Slimnīcas Latvijā apaug ar parādiem - vainojams nepietiekams valsts finansējums

Slimnīcas Latvijā apaug ar parādiem – vainojams nepietiekams valsts finansējumsKlīnisko universitāšu slimnīcas pērn strādājušas ar vairāku desmitu miljonu zaudējumiem. Līdzīga situācija arī reģionu slimnīcās. Problēma neesot neefektīvā saimniekošanā, bet gan valsts noteiktajos veselības aprūpes tarifos, kas nesedz ārstēšanas faktiskās izmaksas, vēsta 360TV Ziņas.
Gandrīz 13 miljonu eiro zaudējumi – tāds ir Stradiņa slimnīcas pagājušā gada finanšu rezultāts. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zaudējumi pieauguši par vairāk nekā 12 miljoniem eiro.
Lielākā daļa slimnīcas ieņēmumu nāk no valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Taču valsts piešķirtais finansējums jeb tarifi neesot pielāgoti faktiskajām ārstēšanas izmaksām.
“Stradiņa slimnīca nav uzņēmums, kura pamatmērķis būtu peļņas gūšana. [..] Slimnīca turpinās strādāt pie izmaksu analīzes un efektīvākas resursu izmantošanas, taču ilgtermiņa risinājumam nepieciešama arī tarifu un finansēšanas nosacījumu pārskatīšana,” komentē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Valdes loceklis Ģirts Ansons.
Līdzīga situācija novērojama arī Austrumu slimnīcā. “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 2025. gadā ārstēja vairāk pacientu un sniedza lielāku pakalpojumu apjomu nekā gadu iepriekš, taču valsts finansējums un tarifi pilnā apmērā nesedza faktiskās ārstēšanas izmaksas. Gadu Austrumu slimnīca noslēdza ar 10,6 miljonu eiro zaudējumiem,” atklāj Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Lineta Mikša.
Tiesa, ne visas slimnīcas Latvijā strādā ar zaudējumiem. Tas atkarīgs no pakalpojumu specifikas. Ja pakalpojumam piešķirtais valsts finansējums ir atbilstošs, tad peļņa var rasties. Taču uz šo gadu slimnīcās raugās pesimistiski. “Man ir nepatīkami to teikt, bet pagaidām rādās, ka šī gada situācija būs vēl sliktāka, jo šobrīd slimnīcu sektors nav saņēmis vispār nekādu papildu finansējumu 2026. gadā. Mēs esam saņēmuši tikai solījumus,” tā Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.



