas, onkoloģiskajiem pacientiem, tiem, kas lieto imūnsupresīvas zāles.
“Šādiem cilvēkiem bieži ir ļoti stingri higiēnas noteikumi, viņiem nereti nav ieteicams uzturēt dzīvniekus un ir nepieciešama pastiprināta tīrība un piesardzība, jo arī sīkas infekcijas var būt bīstamas. Pārējiem cilvēkiem ar normālu imunitāti būtiski riski nerodas, ja arī dzīvnieks guļ gultā,” teic Konopore.
Nelaiziet kaķim dibenu...
Arī parazītiskus tārpus tiešā veidā cilvēks no suņa gultā neiegūst, šāda inficēšanās visbiežāk notiek “caur starpniekiem”, piemēram, apēdot nemazgātus dārzeņus, kas bijuši saskarē ar augsni. “Ir ļoti maz ticams, ka, guļot vienā gultā ar suni, cilvēks var iegūt tārpus. Riski ir salīdzinoši mazi,” norāda veterinārārste.
Kaķis var dzīves laikā vienreiz izdalīt vienšūņa toksoplazmozes oocistas (olu kapsulas, kurās paslēpts parazīts), bet, lai inficētos cilvēks, tām no kaķa dibena jānonāk uz cilvēka mēles, kas tomēr ir mazticami. Reālāk ir inficēties, tīrot kaķa kastīti un pēc tam nenomazgājot rokas un liekot tās mutē, tāpēc vienkārši jāievēro elementāra higiēna.
Nepārcensties ar mazgāšanu
Konopore aicina nepārcensties ar suņa mazgāšanu, ja arī tas guļ gultā: “Sunim uz ādas ir aizsargājošs lipīdu jeb tauku slānis, kas uztur balansu starp labvēlīgajām un kaitīgajām baktērijām, arī sēnītēm. Ja mazgā pārāk bieži un pārmērīgi attīra no taukiem, tas var izraisīt ādas problēmas un kaitēt dzīvnieka veselībai.”
Tas attiecas arī uz ķepām – māja, protams, kļūst tīrāka, bet regulāra ķepu mazgāšana bez rūpīgas žāvēšanas var veicināt iekaisumu starppirkstu vietās, īpaši tad, ja anatomija ir cieša. Jābūt uzmanīgiem, lai ķepas pēc mazgāšanas kārtīgi nosusinātu.
